Jaunzeme grib saņemt vēl papildus 39 000 eiro no nodokļu maksātāju naudas par “īpaši labu darbu”
PIETIEK19.05.2023.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar „pasūtījuma lietu” organizēšanu minētā skandalozā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir vērsusies tiesā, uzskatot, ka savus pienākumus ir pildījusi tik labi, ka viņai papildus 3500 eiro mēnešalgai noteikti pienāktos arī 39 000 eiro kompensācija – piemaksa par labu darbu, ko viņas darbošanos kritiski vērtējušais iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs viņai „noskaudis”.
Kā liecina Pietiek.com rīcībā esošā informācija, spriedums šajā lietā gaidāms 7. jūnijā. Pašreizējā VID ģenerāldirektore savā amatā 2021. gadā ir saņēmusi kopumā 42 318 eiro, bet 2022. gadā – 42 010 eiro. Kā izriet no I. Jaunzemes pieteikuma tiesai, viņa uzskatot, ka esot strādājusi tik izcili, ka viņai noteikti papildus noteiktajai mēnešalgai pienākoties arī piemaksas gandrīz vai otras algas apjomā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.494 valsts tiešās pārvaldes nodarbinātajiem ir veicama regulāra darba novērtēšana. Ierēdņu vērtēšanu veic reizi gadā, savukārt iestāžu vadītāju vērtēšanu veic reizi divos gados komisija, kuru izveido attiecīgās iestādes darbu pārraugošais ministrs.
2020. gadā finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) izveidoja komisiju, kurai bija jāizvērtē VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes darbs. Komisija toreiz novērtēja viņas darbu ar atzīmēm "jāpilnveido" un "neapmierinoši".
Šādos gadījumos iestādes vadītājiem tiek doti 3-6 mēneši, pēc kuriem tiek veikta atkārtota novērtēšana. Gadījumā, ja arī atkārtotās novērtēšanas rezultāti ir tikpat nesekmīgi, iestādes vadītājam ir jāatstāj amats.
I.Jaunzeme toreiz izmantoja ierēdnes gados iegūto pieredzi, kā arī viņas palikšanai amatā ieinteresēto cilvēku padomus un ilgstoši atteicās parakstīt sev nelabvēlīgo komisijas lēmumu.
Kaut arī I.Jaunzeme centās izmantot visas juridiskās iespējas novilcināt sev nelabvēlīgā lēmuma stāšanos spēkā, saskaņā ar likumu agri vai vēlu bija jāveic atkārtota viņas darba novērtēšana.
Kamēr daudziem 2020. gadā sākusies pandēmija apgrieza dzīvi ar kājām gaisā, I.Jaunzemei tā izrādījās glābšanas riņķis. Ņemot vērā valstī ieviesto ārkārtas stāvokli, komisija ilgu laiku nevarēja atkārtoti vērtēt I.Jaunzemes darbu.
Tomēr arī pēc ārkārtas situācijas beigām I.Jaunzeme turpināja izmantot pandēmiju (un visus citus iemeslus), lai novilcinātu novērtēšanas komisijas darbu. Tika izmantota gan slimošana, gan oficiāli lūgumi par novērtēšanas pārcelšanu, gan vienkārša atteikšanās ierasties uz klātienes intervijām.
To vietā I.Jaunzeme lūdza, lai komunikācija notiek tiešsaistē. Tomēr pavisam drīz komisija uzzināja, ka I.Jaunzemei vienmēr aizkadrā sēž kāds no VID darbiniekiem, kuru pienākums bija palīdzēt viņai sniegt atbildes uz jautājumiem.
Kad komisija pielika punktu šai I.Jaunzemes negodīgajai praksei, sekoja mēnešiem ilga I.Jaunzemes "sarakste" ar Finanšu ministriju. Proti, viņa sūtīja burtiski simtiem lappušu garus sacerējumus, ar kuriem komisijai bija jāiepazīstas un tie jāvērtē. Lieki teikt, ka visus šos dokumentus, protams, nerakstīja pati I.Jaunzeme, bet citi VID darbinieki.
Tomēr, kaut arī birokrātijas dzirnas maļ lēni, pērn pienāca laiks, kad beidzot tika pieņemts atkārtots I.Jaunzemes darba novērtējums. Arī šoreiz I.Jaunzemes darba novērtējums tika novērtēts ar atzīmi "neapmierinoši".
Saskaņā ar jau minētajiem Ministru kabineta noteikumiem šādā gadījumā iestādes vadītājs ir jāatbrīvo no amata. Tomēr I.Jaunzeme atkal pārsūdzēja šo lēmumu.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
