Iesaki rakstu: 
Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei nav izdevies īstenot savu sākotnējo nodomu – no 24. decembra atcelt no amata Latvijas Nacionālās operas direktoru un valdes locekli Andreju Žagaru. Iemesls – ministrija nav mācējusi pareizi noformēt dokumentus, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistrā.
Par dīvainībām viņa atlaišanā jau pirms Jaunā gada publiski informēja pats Žagars – valdes locekļa darba līgums viņam bija beidzies 23. decembrī, Kultūras ministrija par viņa atcelšanu no amata ar 24. decembri bija izdevusi 27. decembrī, bet lietu nodošanu Žagaram bija uzdots veikt 29. decembrī.
Nu, kā liecina Pietiek rīcībā nonākušie Uzņēmumu reģistra un Nacionālās operas sarakstes dokumenti, kurus šodien publiskojam, izrādās, ka Kultūras ministrija ir turpinājusi putroties arī pēc tam, kā rezultātā Uzņēmumu reģistram ir nācies atteikt Žagara atcelšanas reģistrēšanu.
Kultūras ministrija bija iecerējusi reģistrā ierakstīt Žagara atcelšanu no valdes locekļa pienākumiem un komercpilnvaru izdošanu konkrētu darbību veikšanai operas izpilddirektorei Selgai Laizānei un finanšu direktoram Normundam Matutim, taču tas tā arī nav izdevies.
Kā izriet no Uzņēmumu reģistra aizrādījuma, Jaunzemes-Grendes vadītajai ministrijai steigā piemirsies, ka dokumentu iesniedzēja Laizāne nav pilnvarota parakstīt pieteikumu komercreģistrā, un tāpat nav pienācīgi apliecinātas dokumentu kopijas. Reģistra notāra konstatēto trūkumu novēršanai ministrijai dots laiks līdz šā gada 2. martam.
Kā zināms, ministrijas augstākā ierēdne - valsts sekretāre Solvita Zvidriņa - ar Jaunzemes-Grendes rīkojumu ir atstādināta no amata. Viņas darbību izmeklēšanas komisija divu nedēļu laikā vēl nav izveidota.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
