Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību un pamatojumu, kas izklausītos publiski pieņemams. Laulības pārkāpšana atkarīga no tā, kāda tieši ir seksuālo attiecību definīcija, desmit tūkstoši dolāru (vai mazāk) skaidrā naudā esot nēsāti apkārt miniekskavatora iegādei, – šie un daudzi citi neapskaužamās lomās nonākušu prātu augļi līdzīgi kā Donalda Trampa izteikumi ir vienlaikus uzjautrinoši un skumji mūsu laikmeta liecinieki.

Mēģinot tikt skaidrībā par Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) plānotajiem grozījumiem Noteikumos par koku ciršanu mežā, iepazinu ne mazāk virtuozus mēģinājumus sasaistīt visdažādākās lietas, lai tikai sasniegtu sabiedrības līdzdalības formālo mērķi, bet vienlaikus izvairoties no šo viedokļu ņemšanas vērā. Lai ļautu šo pieredzi izbaudīt plašākam cilvēku lokam, piedāvāju apkopotu loģikas kļūdu pārskatu par ZM atbildēm uz saņemtajiem iebildumiem, kurus – lai palīdzētu orientēties tēmā – papildināju ar atsevišķiem komentāriem.

1. Vējš un priedes

Plānotie grozījumi paredz atļaut veidot kailcirtes priežu mežos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslā (turpmāk – ISD joslā) no 300 metriem līdz apmēram 5 kilometriem no jūras krasta – kurā šobrīd atļautas tikai nelielas izlases cirtes –, kā arī samazināt koku ciršanas prasības visos mežos. Pēc sabiedriskās apspriešanas izsludināšanas vairākas organizācijas sniedza savus iebildumus, kurus apkopoju 4 tēmās.

Pirmais iebildums ir šāds – piekrastes aizsargjosla ir izveidota ar vairākiem mērķiem, kuru sasniegšanai arī uzlikti esošie ierobežojumi. Tiek paustas bažas, ka, atļaujot kailcirtes, ir sevišķi apdraudēti divi no tiem – aizsargāt krastu no vēja ietekmes un aizsargāt sabiedrībai svarīgās piekrastes ainavas atpūtai un tūrismam. Šo iebildumu uzsver gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM), gan vadošie Latvijas zinātnieki, kā arī vairākas vides aizsardzības organizācijas.

ZM atbilde ir šāda: "Aizsargjoslu likumā (1) ISD joslā nav noteikti aprobežojumi koku ciršanai, un nav paredzēts arī deleģējums Ministru kabinetam tos noteikt. (2) Tātad likumdevējs ir paredzējis, ka Aizsargjoslu likumā noteikto Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslas mērķu sasniegšanai nav nepieciešams ierobežot koku ciršanu."

Saikne starp (1) un (2) aprakstāma kā non sequitur – lai arī Saeima, veidojot Aizsargjoslu likumu, iespējams, ir paredzējusi, ka mežu ciršana nav nekā jāierobežo, to nevar tik droši secināt: var būt citi iemesli, kādēļ mežu ciršanas ierobežojums šajā joslā minēts citos likumos (šobrīd – Noteikumos par koku ciršanu mežā). Tas arī izklausās samērā neticami, jo citā likumā par ISD joslas izveidošanu norādīts, ka tajā jāiekļauj priežu meži uz kāpām – visticamāk, lai ierobežotu to ciršanas veidu.

Pat ja tiešām pastāv saikne starp (1) un (2), tiek pieļauta loģikas kļūda, atsaucoties uz autoritāti (konkrētu Saeimas sasaukumu), nevis atbildot uz konkrētiem argumentiem. Iebildumos minēti pamatojumi riskiem par lielāku vētru spēku, kas prognozējams Latvijas piekrastē, vēja turbulenci un citiem iemesliem, kādēļ kailcirtes var apdraudēt piekrastes mežu lomu piekrastē. Šie pamatojumi tiek ignorēti, tā vietā uzliekot visu atbildību Aizsargjoslu likuma sastādītājiem. Rezultātā netiek sniegta atbilde, vai šie riski ir izvērtēti un vai grozījumi neradīs zaudējumus Latvijas sabiedrībai.

2. Vienmuļās ainavas

Otrais iebildums ir tieši par ietekmi uz piejūras ainavu – vairākas organizācijas, kā arī VARAM iebilst, ka kailcirtes piejūras ainavu degradēs, samazinās piekrastes vērtību atpūtnieku acīs, kā arī samazinās tūrisma potenciālu un nekustamā īpašuma vērtību (līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus).

ZM atbildes redzamas divās daļās. Pirmā:

"(1) Atbilstoši zinātnieku pētījumiem rekreācijai piemērotākais tiek uzskatīts apsaimniekots vai pat nedaudz labiekārtots mežs, kurā ir audzes, kuras ir relatīvi retas, vai mijas skrajas audzes ar biezām audzēm. (2) Tomēr pastāv visai liela viedokļu dažādība. (3) Nelielu izcirtumu esība lielākoties nepadara šo teritoriju mazāk pievilcīgu rekreācijai. (4) Drīzāk gan aizaugšanai ar pameža krūmiem un valdošās koku sugas priedes nomaiņai ir negatīva ietekme uz rekreāciju."

Apgalvojums (1) izklausās ticams, tomēr īsti nepaskaidro, kādēļ kailcirtes neatstāj sliktu ietekmi uz ainavu (apsaimniekots mežs nenozīmē kailcirtes).

Apgalvojums (2) ir ar neskaidru nozīmi, bet apgalvojums (3) atkal iet non sequitur ceļu – iepriekšējos apgalvojumos nekādi nav paskaidrots, kādēļ tieši teritorija lielākoties nekļūst mazāk pievilcīga rekreācijai.

Noslēgumā apgalvojums (4) atsaucas uz grozījumu mērķi (par tā ticamību pašās beigās), parādot, ka ir tikai 2 izvēles – vai nu priežu izzušana, vai priežu mežs ar kailcirtēm tajā. Šis pats par sevi nešķiet neticams apgalvojums, tomēr, ja tiešām piekrastes ainava ir apdraudēta, tās glābšana drīzāk būtu VARAM ministrijas kompetencē (kura pret grozījumiem iebilst). Apgalvojuma ticamība atkarīga no tā, cik uzticams ir likuma pamatojums – priežu apdraudētība piekrastes kāpās šībrīža likumdošanā.

Atbildot uz to, kādēļ iespējamās ainavu degradācijas ietekme uz dabas resursu nozīmi rekreācijā un tūrismā nav vērtēta, ZM turpina ar šādu komentāru:

"Esošās piejūras platības vērtējamas kā vienmuļas, monolītas teritorijas ar visai trūcīgu estētisko (ainavisko) vērtību."

Droši vien lieki teikt, ka šāds apgalvojums ir pretējs ierastajiem ainavu vērtēšanas uzskatiem par vienu no dabas un atpūtas ziņā svarīgākajām Latvijas teritorijām un prasītu būtiskus pamatojumus, kas netiek sniegti. Līdz ar to šķiet – Zemkopības ministrijas pārstāvji pieņem, ka ainavas vērtība ir pilnīgi subjektīvs, nevis zinātniski analizējams jēdziens un tās vērtēšanu viņi var uzņemties paši atkarībā no situācijas. Patiesībā gan ainavu kvalitāte ir būtisks ekonomisks resurss, bez kura vērtējuma jau atkal nav iespējams pateikt, vai šie grozījumi ir ekonomiski izdevīgi Latvijas sabiedrībai.

3. Kailcirtes un daba

Trešais izdalāmais iebildums ir par dabas aizsardzību – visi komentētāji uzsver, ka piejūras ISD joslā sastopams Eiropas Savienībā aizsargājamais biotops "Mežainas piejūras kāpas", kuru kailciršu ierīkošana būtiski apdraud: tādēļ būtu jāizvērtē grozījumu ietekme uz dabu.

ZM atbilde minēta divās daļās:

"(1) Tur, kur bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ISD joslā ir primārais mērķis, ir izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi. Uz šīm teritorijām paredzētie grozījumi neattiecas. (2) ISD joslā, arī tur, kur aizsargājamas dabas teritorijas nav izveidotas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai tiek saglabāti dabas aizsardzības prasībās noteiktie dabiskie meža struktūrelementi."

Ar apgalvojumu (1) ir problēma – tas, šķiet, pamatojas viedoklī: ja dabas daudzveidība nav prioritāte, tā nav jāņem vērā. Tas gan ir pretrunā ar mežu politikas principiem, kurā dabas saglabāšana ir viena no interesēm, kas ir jāņem vērā, gatavojot likumdošanu.

Apgalvojums (2), šķiet, norāda, ka uz visiem mežiem attiecināmie dabas aizsardzības principi ir pietiekami arī piejūrā. Šis apgalvojums nav nekādi pamatots, kaut arī ir pretrunā ar iebildumos minētajiem pamatojumiem.

Otra ZM atbildes daļa ir šāda:

"(1) Nav pierādījumu, ka nelielas kailcirtes negatīvi ietekmētu Latvijā sastopamo biotopu Mežainas piejūras kāpas, jo (2) piejūras kāpās esošās vienvecuma mežaudzes pierāda to, ka tās ir izveidojušās vai nu pēc kailcirtes, vai cita traucējuma (vējš, uguns), kas radījis vienlaidus atvērumus. (3) Normatīvie akti paredz prasību pēc kailcirtes mežaudzi atjaunot ar priedi.”

Šajā gadījumā starp apgalvojumu (1) un pamatojumu (2) arī nav izveidota saikne, jo tas, ka attiecīgie biotopi izveidojušies ļoti sen veiktu kailciršu vietā, nenozīmē, ka kailcirtēm nav negatīvas ietekmes uz tiem. Vairāki no piekrastes priežu mežiem ir stādīti ceļojošo kāpu postošās darbības apturēšanai, taču tas noteikti nenozīmē, ka mūsdienu dabas bagātības netiktu slikti ietekmētas, ja atkal tiktu apraktas ar vairāku metru biezu smilšu slāni.

Šādu samērā vāju argumentu ZM pārstāvji uzskata par pamatotu atbildi iebildumos minētam citātam no speciālistu sagatavotām vadlīnijām: "Īpaši aizsargājamā biotopa Mežainas piejūras kāpas viens no galvenajiem apdraudošajiem faktoriem ir mežsaimnieciskā darbība – gan izlases cirtes, gan jo īpaši – kailcirtes."

Atbilde par dabas aizsardzību ir neskaidra – vienlaikus tiek pausts, ka (1) dabas aizsardzība ar kailcirtēm piejūrā netiek apdraudēta un ka (2) tā nemaz šajos mežos nav svarīga. Tā gan nav loģikas kļūda, tomēr šķiet, ka ZM pārstāvji, piesaucot (2) apgalvojumu, paši nav pārliecināti par (1) apgalvojuma patiesumu. Diemžēl izvērtējums grozījumu potenciālajai ietekmei uz dabas daudzveidību no ZM puses tā arī nav veikts, tādēļ šaubām ir pamats.

4. Izzūdošās priedes

Ņemot vērā, cik maz uzmanības ir veltīts tam, lai ieklausītos dažādu organizāciju paustajos viedokļos par šiem grozījumiem, pārsteidz, cik daudz uzmanības ir veltīts dažādu apmaksātu (?) informatīvo video sagatavošanai par šo tēmu plašsaziņas līdzekļos.

Abos video uzsvērts tikai likumdošanas izmaiņu galvenais pamatojums – priedes izzušana Latvijas piekrastē it kā muļķīgu likuma prasību dēļ, ko iespējams apturēt tikai ar kailcirtēm. Šeit vairāki kritiķi uzsvēruši grozījumu anotācijā minētās problēmas pretrunas ar iepriekšējiem pētījumiem, kas parādījuši iespēju priedēm samērā veiksmīgi atjaunoties arī izlases cirtēs, līdz ar to nekur nedraudot pazust.

Kā atbildi ZM piedāvājusi interesentiem īpašu izbraukuma semināru dabā, kurā tiktu demonstrēta problēma ar priežu nespēju atjaunoties pie izlases cirtēm. Tomēr, kā norādīts semināra apmeklētāju komentāros, tajā bijusi iespēja apmeklēt tikai divus meža augšanas apstākļu tipus – damaksni un lānu –, taču netika apskatīti mētrāji un sili, kas tomēr veido izteikti lielāko daļu no teritorijas, uz kuru attiektos šie grozījumi. Līdz ar to ZM pārstāvji, šķiet, pievienojuši arī nepamatotas ekstrapolācijas loģikas kļūdu.

Interesanti, kā par šo jautājumu vairākas reizes paudis viedokli Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadītājs Jurģis Jansons. Iebildumos pret grozījumiem minēts "Silavas" pētījums, kurā konstatēts, ka 64% no priedēm izlases cirtēs atjaunojas veiksmīgi – pretēji ZM apgalvotajam, ka priedes atjaunoties nespēj un draud to izzušana.

