Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pilnīgi nesaprotamus brīnumus, pat vēl lielākus nekā citās reizēs, otrdienas vakarā pārraidīja LTV “Panorāma”: sižetā enerģiskās balsīs tiek stāstīts, kā trīs līdz piecu gadu laikā Latvijā gribot “izveidot nozari”, kas patiesībā strādā kopš 1962. gada.

“Jau pēc 3 līdz 5 gadiem Latvijā varētu sākt ražot pirmās mikroshēmas. Otrdien sāka kaldināt plānus šīs jomas attīstībai nākamajiem 10 gadiem. Plāns ir sākt tehnoloģiju pētniecību, projektēšanu un mikročipu jeb integrālo shēmu ražošanu. Nonākšana pie pirmajiem nopietnajiem produktiem varētu prasīt līdz 10 gadiem,” tā ziņoja “Panorāma” un vēlāk pārpublicēja LSM portāls.

Faktiski mikroshēmas Latvijā tiek ražotas vēl kopš dziļiem padomju laikiem, kopš 1962. gada, kad rūpnīca “Alfa” sāka ražot mikroshēmas uz iespiestajām platēm. Kā visās valstīs sākotnēji tā bija militārā produkcija, kam vēlāk pievienojās detaļu ražošana ikdienas patēriņa precēm.

Kā rakstīts Enciklopedija.lv, 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus mikroshēmu. 1990. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību “Alfa RPAR”, kas līdz pat šai dienai ražo mikroshēmas “Alfas” galvenajā korpusā Brīvības ielas malā. Izveidojās arī vairāki blakusuzņēmumi.

Neatkarīgi no padomju laiku iestrādnēm deviņdesmito gadu beigās tika nodibināta mikroshēmu rūpnīca “Hanzas Elektronika” Ogrē, kas tīšuprāt neņēma darbā cilvēkus ar padomju fabriku pieredzi. Uzņēmums uzplauka tik lielā mērā, ka rūpnīca kļuva par šauru, un Ventspilī tika uzcelta vēl otra, firmai pārdēvējoties par “Hansa Matrix”.

Latvijas Banka savos makroekonomikas apskatos piemin arī šādus mikroshēmu ražotājus: AS “RD ALFA Mikroelektronikas departaments” ar ražošanu Ventspilī, SIA “Volburg” (zemāk links uz video), SIA “Almiko” un citas kompānijas. Lielākie daudzumi no saražotās preces (parasti 85% līdz 100%, atkarībā no konkrētās firmas) tiek eksportēti, savukārt atlikušās mikroshēmas citi Latvijas ražotāji izmanto savu galaproduktu ražošanā. To vidū var pieminēt ir SIA “Autonams” (ražo digitālus pretaizdzīšanas komplektus automašīnām), AS “SAF Tehnika” (mobilo telekomunikāciju tīklu aparatūras un mērierīču ražošana vismaz ceturtdaļmiljarda vērtībā katru gadu), SIA “Mikrotīkls” (eksportē datu pārraides rūterus, 5G aprīkojumu utt.), CHD (kases aparāti, maksājumu karšu norēķinu termināļi) un daudzi citi.

Savukārt RTU laboratorijās top mikroshēmas kosmiskajiem aparātiem un satelītu novērošanai, kas ir tik precīzas un dārgas, ka to lodēšana notiek ar rokām – “EvenTech” aparāts, kas maksā virs 10 tūkstošiem dolāru, mēra laiku līdz pikosekundei un attālumu līdz Mēnesim ar 2 milimetru precizitāti.

Līdz ar to LTV “Panorāmai” gadā, kad mikroshēmu ražošanas industrija Latvijā svin savu sešdesmitgadi, ir izdevies uztaisīt enerģisku sižetu par to, kā “pēc trim līdz pieciem gadiem Latvijā sāksies mikroshēmu ražošana”.

Attēlā no Enciklopedija.lv: mikroshēmu ražošana 2017. gadā Ogrē

LTV sižets: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-mikroshemas-varetu-sakt-razot-pec-3-lidz-5-gadiem.a484723/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular

Realitātē: https://www.ltrk.lv/lv/business/343

https://enciklopedija.lv/skirklis/26232-datoru,-elektronisko-un-optisko-iek%C4%81rtu-ra%C5%BEo%C5%A1ana-Latvij%C4%81

https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_pusvad%C4%ABt%C4%81ju_r%C5%ABpn%C4%ABca_%22Alfa%22

Video no ražotnes: https://www.youtube.com/watch?v=9KM1-2gjOX0

https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir-2-dala-par-augsti-tehnologiskam-nozarem

https://www.kuwaittimes.com/lab-developing-device-to-help-earth-dodge-asteroids/

Novērtē šo rakstu:

217
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dabisko instinktu sekas. 1.daļa. LGBT fenomens

FotoDzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Lasīt visu...

6

Es tikai mazliet atgādināšu par ēnu ekonomiku. Atkārtošana – zinību māte

FotoMums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Lasīt visu...

21

Cik ilgi gan Latvijai, gan Igaunijai pietiks pacietības apmaksāt „Rail Baltica” zaudējumus?

FotoVēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Lasīt visu...

21

„Demos” paskaidrojuma vietā

FotoGatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Lasīt visu...

21

Lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem

FotoKomentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Lasīt visu...

12

Mēs, Lāce, Lībiņa, Augulis, Čakša un „Gribu palīdzēt bēgļiem”, taču neatņemsim nodokļu maksātāju naudu mums noderīgajai „Re:Baltica”

FotoSabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Lasīt visu...

21

Vai budžets un nauda ir veselības mēraukla? Cik plaši veselību vērtēt ar kvantitatīviem rādītājiem?

FotoSaeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
Lasīt visu...

20

"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!

FotoVSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Lasīt visu...

6

Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

FotoMinistru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi