Iesaki rakstu: 
Ziņa par Filipa Rajevska kga bezceremoniālo nobīdīšanu no Veselības ministrijas (VM) sabiedrisko attiecību pakalpojumu siles izraisījusi viļņošanos šīs nodarbes lielmeistaru vidē, un pats smagi cietušais pie reizes atgādina, ka 250 tūkstošu vērtajā Valsts kancelejas (VK) iepirkumā, kurā "Mediju Tilts" ir bijis līdzuzvarētājs, šamie neko nav saņēmuši. Kuri šai konkrētajā reizē ir drusku apsildījušies pie Valsts kancelejas uguntiņas, redzēsim pēc oficiālo secinājumu publicēšanas.
Lai nerastos iespaids, ka sabiedrisko attiecību servisa sniedzēju vidē attiecībā uz luknajiem valsts pasūtījumiem ir sākusies revolucionāra perestroika, pievērsīšu uzmanību kādai negaidītai nejaušībai. Ap to laiku, kad Rajevska kga anštalte tika atrauta no VM pupa un atklātībā sāka parādīties atklāsmes par naudiņas nedabūšanu no VK, – ikurāt tajā brīdi konkursiņu izsludina Ekonomikas ministrija! 23. novembrī izsludina, lēmums jau pieņemts, aleluja!
Tiesa, par šajos mērogos pieticīgiem apm 80 tūkstotīšiem, bet cik ārprātaktuāla tēma šim mūsu naudiņas pārvēršanu medijtiltiskā: "Sabiedrības informēšanas kampaņas iedzīvotāju motivēšanai mācīties visas dzīves garumā un uzņēmēju motivēšanai veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā izstrāde un īstenošana". Lieki teikt, ka ar atrāvienu šeit uzvar tik ļoti apdalītais „Mediju Tilts”.
Mācīsimies visas dzīves garumā, biedri! Ja tevi izmet pa druvīm ļauni ļauži, ielien pa logu un, ja izfurņī pa logu, sameklē vecus līdzjūtīgus paziņas vadošo un virzošo vidū, un ielien atpakaļ pa atejas vēdlodziņu!
Kāda Artura Krišjāņa vārdiem sakot, draugi, īsti labi nebija, bet gan jau pieregulēsim kaut kā pa visiem.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