Plašsaziņas līdzekļiem sūtītajā rakstā Jurģis Jansons par pētījuma izmantošanu izsakās šādi: "Racionāls cilvēks gadījumā, (1) ja zinātnieku domu gājiens šķiet sarežģīts vai neizprotams, paņemtu rokā telefonu, planšeti vai kādu citu civilizācijas sasniegumu un censtos tiešsaistē izprast un noskaidrot zinātnieku viedokli. Diemžēl ir izvēlēta cita, mūslaikos plaši lietota alternatīva – (2) izraut no konteksta frāzes un tās izmantot cilvēku mulsināšanai un kacināšanai."

Jansona komentārs arī diemžēl iekļaujas šī raksta loģikas kļūdu analīzē, jo (1) frāze ietver zināmu daļu ad hominem uzbrukuma viņa paša kolēģiem – bioloģijas un ģeogrāfijas zinātņu doktoriem –, netieši apgalvojot, ka viņi nespēj saprast pētījuma saturu. Tikmēr (2) apgalvojums par frāžu izraušanu no konteksta nav pamatots, jo visā garajā rakstā tā arī nav paskaidrots, kādēļ tieši iebildumos paustā interpretācija ir maldinoša.

Saistībā ar draudiem priežu pastāvēšanai piejūrā (nevis paildzinātu to ataugšanas laiku) organizācijas ir atkārtoti lūgušas konkrētus pētījumus, taču tā arī tos nav saņēmuši. Tā vietā Jansons sanāksmēs izteicis domu, ka mežu zinātnes profesionāļiem ir vienkārši jāuzticas, jo šis jautājums ir nozares speciālistu vidū pašsaprotams, vienlaikus vēl nesen lūdzot izbeigt praksi valsts iestādēm vispār atsaukties uz konkrēto "Silavas" pētījumu – gan joprojām nepaskaidrojot, kā tieši pētījums interpretēts nekorekti.

No kritiskas informācijas uztveres viedokļa šāda Jansona attieksme jāraksturo kā vērsta pret zinātni – ja jautājums ir svarīgs valsts mērogā un domas par to būtiski dalās, tajā skaitā mežu ekologu starpā, ir tikai loģiski pieprasīt pētījumus ar konkrētu un pārbaudāmu metodoloģiju, nevis uzticēties atsevišķu zinātnieku personīgajam viedoklim. Līdz ar to rodas pamatotas šaubas par "Silavas" kā zinātnes pārstāvju objektivitāti šajā jautājumā – ņemot vērā, ka Jansons ir arī padomes priekšsēdētājs AS "Latvijas valsts meži", kam pieder lielākā daļa piejūras mežu, uz kuriem attiektos šie grozījumi.

Lai arī šī analīze ļauj iedziļināties tikai vienas atsevišķas ministrijas vienā konkrētā likumprojektā, redzētais rada pamatu raizēm par lēmumu pieņemšanas kvalitāti Latvijā – ja tā vietā, lai izmantotu citu nozaru komentārus plānoto likumu uzlabošanai, tos uztver kā traucēkļus, no kuriem jāatkaujas, likumi nespēs kalpot visas sabiedrības interesēm. Tomēr, jo sarežģītāka tēma un jo tālāk no sabiedrības acīm, jo vairāk ierēdņi un politiķi var atļauties pat oficiālos dokumentos neslēpt savu attieksmi pret pamatotu kritiku.

Dažādās diskusijās par šo tēmu no Zemkopības ministrijas, mežu īpašnieku un mežzinātnes pārstāvjiem izskanējuši tieši un netieši aicinājumi lieki nekomentēt mežu apsaimniekošanas jautājumus cilvēkiem, kas nav ar šo nozari cieši saistīti. Ielūkošanās pausto atbilžu kvalitātē gan liecina, ka diskusijās, kas paredzētas "tikai nozares ekspertiem un praktiķiem", bieži vien nomaskētas vāji izvērtētas un pamatotas ieceres ar iespējamām negatīvām sekām visai sabiedrībai. Šāda nozares pārstāvju vēlme nodalīties no citu pārraudzības intuitīvi saistās ar 2008. gada finanšu krīzi, kas radās pēc ļoti līdzīgām prasībām no finanšu sektora puses: atceliet nepamatotus valsts ierobežojumus mūsu nozarē, kuru tikai mēs paši esam spējīgi saprast, un visi būs ieguvēji.

Pārpublicēts no www.satori.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

FotoPateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā. Komisija kopš 2017. gada septembra ir konsekventi publiski pierādījusi, ka novecojušā likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” saglabāšana nav zinātniski un tiesiski attaisnojama, īpaši tāpēc, ka tas ietver juridiski nederīgu sadarbības ar VDK konstatēšanas procesu, ko analizējis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tiesas priekšsēdētājas vietnieks Juris Stukāns.
Lasīt visu...

12

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

FotoTrešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu līderus uz, gribētos teikt, diskusiju, bet nevaru: balagānu. Ceturtdien, kad dzirdētais vēlreiz pārdomāts un galvā sagūlies pa plauktiem, trīs secinājumi, kāpēc cirks nav tik nevainīgs, kā izskatās.
Lasīt visu...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...

21

Nebalsot nav protests – tā ir padošanās

FotoLīdz vēlēšanām ir atlikušas trīs nedēļas. Kur vien ej, visur dzirdi: “Par ko lai balso? Nav, par ko balsot!” Kā tā - nav? Mums ir plaša izvēle - mums piedāvā 16 sarakstus!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kremļa trends: Pētera I laika tradīcijas un elegance – „po pacanskim poņaķijam”

Divi pdējo dienu notikumi ir izraisījuši plašu rezonansi visā pasaulē: 1. Putins esot atradis...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: postpatiesība

Ja civilizācijas norieta apstākļos ir uzdīdzis postcilvēks, tad katrā ziņā ir uzdīgusi viņa sludinātā postpatiesība. Ja eksistē postpatiesība, tad eksistē tās autors...

Foto

Pret Eiropas Savienības šantāžu

11. septembrī Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ieradās Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, lai piedalītos debatēs par Sargentini ziņojumu, kuru iesniedza Judith Sargentini un kurā tika asi...

Foto

Mainot carus, nemainās carisms, mainās tikai uzvārdi un tituli

Dokumentālās filmas «Nelietis» pirmizrādē uzrunājot skatītājus, Dinārs Gulbis teica, ka mēs bieži rādām ar pirkstu uz citiem....

Foto

Mediju satura sabiedriskais kvalitātes standarts (SKS)

Latvijā un pasaulē vērojamās mediju produkcijas kvalitātes krituma dēļ kļūst aktuāls jautājums, “ko darīt” un kādā veidā uzlabot to darbu...

Foto

Prātojums par atklātību

Pagājušajā nedēļu mūs sasniedza priecīga vēsts: lauzta tā sauktā etniskā barjera Saeimā, un lielā vienprātībā gan nacionāļi, gan internacionāļi, gan liberāļi un pat...

Foto

Aicinu vienaldzīgi nevērot politisko procesu norisi Latvijā televizoru ekrānos

God. tautieši/cien. tautietes! Gandrīz 500 000 latviešu un Latvijas pilsoņu, lai izdzīvotu, bija spiesti emigrēt uz ārzemēm....

Foto

Kāpēc Gobzems uzbrūk man un izplata melus par Jauno konservatīvo partiju?

Portāla Delfi diskusijā viņš man saka, ka, ja es būtu labi strādājusi, “jūs būtu mani ielikuši cietumā”. Jā,...

Foto

Šī brīža situācija atgādina čekas laikus, kad priesteriem „piemeta” pretpadomju literatūru

Godātie ticīgie. Griežos pie jums, jo ir noticis kas neiedomājams: ir arestēts Rēzeknes Sāpju Dievmātes...

Foto

Mulsina tendenciozitāte, ar kādu tiek nopludināta informācija par nepierādītu vainu smagos noziegumos

Mēs, Latvijā kalpojošie Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas ieņemšanas priesteru mariāņu kongregācijas priesteri un klostera...

Foto

Ceļš uz ielaistām slimībām un lielāku mirstību

Maksas ieviešana par plānveida veselības aprūpi ir necilvēcīga pret, iespējams, līdz 300 000 trūcīgāko iedzīvotāju. Jaunā kārtība ir arī...

Foto

Vienkārši liela daļa raidījuma viesu paši izvēlas runāt krieviski...

LTV7 diskusiju raidījumā “Punkti uz i” 6. septembrī plānotas partiju debates par vidusskolas izglītību mazākumtautību valodās Latvijā....

Foto

Kas patiesībā ir „Saskaņa” – atveriet acis

KPLV partijas vadītāji Kaimiņa un Zakatistova kungi šonedēļ divos dažos raidījumos izteicās, ka ir gatavi sadarboties ar Saskaņu, ja vien...

Foto

Jaunākās idiotisma šaušalas

Jaunākās idiotisma šaušalas centīsies apstiprināt Ministru kabineta sēdē 2018.gada 4.septembrī. Ja jaunākās idiotisma šaušalas tiks apstiprinātas, tad Latvijas skolotāji kļūs valdošās kliķes ķīlnieki...

