Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta kampaņu uzņēmuma intraneta palaišanai
PIETIEK22.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ierēdņu izdoma valsts naudas šķērdēšanā ir sasniegusi jaunu līmeni – Ronalda Neimaņa (attēlā) vadītā valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi ir izsludinājusi cenu aptauju „Radošās kampaņas izstrāde jauna iekštīkla (intranet) palaišanai”.
Tas nozīmē, ka šī valsts kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, ir nolēmusi tērēt līdz 1000 eiro nodokļu maksātāju naudas, lai izstrādātu kampaņu, ka saviem nedaudz vairāk nekā 500 darbiniekiem pastāstīt par „jaunizveidoto iekštīklu (intranet) un mudinātu darbiniekus to izmantot”.
Turklāt, kā izriet no cenu aptaujas tehniskās specifikācijas, par šo naudu ir paredzēts tikai un vienīgi izstrādāt kampaņas „radošo konceptu”, savukārt par kampaņas aktivitātēm tiktu maksāts vēl atsevišķi.
Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) vadība savus darbiniekus par intraneta izstrādi ir iecerējusi aplaimot ne tikai ar pastkartītēm un informatīvu plakātu, bet pat ar videoklipu. Šis ir fragments no cenu aptaujas specifikācijas, kas rāda, kādā veidā valsts kapitālsabiedrība plāno tērēt vēl neatklātu summu, lai informētu savus darbiniekus par intranetu (kurš patiesībā pats ir domāts tieši darbinieku informēšanai):
„Kampaņa ietver tādas aktivitātes kā:
- Videoklipa radošā koncepta izstrāde un realizācija, kas piesaistītu darbinieku uzmanību pirms intranet palaišanas (teaser). Videoklipa garums – līdz 1 minūtei. Video jāizveido tā, lai tas būtu uztverams un saprotams arī bez skaņas. Video skaņas, attēla kvalitātes u.c. tehniskās prasības ir atbilstošas demonstrēšanai ievietošanai www.youtube.com.
- Pastkartītes vai flyera radošā koncepta izstrāde un realizācija (t.sk. druka), kas paredzētas VNĪ darbiniekiem (t.sk. tiem, kuri parasti neatrodas centrālajā birojā), kā arī tiks izvietotas VNĪ birojos. Drukas vienību skaits – vismaz 350 gb.).
- Informatīva plakāta radošā koncepta izstrāde un realizācija izmērā, kas nav mazāks par A4 (t.sk. druka), ko paredzēts izvietot VNĪ biroju telpās.
- Papildu ideja/ aktivitāte, lai veicinātu darbinieku iesaisti, lietojot jauno intranet.
Visus kampaņas aktivitāšu materiālus nepieciešams veidot vienotās stila vadlīnijās, ievērojot VNĪ korporatīvo identitāti.
Papildu informācija: jaunā intranet nosaukums ir VNĪ.LIFE. Lai informētu un iesaistītu darbiniekus, iepriekš VNĪ rīkoja iekšēju konkursu par jaunā intranet nosaukumu, tika veidotas darba grupas par tā saturu, kā arī publicēti raksti par ieviešanu.”
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
