Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pseidopartijas KPV LV par Krišjāņa Kariņa valdības ekonomikas ministru izvirzītā Jāņa Vitenberga mēģinājums pāriet uz citu, „perspektīvāku” partiju – Nacionālo apvienību, bet vienlaikus saglabāt ministra amatu, kurš, protams, arī ir vienīgais iemesls, kura dēļ šis kungs Nacionālo apvienību interesē, nav tikai kārtējais pakāpiens Latvijas politiskās „elites” degradācijā. Ja ieskatīties nopietnāk, tas ir kaut kas krietni vairāk.

Jau tad, kad šo kungu izvirzīja ekonomikas ministra amatam, ar veselo saprātu apveltīti cilvēki neizpratnē jautāja – kādam kaitniekam gan ienācis prātā visas valsts ekonomikas virzību uzticēt cilvēkam bez nopietnām zināšanām, bez nopietnas izglītības, turklāt ar līdzšinējo darba pieredzi, kas privātajā sektorā viņam neļautu kļūt pat par sakņu bāzes direktoru.

Bet kļuva gan – un labi iederējās Krišjāņa Kariņa valdības izstrādājumā, kur par valsts izdzīvošanai vissvarīgāko veselības jomu var uzticēt te aprobežotai izbijušai preses sekretārei, te pāvveidīgam klimperētājam, no kuriem ne vienai, ne otram nav ne mazāko zināšanu vai izglītības medicīnas un veselības aizsardzības jomā.

Nevienam nav ne mazāko šaubu, ka, ja nenotiks kāds brīnums, nākamajā Saeimā nekādu KPV LV klaunu vairs nebūs, - viņu vietas ieņems citi, tā sacīt, advancētāki īpaši stulba elektorāta apstrādātāji. Apsviedīgākie no pašlaik savēlētajiem un no nodokļu maksātāju naudas tūkstošajiem ļaudīm jau neilgi pēc savēlēšanas ir sākuši meklēties – kur gan noenkurot pakaļas tā, lai arī pēc nākamajām vēlēšanām nekas viņu labi nokārtotajās dzīvēs nemainītos.

Redzamākais, protams, ir pašreizējais narcisistiskais iekšlietu ministra izstrādājums Sandis Ģirģens, kurš pēc mēģinājuma kļūt par Futbola federācijas prezidentu tagad, kā raksta iepazīšanās portālos, ir „aktīvos meklējumos”. Taču Jāņa Vitenberga mēģinājums saglabāt ekonomikas ministra amatu, pārceļoties uz „perspektīvāku” partiju, ir ne tikai daudz izmisīgāks, bet arī nesalīdzināmi ciniskāks un nekaunīgāks.

It kā varētu šķist – kas nu tur tāds īpašs: politiskās staigules un staiguļi Latvijas politikā ir ierasta lieta jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Politiski prostituētais Jānis Vitenbergs uz šī fona neizceļas ne ar ko.

Taču ir dažas nianses.

Pašreizējais ministrs ne jau tā vienkārši nomaina pašreizējo partiju uz salīdzinoši perspektīvāku. Nebūt ne. Viņš, kā senā krievu sakāmvārdā saka, ļoti vēlas gan zivtiņu apēst, gan arī uz ādas flautas uzsēsties. Gan partiju nomainīt, gan ministra amatu saglabāt. Amatu, kuru viņam nodrošinājusi līdzšinējā partija.

Protams, jau ieskatoties vien Jāņa Vitenberga godīgajās acīs vai paraugoties uz viņa līdzšinējiem darbiem, ir vairāk nekā skaidrs, ka nekādu elementāru godaprātu no viņa nav nekādu izredžu sagaidīt. Cilvēks savā līdzšinējā dzīvē paradis pakampt, kur nu kas dabūjams, un tagad noteikti nav noskaņots labprātīgi atteikties no kumosa, ko varētu cerēt pasūkāt vismaz līdz nākajamām Saeimas vēlēšanām.

Taču savādi, ka šādu rīcību par normālu uzskata ne tikai pārbēdzēja jaunā partija – Nacionālā apvienība, kuras vadītāju Raivi Dzintaru un pārējos kādreizējos Abrenes atprasītājus jau sen sevī ievilkusi un par sev līdzīgiem padarījusi politiskās „elites” šļura, bet arī citi politiskie spēki, kuri ne tikai deklarē bezkompromisu principialitāti vai varbūt bezprincipu kompromisus, bet turklāt vēl šajā darījumā nav ieinteresēti.

Vēl savādāk tomēr ir, ka šo atklāto m...cību – piedodiet, citādi to nosaukt nevar – vismaz pašlaik ir par labu atzinis arī ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Protams, premjers ir kļuvis par etalonu totālai bezatbildībai un politiskajai nevarībai, taču atklāti paziņot – kas man par daļu, kas tur sēd vai nesēd manā valdībā, tieciet nu paši galā! – tas tomēr ir jauns politiskā ciniskuma un totālas vienaldzības līmenis.

Pēc mums kaut grēku plūdi – tas mums tikai tā šķiet, ka šis leģendārais teiciens attiecas tikai uz pagātni. Kad pienāks diena, kad šīs valsts politiskā sistēma sabruks kā kāršu namiņš, tā vis nešķitīs.

Novērtē šo rakstu:

145
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi