Jauns “dezinformācijas antirekords”: LTV slavina, ka “pēc dažiem gadiem Latvijā sākšoties mikroshēmu ražošana!”, kaut patiesībā šogad tā svin 60 gadu jubileju
N. Andersons01.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pilnīgi nesaprotamus brīnumus, pat vēl lielākus nekā citās reizēs, otrdienas vakarā pārraidīja LTV “Panorāma”: sižetā enerģiskās balsīs tiek stāstīts, kā trīs līdz piecu gadu laikā Latvijā gribot “izveidot nozari”, kas patiesībā strādā kopš 1962. gada.
“Jau pēc 3 līdz 5 gadiem Latvijā varētu sākt ražot pirmās mikroshēmas. Otrdien sāka kaldināt plānus šīs jomas attīstībai nākamajiem 10 gadiem. Plāns ir sākt tehnoloģiju pētniecību, projektēšanu un mikročipu jeb integrālo shēmu ražošanu. Nonākšana pie pirmajiem nopietnajiem produktiem varētu prasīt līdz 10 gadiem,” tā ziņoja “Panorāma” un vēlāk pārpublicēja LSM portāls.
Faktiski mikroshēmas Latvijā tiek ražotas vēl kopš dziļiem padomju laikiem, kopš 1962. gada, kad rūpnīca “Alfa” sāka ražot mikroshēmas uz iespiestajām platēm. Kā visās valstīs sākotnēji tā bija militārā produkcija, kam vēlāk pievienojās detaļu ražošana ikdienas patēriņa precēm.
Kā rakstīts Enciklopedija.lv, 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus mikroshēmu. 1990. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību “Alfa RPAR”, kas līdz pat šai dienai ražo mikroshēmas “Alfas” galvenajā korpusā Brīvības ielas malā. Izveidojās arī vairāki blakusuzņēmumi.
Neatkarīgi no padomju laiku iestrādnēm deviņdesmito gadu beigās tika nodibināta mikroshēmu rūpnīca “Hanzas Elektronika” Ogrē, kas tīšuprāt neņēma darbā cilvēkus ar padomju fabriku pieredzi. Uzņēmums uzplauka tik lielā mērā, ka rūpnīca kļuva par šauru, un Ventspilī tika uzcelta vēl otra, firmai pārdēvējoties par “Hansa Matrix”.
Latvijas Banka savos makroekonomikas apskatos piemin arī šādus mikroshēmu ražotājus: AS “RD ALFA Mikroelektronikas departaments” ar ražošanu Ventspilī, SIA “Volburg” (zemāk links uz video), SIA “Almiko” un citas kompānijas. Lielākie daudzumi no saražotās preces (parasti 85% līdz 100%, atkarībā no konkrētās firmas) tiek eksportēti, savukārt atlikušās mikroshēmas citi Latvijas ražotāji izmanto savu galaproduktu ražošanā. To vidū var pieminēt ir SIA “Autonams” (ražo digitālus pretaizdzīšanas komplektus automašīnām), AS “SAF Tehnika” (mobilo telekomunikāciju tīklu aparatūras un mērierīču ražošana vismaz ceturtdaļmiljarda vērtībā katru gadu), SIA “Mikrotīkls” (eksportē datu pārraides rūterus, 5G aprīkojumu utt.), CHD (kases aparāti, maksājumu karšu norēķinu termināļi) un daudzi citi.
Savukārt RTU laboratorijās top mikroshēmas kosmiskajiem aparātiem un satelītu novērošanai, kas ir tik precīzas un dārgas, ka to lodēšana notiek ar rokām – “EvenTech” aparāts, kas maksā virs 10 tūkstošiem dolāru, mēra laiku līdz pikosekundei un attālumu līdz Mēnesim ar 2 milimetru precizitāti.
Līdz ar to LTV “Panorāmai” gadā, kad mikroshēmu ražošanas industrija Latvijā svin savu sešdesmitgadi, ir izdevies uztaisīt enerģisku sižetu par to, kā “pēc trim līdz pieciem gadiem Latvijā sāksies mikroshēmu ražošana”.
Attēlā no Enciklopedija.lv: mikroshēmu ražošana 2017. gadā Ogrē
Realitātē: https://www.ltrk.lv/lv/business/343
https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_pusvad%C4%ABt%C4%81ju_r%C5%ABpn%C4%ABca_%22Alfa%22
Video no ražotnes: https://www.youtube.com/watch?v=9KM1-2gjOX0
https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir-2-dala-par-augsti-tehnologiskam-nozarem
https://www.kuwaittimes.com/lab-developing-device-to-help-earth-dodge-asteroids/
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
