Jaunzeme-Grende gribējusi Zvidriņas lietu izmeklēt vienpersoniski; nācies iejaukties Dombrovskim
L. Lapsa02.01.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, par kuras domstarpībām ar ministrijas valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu tiek ziņots jau kopš decembra beigām, mēģinājusi pati sevi iecelt par vienīgo no amata atstādinātās Zvidriņas disciplinārlietas izmeklētāju. 30. decembrī ar oficiālu vēstuli, kas Pietiek rīcībā nonākusi no avotiem Valsts kancelejā, aizrādīt ministrei uz šādas vēlmes nepieņemamību nācies pat Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Kaut gan pašlaik Jaunzeme-Grende publiski izsakās par nepieciešamību rūpīgi un apdomīgi izvērtēt informāciju saistībā ar Latvijas Nacionālās operas finansēm, viņas pagājušā gada 23. decembra lēmums „Par disciplinārlietas ierosināšanu pret S. Zvidriņu” rāda, ka ministre pati secinājumus par operas situāciju izdarījusi pāris dienu laikā.
Kā Jaunzeme-Grende norāda šajā lēmumā, ko Pietiek šodien publicē pilnībā, jau divas dienas pēc tam, kad sākts izprasīt operas dokumentus, viņai bijusi skaidra situācija Nacionālajā operā.
„No šobrīd jau saņemtās informācijas un dokumentiem ministre konstatē, ka VSIA Latvijas Nacionālā opera ir izveidojušās parādsaistības LVL 453 504,82 apmērā. Pastāv pamatotas aizdomas par VSIA Latvijas Nacionālā opera ierobežotu maksātspēju, nesaimniecisku finanšu līdzekļu un mantas pārvaldīšanu, kā rezultātā ir apdraudēta Latvijas Nacionālā operas sekmīga darbība,” teikts ministres lēmumā.
Tāpat šajā Grendes-Jaunzemes lēmumā jau konstatēts, ka ministrijas valsts sekretāres Zvidriņas „darbība (bezdarbība) ir kvalificējama kā amata pienākumu nepildīšana Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.panta pirmās daļas vai otras daļas izpratnē. (..) Ministre konstatē Solvitas Zvidriņas amata pienākumu nolaidīgu izpildi Kultūras ministrijas valsts sekretāres amatā. Minētās rīcības rezultātā, iespējams, ir nodarīts būtisks mantisks zaudējums VSIA Latvijas Nacionālā opera un Latvijas Republikai kopumā”.
„Lai nodrošinātu savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļu noskaidrošanu, taisnīga lēmuma pieņemšanu, kā arī lai nodrošinātu disciplinārpārkāpuma cēloņu un seku novēršanu”, Grende-Jaunzeme tajā pašā 23. decembrī jau pieņēmusi lēmumu pati sevi iecelt par vienīgo ierosinātās disciplinārlietas izmeklētāju, rāda dokuments.
Tomēr 30. decembrī Ministru prezidentam Dombrovskim vēstulē „Par disciplinārlietas izmeklēšanu” nācies Grendei-Jaunzemei diplomātiskā formā norādīt, ka viņas doma pašai sevi iecelt par vienīgo Zvidriņas disciplinārlietas izmeklētāju, nav īsti veiksmīga.
Vēstulē, kuru Pietiek tāpat šodien publicē pilnībā, premjers kultūras ministrei norādījis: „Jūsu ierosinātās disciplinārlietas pilnīgai, vispusīgai un objektīvai izmeklēšanai aicinu, pamatojoties uz Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 28.panta otro daļu, izveidot komisiju, pieaicinot tas sastāvā atbilstošās jomas speciālistus.”
Kā zināms, pašlaik Jaunzeme-Grende vairs nerunā par iespējamu Nacionālās operas maksātnespēju, un šādu situācijas vērtējumu par neadekvātu nosaukuši arī finanšu eksperti. Tāpat ministre atkāpusies no sākotnējiem asajiem izteikumiem par operas direktora Andreja Žagara rīcību un apgalvojusi, ka varētu Žagaram piedāvāt gada darba līgumu. Tiesa, pretēji ministres solījumiem, vēl pirmdien Žagars līguma projektu nebija saņēmis.
Kā jau informēts, Jaunzeme-Grende kategoriski atteikusies sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem, tā vietā paskaidrojot, ka viņa cerot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izvērtējumu. Dombrovskis birojam ir nodevis Pietiek tāpat jau publiskoto Zvidriņas iesniegumu, kurā minēti vairāki iespējami Jaunzemes-Grendes interešu konflikti, tostarp saistībā ar Nacionālās bibliotēkas būvniecības finansējumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
