Iesaki rakstu: 
Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes).
Diskusijā starp fiskālo disciplīnu virzošo iestādi – Finanšu ministriju – un fiskālo disciplīnu uzraugošo iestādi – Fiskālās disciplīnas padomi, ir gramatiskajā metodē balstīti argumenti. Finanšu ministrija lasa FDL 5.pantu kā attiecināmu tikai uz budžeta likumu sagatavošanas fāzi, savukārt, Padome atgādina, ka FDL II nodaļa, kuras sastāvā ir arī minētais pants, runā par visu procesu – arī budžeta izpildes posmu. Lasot pantu, jāpatur prātā nodaļas mērķis, kas aptver visus budžeta posmus.
Kāpēc šāds neprozaisks ieraksts? Tāpēc, ka Padome nosūtīja savu – jau 13. neatbilstības ziņojumu gan uz Ministru kabinetu, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, gan arī uz Finanšu ministriju. Un tēma Padomes aizrādījumos balstās teju vienā un tajā pašā pantā, kuru Finanšu ministrija spītīgi noņem no fiskālās disciplīnas trases.
Sak, nē, nē, FDL 5.pants ir teju atrauts no pārējā fiskālās disciplīnas rāmja un likuma principiem kopumā, – fiskālie nosacījumi jāievēro budžeta sagatavošanas procesā un tikai. Kas notiek pēc tam – par to Fiskālās disciplīnas likumam nav lielu pārdzīvojumu. Kas nav tiesa.
Fiskālās disciplīnas likums vēl ir izcils likums ar to, ka tajā ir vispārīgie principi, kas jāievēro viscaur likumam. Kā jumts, kā ievirze, kā lietussargs, kas pārklāj visu likumu. Un nevar būt tā, ka no FDL noteiktās aizsargātās pozīcijas ir tikai aizsargātas budžeta izstrādē, bet pēc tam nekā.
Sanāk, ka ļoti viegli šīs budžeta programmas drīkst palielināt nepieciešamos izdevumus, kad ir tāda vajadzība (jo, protams, sociālo pabalstu saņēmēju skaitu ir grūti ar aptiekāra precizitāti noprognozēt), taču tad, ja šajās programmās veidojas atlikums, visi piemirst, ka par šo apjomu tikpat automātiski ir jāsamazina budžeta izdevumu griesti.
Caur visu to – divas iestādes, kas ir valstī virzošās par fiskālo disciplīnu – Finanšu ministrija un Fiskālās disciplīnas padome – interpretē likumu dažādi un caur to ļauj turpināt plicināt budžeta bilanci.
13 neatbilstības ziņojumi – kopā pārdalēs un lēmumos ap šādām aizsargātajām pozīcijām, pretēji FDL noteiktajam – veido 253 milj. eiro (teju tuvojoties 1% no IKP). Ja vēl pieskaita nodokļu reformas atkāpi, kura tā arī palika atkāpe uz budžeta deficīta rēķina, un 2017. gada vasarā bija izrauta no budžeta veidošanas procesa par 427,8 milj. eiro, tad Padomes neatbilstības ziņojumi (periodā kopš pastāv Padome, t.i. no 2014. gada 1. janvāra) ir skāruši Ministru kabineta lēmumus par 680,8 milj. eiro.
Kāpēc to visu rakstu un saku, ka tā ir jauna pakāpe? Tāpēc, ka negribētos filoloģisku matu skaldīšanu starp ekonomikas nozares ierēdņiem (kas esam mēs un FM), kamēr to ērti var izmantot tie, kam vox populi, vox dei liek dāsni dalīt vēl tālu esošo Ziemassvētku dāvanas. Uz deficīta rēķina un galā – uz valsts parāda rēķina.
Pārpublicēts no http://sekretariats.blogspot.com
Attēlā - līdzšinējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