Foto

Vai akls naids un aizvainojums vēlēšanās var pazudināt valsti? Var

Kāds jautās – vai šim jautājumam ir kāda tieša saistība ar 6. oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām...

Foto

Aivars Lembergs ir pārbijies: ZZS vietu koalīcijā ar „Saskaņu”, iespējams, ieņems KPV LV

Ko lai saka, jo tuvāk vēlēšanas, jo jautrāk. Šai sakarā visiem ir ko...

Foto

Rektores filosofiskā instalācija

2018.gada 15.augustā portāls „Delfi” iepazīstināja ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupāvulas „viedokļiem”. Lasītāji ieguva rektores filosofiski iesaiņoto „viedokļu” kombināciju. Rektores vispārīgos prātojumus...

Foto

Iesniegums KNAB par „Memory Water” vides reklāmu kampaņu

Šī priekšvēlēšanu kampaņa mani uztrauc. Vēl nav pat septembris, bet jau esam redzējuši daudz ļoti neētiska un zemiska...

Foto

Ieteiktu izlasīt VARU arī Kaimiņam un citiem KPV LV biedriem - diezgan pamācoši, kā nevajadzētu rīkoties, nonākot pie VARAS

Pēc Indriķa Latvieša grāmatas VARA ("Bailes -...

Foto

Esot pienācis laiks medicīniskā kanabisa legalizācijai: vai klāt vēlēšanu laika daudzsolīšana?

Paldies par ziņu, ka Iekšlietu ministrija ir gatava diskusijai par marihuānas pielietošanu medicīniskām vajadzībām. Nez,...

Foto

Pat datus par nodokļiem KPV nespēj safabricēt tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm

Partija KPV LV izcēlusies ar kārtējo sabiedriskās domas manipulāciju: ar KPV LV...

Foto

„Ventas Balss” galvenā redaktore Gundega Mertena izplata Kremļa propagandu

Dažas dienas atpakaļ viesojos pie savas bijušās, vecās mīlestības Anastasijas Ivanovičas Krievu laukos, - tas ir viens no...

Foto

Dīvaini, bet fakts: politiskās staigules gaitās Pabriks nav uzkrājis pat vērā ņemamu rūdījumu

Šajās dienās pievērsu uzmanību kādai nelielai sarakstei sociālajā tīklā Twitter. Teikšu pavisam īsi...

Foto

Morālais garants. 2. Universalitāte un reitingi

Morālais garants ir vajadzīgs ne tikai sociāli politiskajā sfērā, par ko centos rakstīt esejā „Morālais garants. 1. Priekšvēlēšanu solījumu erozija”....

Foto

Iesniegums SAB par nekavējošu valsts noslēpuma pielaides atņemšanu deputātam Andrejam Judinam

Pateicoties publikācijām šī gada sākumā, sabiedrība uzzināja par gadījumu, kurā Saeimas deputāts Andrejs Judins izpaudis...

Foto

Vai žurnālisti sāks ar sevi?

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te...

Foto

Ļaunie un zemiskie manipulatoru meli par Solvitu Āboltiņu

Varbūt šeit ir īstā reize atkārtot manu 2016. gadā pausto viedokli par jautājumiem, kas droši vien būs skarti...

Foto

Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs

Mums jātic, ka ogļu kalnu uzmērīšana un amatpersonu pārsēšanās citos kabinetos esot...

Foto

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

Kaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un...

Foto

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas...

Foto

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja...

Foto

„Saskaņas”/KPV LV ārlietu ministra amata kandidāts varētu būt Aivis Ronis

TVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija...

Foto

„Un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi...”

Man prasa – kāpēc publiskoju datus par KPV LV kandidāta Māra Možvillo „biznesa” miljona nodokļu parādiem. Šo gribēju...

Foto

Priekšvēlēšanu cīņā oligarhu pusē iesaistās arī TVNET

Vakar un šodien (15./16.augustā) vienā no Latvijas lielākajiem interneta medijiem TVNET tika ievietoti divi žurnālista Toma Rātfeldera (pats sevi...

Foto

Augstu novērtēju KPV LV valdes uzticību, mani izvirzot par 2. numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā

Sveicināti, cienījamie novadnieki un nu jau arī visi Latvijas iedzīvotāji. Mani nebūt...

Foto

Ko deputāti varētu uzdāvināt iedzīvotājiem Latvijas simtgadē

Vairs tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas...