Jaunzeme grib saņemt vēl papildus 39 000 eiro no nodokļu maksātāju naudas par “īpaši labu darbu”
PIETIEK19.05.2023.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar „pasūtījuma lietu” organizēšanu minētā skandalozā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir vērsusies tiesā, uzskatot, ka savus pienākumus ir pildījusi tik labi, ka viņai papildus 3500 eiro mēnešalgai noteikti pienāktos arī 39 000 eiro kompensācija – piemaksa par labu darbu, ko viņas darbošanos kritiski vērtējušais iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs viņai „noskaudis”.
Kā liecina Pietiek.com rīcībā esošā informācija, spriedums šajā lietā gaidāms 7. jūnijā. Pašreizējā VID ģenerāldirektore savā amatā 2021. gadā ir saņēmusi kopumā 42 318 eiro, bet 2022. gadā – 42 010 eiro. Kā izriet no I. Jaunzemes pieteikuma tiesai, viņa uzskatot, ka esot strādājusi tik izcili, ka viņai noteikti papildus noteiktajai mēnešalgai pienākoties arī piemaksas gandrīz vai otras algas apjomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.494 valsts tiešās pārvaldes nodarbinātajiem ir veicama regulāra darba novērtēšana. Ierēdņu vērtēšanu veic reizi gadā, savukārt iestāžu vadītāju vērtēšanu veic reizi divos gados komisija, kuru izveido attiecīgās iestādes darbu pārraugošais ministrs.
2020. gadā finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) izveidoja komisiju, kurai bija jāizvērtē VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes darbs. Komisija toreiz novērtēja viņas darbu ar atzīmēm "jāpilnveido" un "neapmierinoši".
Šādos gadījumos iestādes vadītājiem tiek doti 3-6 mēneši, pēc kuriem tiek veikta atkārtota novērtēšana. Gadījumā, ja arī atkārtotās novērtēšanas rezultāti ir tikpat nesekmīgi, iestādes vadītājam ir jāatstāj amats.
I.Jaunzeme toreiz izmantoja ierēdnes gados iegūto pieredzi, kā arī viņas palikšanai amatā ieinteresēto cilvēku padomus un ilgstoši atteicās parakstīt sev nelabvēlīgo komisijas lēmumu.
Kaut arī I.Jaunzeme centās izmantot visas juridiskās iespējas novilcināt sev nelabvēlīgā lēmuma stāšanos spēkā, saskaņā ar likumu agri vai vēlu bija jāveic atkārtota viņas darba novērtēšana.
Kamēr daudziem 2020. gadā sākusies pandēmija apgrieza dzīvi ar kājām gaisā, I.Jaunzemei tā izrādījās glābšanas riņķis. Ņemot vērā valstī ieviesto ārkārtas stāvokli, komisija ilgu laiku nevarēja atkārtoti vērtēt I.Jaunzemes darbu.
Tomēr arī pēc ārkārtas situācijas beigām I.Jaunzeme turpināja izmantot pandēmiju (un visus citus iemeslus), lai novilcinātu novērtēšanas komisijas darbu. Tika izmantota gan slimošana, gan oficiāli lūgumi par novērtēšanas pārcelšanu, gan vienkārša atteikšanās ierasties uz klātienes intervijām.
To vietā I.Jaunzeme lūdza, lai komunikācija notiek tiešsaistē. Tomēr pavisam drīz komisija uzzināja, ka I.Jaunzemei vienmēr aizkadrā sēž kāds no VID darbiniekiem, kuru pienākums bija palīdzēt viņai sniegt atbildes uz jautājumiem.
Kad komisija pielika punktu šai I.Jaunzemes negodīgajai praksei, sekoja mēnešiem ilga I.Jaunzemes "sarakste" ar Finanšu ministriju. Proti, viņa sūtīja burtiski simtiem lappušu garus sacerējumus, ar kuriem komisijai bija jāiepazīstas un tie jāvērtē. Lieki teikt, ka visus šos dokumentus, protams, nerakstīja pati I.Jaunzeme, bet citi VID darbinieki.
Tomēr, kaut arī birokrātijas dzirnas maļ lēni, pērn pienāca laiks, kad beidzot tika pieņemts atkārtots I.Jaunzemes darba novērtējums. Arī šoreiz I.Jaunzemes darba novērtējums tika novērtēts ar atzīmi "neapmierinoši".
Saskaņā ar jau minētajiem Ministru kabineta noteikumiem šādā gadījumā iestādes vadītājs ir jāatbrīvo no amata. Tomēr I.Jaunzeme atkal pārsūdzēja šo lēmumu.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
