Iesaki rakstu: 
Klusi un slepeni otrdien, 24 septembrī Ministru kabinets apstiprināja Labklājības ministrijas Ilzes Viņķeles personā parakstīto grozījumu projektu likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (projekts TA-2680). Tas paredz, ka turpmāk mazo uzņēmumu valdes locekļiem būs jāmaksā gandrīz tūkstotis latu gadā par to, ka tie atļaujas eksistēt.
Visa likuma mērķis, anotācija un aprēķini ir par uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 100 000 eiro gadā. Bet iepazīstoties ar likumprojektu, par nožēlu jāatzīst, ka likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi un pavirši. Atšķirībā no anotācijas likumprojektā ir ieklīdis pavisam cits slieksnis – 4919,63 Ls gadā.
Cerams, ka pavirši izstrādātie grozījumi tiks pārstrādāti un tajos ieviesušās kļūdas tiks izlabotas.
Esošajā redakcijā, pateicoties ielaistajām kļūdām, efekts no 2014. gada 1. janvāra būtu nevis tāds, kā aprēķināts anotācijā, bet gan nāvējošs trieciens visam mazās uzņēmējdarbības sektoram.
Grozījumi nozīmētu, ka uzņēmumam ar 4919,63 Ls gada apgrozījumu, lai tikai nomaksātu šo jauno nodevu vien būtu jāstrādā ar 22,4% rentabilitāti. Salīdzinoši monopoluzņēmuma Latvenergo rentabilitāte ir 5,9%.
Piemēram, mazajam uzņēmējam, kurš internetveikalā pārdod krēslus par 40 Ls ar 10% uzcenojumu un spēj pārdot 10 – 15 krēslus mēnesī, apgrozījums gadā pārsniedz 5000 Ls. No šī apgrozījuma 750 Ls ir peļņa, no kuras nodokļos tiek samaksāti 190 Ls. Taču pēc jaunās nodevas uzņēmumam būs jāsamaksā gandrīz 1000 Ls, līdz ar to tas strādās ar zaudējumiem un bankrotēs.
Mikrouzņēmumi šobrīd, kad pēc nodarbinātības datiem jau 30 000 jauniešu nestrādā un lielākā daļa no tiem ir ārzemēs, ir daudzu jauniešu pēdējā cerība palikt Latvijā. Ja mazajiem uzņēmējiem nodokļi tiks izveidoti tikpat nepārdomāti un pavirši kā vidējam darbaspēkam, arī daļa no tiem būs spiesti pamest Latviju vai pārreģistrēt uzņēmumu citur.
* Gados jauni uzņēmēji, kas nesen ir dibinājuši uzņēmumu vai tieši šobrīd veic reģistrāciju un aicina pārstrādāt likuma grozījumus:
Mārtiņš Muižnieks, 24 gadi, pasākumu organizēšana, mazumtirdzniecība
Ēriks Ozollapa, 26, ēdināšana
Ronalds Blūms, 22, mazumtirdzniecība
Mārtiņš Bērziņš, 26, informāciju tehnoloģijas
Didzis Dūmiņš, 30, metālapstrāde
Baiba Meijere, 25, metālapstrāde
Alvis Zunda, 22, mazumtirdzniecība
Kārlis Irbe, 28, autoserviss
Klāvs Bedrītis, 29, konsultācijas, tirdzniecība
Māris Ivanovs, 33, reklāma
Renārs Pētersons, 26, ražošana
Linda Ragaine, 19, vieglā rūpniecība
Karīna Matvejeva, 20, tirdzniecība
Artūrs Aizikovičs, 19, pakalpojumi
Viktorija Ziemele, 22, tirdzniecība
Anete Šmite, 22, tūrisms, foto
Marks Kordjukovs 22 gadi, ēdināšana
Madara Māra Irbe, 22, kultūras un radošo industriju menedžments, pakalpojumi
Sintija Ķelpe, 22, tūrisms, ražošana
Aleksejs Zdanovičs, 22, informāciju tehnoloģijas, pakalpojumi
Simona Mičure, 22, ražošana
Gints Ločmelis, 26, auto utilizācija
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
