Jaunzeme cer tomēr iedabūt amatā saviem saimniekiem vajadzīgo „Juraša brigādes” pārstāvi Prusaku
PIETIEK23.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kurai februāra vidū neizdevās paslepus apstiprināt vakantajā Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītāja amatā Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju Aigaru Prusaku, tomēr nav zaudējusi cerības nodrošināt šo amatu saviem saimniekiem vajadzīgajam „Juraša brigādes” pārstāvim, - kaut gan piespiesta izveidot oficiālu konkursa komisiju, viņa tajā „piemirsusi” iekļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvi.
Kā zināms, pēc tam, kad izgāzās plāns paslepus iecelt A. Prusaku amatā, kas kļuva vakants pēc odiozā ģenerāļa Kaspara Podiņa aiziešanas, I. Jaunzeme 14. februārī paziņoja, ka martā esot plānots uz šo amatu izsludināt atklātu konkursu un ka „nozares profesionāļi, kurus interesē un kuri ir spējīgi izprast finanšu noziegumus, laipni aicināti pieteikties”.
Taču zinātājiem nav nekādu šaubu, ka patiesībā neviens, izņemot I. Jaunzemei un viņas saimniekiem vajadzīgo A. Prusaku, nebūt nav laipni aicināts. Par to cita starpā liecina arī izveidotās konkursa komisijas sastāvs – pareizāk, NEsastāvs.
Kā oficiāli ir paziņojis VID, pretendentu vērtēšanas komisijā līdztekus VID amatpersonām darbošoties arī pārstāvji no Valsts drošības dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Ģenerālprokuratūras.
Taču „piemirsies” ir KNAB pārstāvis, un tas nav nejauši, - KNAB vadītājs Jēkabs Straume un viņa vietnieks Jānis Roze ir labi zināmi kā amatpersonas, kurām ir savs izcili negatīvs viedoklis par Jura Juraša aktivitātēm un „mantojumu”, līdz ar ko I. Jaunzemei vēlamajam A. Prusakam viņi varētu likt ceļā nopietnus šķēršļus.
10. februārī pietiek.com publicēja labi informēta lasītāja rakstu, kurā tika minēts, ka I. Jaunzeme NMPP direktora amatā bez konkursa iecēlusi līdzšinējo VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) vadītāju A. Prusaku, un rezonanse bija tik iespaidīga, ka I. Jaunzemei nācās izlikties, ka šāda lēmuma vispār nav bijis.
Portāls pietiek.com jau iepriekš bija ziņojis par gatavošanos iecelt A.Prusaku NMPP direktora amatā, tomēr neviens nebija gatavs tik bezkaunīgai I.Jaunzemes rīcībai, nerīkojot pat formālu konkursu uz šo valstiski svarīgo amatu.
Pietiek.com jau vairākkārt bija rakstījis par A.Prusaka ciešo saikni ar daudzos noziegumos aizdomās turēto Juri Jurašu kopš KNAB laikiem un iespējamu saistību ar jumtošanas pakalpojumu sniegšanu,” rakstīja labi informētais lasītājs.
Taču šī un vēl divas pietiek.com publikācijas, kurās tika norādīts uz A. Prusaka ciešo saistību ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu un viņa „brigādi”, izraisīja īstu paniku VID vadībā. Par to uzskatāmi liecina fakts, ka VID vadība vēl joprojām nav spējusi sniegt atbildes uz jautājumu – kādus tieši rīkojumus attiecībā uz NMPP vadītāja amatu I. Jaunzeme ir pieņēmusi šā gada februārī.
Šīs nespējas izskaidrojums, kā ziņo pietiek.com informācijas avoti VID, ir vienkāršs – vispirms I. Jaunzeme parakstījusi rīkojumu nozīmēt A. Prusaku par NMPP direktora vietas izpildītāju, bet pēc tam, sākoties rezonansei, pārbijusies un rīkojumu atcēlusi.
Interesanti, ka 14. februārī I. Jaunzeme paziņoja, ka par NMPP direktora vietas izpildītāju ir iecelta bijusī A. Prusaka sieva, pašreizējā pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane, taču pēc tam izrādījās, ka viņa esot vai nu atvaļinājumā, vai uzrakstījusi atlūgumu.
Šīs ziņas nāca atklātībā pēc laikraksta Diena aizvadītās piektdienas publikācijas „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. I. Jaunzemei saistībā ar tajā publicētajiem faktiem līdz 22. februāra vakaram bija jāsniedz skaidrojumi finanšu ministram, bet Finanšu ministrija pagaidām slēpj skaidrojumu saturu un to, vai tie vispār saņemti.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
