Jauni sarakstes fragmenti: "neatkarīgais Saskaņas pētnieks" enerģiski atgādinājis par sevi un savu maksas pakalpojumu piedāvājumu Ušakovam
PIETIEK12.03.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
esmaija
13.03.2018. 09:43»
Patiesībā
Raksts ļoti labi atklāj, kā galvaspilsētā tiek saimniekots ar nodokļu naudu. Tagad saprotu, kur paliek uzrēķinātie tūkstoši, kuriem patiesībā būtu jābūt ieguldītiem īpašumu uzturēšanā un attīstīšanā
Izskatās, ka no rakstītā neko neesat sapratis.Ušakovs neuzķērās un nekāda RD budžeta nauda tērēta netika. Ja neprotat lasīt, tad vismaz paklusējis būtu...
MI
13.03.2018. 01:06Šeit sāls ir pa visam iekš cita.
Ar šo prezentāciju tiek atklāti parādīts nevienlīdzības princips politikā. Ko var pie varas esošie, to nevar pārējie politiskie spēki. Uzskatāmi redzams mehānisms kā tiek veidota politiskā reklāma, atpazīstamība par nodokļu naudu.
Redzami manipulācijas mehānismi ar cilvēku prātiem.
Lūk šis ir tas stāsts par pašvaldību avīzēm un citiem publiskajiem avotiem.
Ar humoru jāsaka, ka gadījies publicēt super slepenu dokumentu, kurš atklāj slēpto, bet patieso mērķi, jeb politikas veidošanu par nodokļu naudu.
Jo, ja jautā par pašvaldību avīzēm, tad atbilde ir viena. Informējam sabiedrību. Kā apšaubīt velo aplikāciju, vai novēlējumu pilsētai. Ta nekā.
HA!
12.03.2018. 19:35Ja dikti vajag naudukus, jāpielien un jāslavē jebkurš. Ja nekas nesanāk, tad jāsāk "atmaskot " tas, kurš nav pieņēmis pakalpojuma piedāvājumu. Tāda tauta, tāda morāle.
opā
12.03.2018. 18:41Vispār jau nekādu pretrunu nav. Polis raksta, ka Ušaks ar Jurģi atnākuši 2012.g. beigās. Kaut ko tur viņiem uztaisījuši un tad vēl bijusi saziņa ar Liepnieku. Sarakste ir 2013.g. sākums, kas atbilst Poļa stāstam. Nekā enerģiska tur nav, enerģiski būtu Jurģi vārtrūmē sagaidīt un naudu prasīt:) Vai tad pietiek radošais kolektīvs nesaprot, ka 2013 nāk pēc nevis pirms 2012?
:)))
12.03.2018. 17:44Kādā sakarā te ušakovs tiek balstīts ??????
Bet tādi sīkpirži kā polis vispār nav pieminēšanas vērti.
:)
12.03.2018. 16:15Ta prezentacija un idejas gan drusku atgadina tadu vidusskolnieka projektu.
Varbut nav jega par tadu njemties. Izskatas ka vidusskolniecins, kas megina kaut kur izsisties dzive.
Patiesībā
12.03.2018. 13:42Raksts ļoti labi atklāj, kā galvaspilsētā tiek saimniekots ar nodokļu naudu. Tagad saprotu, kur paliek uzrēķinātie tūkstoši, kuriem patiesībā būtu jābūt ieguldītiem īpašumu uzturēšanā un attīstīšanā.
xx
12.03.2018. 13:14Tikai trīs vēstules ? Un tas uzreiz - pietiekprāt - agresīvs mārketings ? Es teiktu - pieklājīga profesionalitāte .
Kāja
12.03.2018. 12:45Divkosīgs, neuzticams tipiņš, kurš tagad savu sīko, merkantilo mērķīšu vārdā cenšas ieriebt Saskaņai, tēlojot neatkarīgu ekspertu. Pretīgi, ka tādas pabiras tagad cenšas izlikties par pēdējās patiesības sludinātājiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
