Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 8. aprīlī Satversmes tiesa nolēma, ka Zemkopības ministrijas daudzus gadus spītīgi virzītie grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredzēja galvenās cirtes caurmēra samazināšanu (t.i. atļauju kailcirtē nocirst tievākus kokus), neatbilst Satversmes 115. pantam (Satversmes tiesas spriedums lasāms šeit). Jau todien, kad domubiedri apsveica ar spriedumu un žurnālisti jautāja, kā nu jūtamies, tiesā uzvarējuši, atbildēju, ka man nav šaubu par to, ka ar šo viss nebeigsies un Zemkopības ministrija turpinās virzīt idejas, kas vērstas uz mazākiem ierobežojumiem mežu izciršanai.

Zemkopības ministrija uz iemītās taciņas

Arī zemkopības ministra Armanda Krauzes publiskie izteikumi neatstāja vietu ilūzijām. Jau sprieduma nolasīšanas dienā A. Krauze publicēja paziņojumu, ka viņš virzīs apstrīdētos noteikumu grozījumus atkārtoti (lasāms šeit).

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš gan norādīja: "Es īsti nevaru saprast, kā zemkopības ministrs, neesot plānošanas dokumentam, pēc Satversmes tiesas sprieduma, kur ir norādītas atziņas par plānošanas dokumenta esību un tikai pēc tam rīcību, kurai jāsaskan ar plānošanas dokumenta virzienu, kā varētu šajā brīdī virzīt jaunu iniciatīvu par caurmēra samazināšanu." (pilna intervija šeit).

Bet cik tad tur ministrijai darba sacerēt jaunas pamatnostādnes (it īpaši tad, ja tās nav jāsacer pašiem)! Jaunas pamatnostādnes tiešām top. Tās izstrādā kāda darba grupa, kuras sastāvs nav zināms, bet, protams, neviena vides organizāciju pārstāvja tajā nav. Arī šīs darba grupas darba rezultātu vēl līdz šim vides organizācijas nav redzējušas.

Taču meža nozarei vajadzība spiež, tāpēc Zemkopības ministrija vēlreiz izlēmusi iet pa labi iestaigāto taciņu - virzīt būtiskus grozījumus meža apsaimniekošanas regulējumā (konkrēti - Noteikumos par koku ciršanu mežā un Meža inventarizācijas noteikumos), negaidot pamatnostādņu izstrādi un neveicot nekādu grozījumu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Vienīgā atšķirība no ceļa, kas beidzās Satversmes tiesā, ir tā, ka šoreiz Zemkopības ministrija patiesos plānus ir mēģinājusi iemudžināt vēl dziļāk noteikumu detaļās, lai neviens nenojaustu grozījumu īstos nolūkus un gaidāmās sekas. Jau to, ko nozīmē galvenās cirtes caurmēra samazinājums, sabiedrībai saprast nebija viegli, bet kurš gan aizdomāsies, ka to pašu var panākt, nosakot pieļaujamo novirzi caurmēram Meža inventarizācijas noteikumos?

Tad nu lielākai skaidrībai paķidāšu, ko Zemkopības ministrija šoreiz izperējusi (neesmu gan tik naivs, lai domātu, ka autors ir pati ministrija, bet par to vēlāk).

Plašākas kailcirtes

Šobrīd Noteikumi par koku ciršanu mežā paredz to, ka maksimālā kailcirtes platība silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī un gāršā ir pieci hektāri, pārējos meža tipos - divi hektāri. Tagad ZM izdomājusi darīt otrādi - noteikt konkrētus meža tipus, kuros kailcirte nedrīkst būt lielāka par diviem hektāriem, bet "pārējos tipos" būtu atļauts izcirst līdz 5 ha platību. Neuzmanīgam lasītājam varētu paslīdēt garām tas, ka šo grozījumu rezultātā lielā daļā meža tipu pieļaujamais kailcirtes lielums tiek palielināts. Ja skatāmies LVMI "Silava" datus par meža tipu sastopamību valstī, redzam, ka 39% kopējās mežu platības veido tādu mežu tipi, kuros pieļaujamās kailcirtes lielums tiek palielināts no diviem uz pieciem hektāriem.

Turklāt ZM uzreiz grib noteikumos iestrādāt normas, kas ļautu apiet minētos kailciršu platības ierobežojumus. Tiek rosināts svītrot punktu, kas nosaka, ka vienā nogabalā kailcirtes nedrīkst būt tuvāk par 90 metriem viena otrai, ja to kopējā platība pārsniedz maksimāli pieļaujamo. Tāpat ir paredzēts atmest līdzšinējo prasību attiecināt kailciršu lieluma un izvietojuma nosacījumus arī uz rekonstruktīvajām cirtēm.

Lai mums nesāktu šķist, ka kailciršu ir pārāk daudz, daļu no tām mēs vienkārši nesauksim par kailcirtēm. Jau šobrīd ir dažādi veidi, kā izcirst mežā pliku vietu un paziņot, ka tā nemaz nav kailcirte, bet tagad paredzēts šādas iespējas paplašināt, nosakot, ka 0,5 ha lielus izcirtumus sauksim vienkārši par "atvērumiem". Līdz šim atvērumu pieļaujamais lielums bija 0,2 ha, un tādi tiešām var būt zināmos apstākļos nepieciešami, veicot izlases cirti, taču dēvēt par izlases cirti 50x100 m lielus izcirtumus gan nebūtu īsti pamatoti.

Nocirst mežus agrāk

Jau Satversmes tiesā apstrīdētie grozījumi, kas samazinātu galvenās cirtes caurmēru, bija mēģinājums atrast iespēju nocirst mežus agrāk, nekā to pieļauj Meža likums. Par caurmēriem pastāstīšu, mazliet tālāk, bet šoreiz ZM nav apmierinājusies ar to vien un meklējusi arī citus ceļus, kā tikt pie šobrīd necērtamu mežu nociršanas.

Visklajākais mēģinājums paātrināt meža nociršanu redzams noteikumu punktos par kritērijiem, pēc kādiem audzes atzīst par neproduktīvām. Šādas audzes Meža likums ļauj nocirst iepriekš minētajā rekonstruktīvajā cirtē, negaidot galvenās cirtes vecuma sasniegšanu. Lielāku meža platību atzīšana par neproduktīvām audzēm ZM iestrādājusi vairākos grozījumu punktos (protams, aprēķinus, cik lielas platības tās būtu, ZM nav publicējusi, ja šādi aprēķini vispār ir veikti), taču piemēram aplūkošu priežu-bērzu mežus. Līdz šim par neproduktīvu varēja atzīt priežu mežu, kurā pēc 70 gadu sasniegšanas vairāk nekā 40% audzes kopējās krājas veido bērzi. Tagad šādu audzi varēs nocirst  jau pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas. Te vietā atzīmēt, ka Meža likumā noteiktais ciršanas vecums priedei ir 101 gads, bērzam - 71 gads.

Iespēja agrāk nocirst mežu iestrādāta arī tur, kur retais iedomāsies to meklēt - grozījumos Meža inventarizācijas noteikumu 6. pielikuma 2. piezīmē. Šobrīd šī piezīme skan šādi: "Veidojot mežaudzes sastāvu, pirmo norāda valdošo koku sugu. Ja vairākām koku sugām ir vienāda krāja, pirmo norāda to koku sugu, kurai ir lielāks galvenās cirtes vecums." Vienkāršoti sakot, ja, piemēram, mežā vienādā daudzumā (pēc krājas) ir priedes un egles, valdošā suga skaitās priede, kam ciršanas vecums ir 101 gads. Pēc grozījumiem mežs būs tas pats, bet valdošā skaitīsies egle. Tātad mežu varēs nocirst divdesmit gadus ātrāk - jau 81 gada vecumā, kad egle sasniedz ciršanas vecumu.

Atgriežamies pie caurmēriem

Par spīti Satversmes tiesas spriedumam ZM, kā jau ministrs solīja, ir atgriezusies pie mēģinājuma tikt pie tievāku koku ciršanas kailcirtē. ZM gan nav darījusi gluži tik vienkārši, ka vēlreiz virzītu tos pašus grozījumus, bet rīkojusies mazliet viltīgāk, pa ceļam upurējot arī jau tā daudz cietušo Meža valsts reģistra (MVR) datu kvalitāti.

Šobrīd, lai varētu mežu "pēc caurmēra" nocirst ātrāk, nekā sasniegts Meža likumā noteiktais ciršanas vecums, jāveic koku mērījumi pēc Noteikumos par koku ciršanu mežā aprakstītas metodikas, aizpildot noteikumu pielikumā iekļautu veidlapu. Noteikumu grozījumos metodikas vietā noteikumos paredzēts viens punkts: "caurmēru nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem".

Nu un kur tad problēma, ja caurmēra noteikšanai tiek izmantota atbildīgās valsts iestādes - Valsts meža dienesta - uzturētā datubāze? Problēmas, ir divas.

Pirmkārt, kā dati nokļūst šajā datubāzē. Līdz šim tas noticis Meža likuma 29. pantā paredzētajā kārtībā: Meža īpašnieka vai apsaimniekotāja uzdevumā vismaz reizi 20 gados "akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta" veic meža inventarizāciju, un šī informācija tiek iesniegta Valsts meža dienestā. Meža inventarizācijas noteikumu grozījumos iestrādāta taciņa, pa kuru likuma prasības apiet: "par atkārtotu meža inventarizāciju uzskatāma arī ar pārskatu par veikto saimniecisko darbību iesniegtā informācija". Un viss - nav vairs vajadzīgs sertificēts meža inventarizācijas veicējs. Meža apsaimniekotājs pats sarakstīs informāciju, ko iesniegs VMD, un miers. Un tas attiecas ne tikai uz caurmēru, bet arī uz citiem rādītājiem.

Otrkārt, kāda ir šo datu kvalitāte. Protams, nav prognozējams, ka atteikšanās no sertificētiem inventarizācijas veicējiem varētu uzlabot Meža valsts reģistra datu kvalitāti, taču ir kāds punkts, kas attiecas tieši uz caurmēru. Meža inventarizācijas noteikumu grozījumi paredz, ka attiecībā uz vidējo caurmēru pieļaujamā novirze ir 20%. Ja salīdzinām samazinātos caurmērus, ko dabas aizsardzības organizācijas sekmīgi apstrīdēja tiesā, ar pašlaik spēkā esošajiem, redzēsim, ka gandrīz visos gadījumos, atšķirības nepārsniedz 20%. Tātad meža apsaimniekotājs varēs droši ziņot VMD, ka viņa mežā koki ir pietiekami resni, lai cirstu pēc spēkā esošajiem caurmēra sliekšņiem, kad faktiski tie atbildīs samazinātajam caurmēram. Kamēr atšķirība no MVR iepriekš iekļautajiem datiem nav lielāka par 20%, VMD nav pamata par to vispār lauzīt galvu. 

Kāpēc tāda neatlaidība?

Bet kāpēc gan ZM tik stūrgalvīgi kā ūdens caurā dambī mēģina atrast ceļus, lai veicinātu Latvijas mežu izciršanu? Oficiālie pamatojumi mainās, tagad mainījušies arī noteikumu grozījumi, ar kuriem to mēģina panākt, bet mērķis paliek viens un tas pats - nocirst pēc iespējas vairāk pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus tiek apgalvots gan tas, ka līdz šim Latvijas meži tikuši apsaimniekoti ilgtspējīgi, gan tas, ka, saglabājot pašreizējo regulējumu, gals būs meža īpašniekiem, meža nozarei un Latvijas ekonomikai.

Te vērts paturēt prātā, ka pat bez īpašiem atvieglojumiem mežu ciršanai mežizstrādes apjomi pēdējās desmitgadēs sasnieguši līmeni, kādu vismaz iepriekšējos 100 gados Latvija nav piedzīvojusi. Viegli aizmirst, ka pašreizējā ciršanas intensitāte iespējama tikai tāpēc, ka pirms tam vairākas desmitgades tā bijusi ievērojami zemāka. Ilgstoši uzturēt tik augstu ciršanas intensitāti pie esošā regulējuma nevar, bet, ja piebremzēt negribas, tad jātiek pie mežiem, kas līdz šim nav bijuši ciršanai pieejami. Tajā pašā laikā nevar taču publiski atzīt, ka neesam mežus apsaimniekojuši ilgtspējīgi, t.i., esam cirtuši vairāk nekā meži ilgtermiņā spēj turēt, un tāpēc tiek meklēti neskaitāmi citi iemesli, kāpēc nepieciešami grozījumi, kas ļautu cirst jaunākus mežus un lielākas kailcirtes. 

Gaidāmās problēmas var redzēt, arī apskatot konkrētu koku sugu mežu vecuma struktūras pārmaiņas. Ja skatāmies uz priežu un bērzu mežiem, redzam, ka vecuma struktūrā "pīķis" ir vecuma grupās, kas vēl nav sasniegušas ciršanas vecumu, taču tas arvien tuvojas ciršanas vecuma slieksnim. Tātad pagaidām varam cirst uz tā rēķina, ka katrā desmitgadē ciršanas vecumu sasniedz arvien lielākas mežu platības. Taču redzam, ka ciršanas vecumam tuvojas ne tikai "pīķis", bet arī tam sekojošā "bedre". Tātad nav tālu tas brīdis, kad katrā desmitgadē ciršanas vecumu sasniegs arvien mazākas mežu platības. Acīmredzot plāns ir šo bedri pārvarēt nevis ar ciršanas apjomu piebremzēšanu, bet gluži pretēji - intensīvāku ciršanu, t.i., pieķerot klāt mežus, ko šobrīd nav atļauts cirst.

Savukārt trešā svarīgākā mūsu mežu suga - egle - ir īpašs stāsts, par ko jau esmu rakstījis iepriekš (šeit).

Kāpēc tāda steiga?

Bet Zemkopības ministrija taču varētu rīkoties tāpat kā iepriekš - uzlikt uz papīra meža nozares lobija vēlmes, nosaukt tās par Meža nozares pamatnostādnēm, pasūtīt šīm pamatnostādnēm tādu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas apliecina, ka mežiem nav nekā labāka par kailcirti, un viss - miers mājās. Kāpēc tagad, kad pamatnostādnes jau top, tā steigties, ja tas nozīmē risku vēlreiz atdurties Satversmes tiesā?

Atbilde visticamāk slēpjas nevis tajā, ka jau "uz parītdienu" varētu aptrūkties, ko cirst, bet gan tajā, ka ne visi procesi, no kuriem atkarīga mežu apsaimniekošana, ir meža nozares uzņēmumu un Zemkopības ministrijas tiešā ietekmē.

Latvijā ir veikta ES nozīmes biotopu kartēšana, un tagad (meža nozarei nemitīgi cenšoties to bremzēt) valdībai ir jālemj, kā nodrošināt šo biotopu saglabāšanu. Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un Meža stratēģiju. No šīm stratēģijām izriet nepieciešamība paplašināt aizsargājamās teritorijas, stingri aizsargāt atlikušos vecos mežus un virzīties uz dabai tuvāku meža apsaimniekošanu (būtībā tas pats gan izriet arī no sen apstiprinātās Latvijas meža politikas, bet to vieglāk neievērot). Šovasar stājusies spēkā arī Dabas atjaunošanas regula, kas prasa ne tikai īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu, bet arī meža ekosistēmu atjaunošanu valstī kopumā, tostarp palielināt mežu savienotību, uzlabot meža putnu populāciju stāvokli un uzlabot citus ekosistēmas rādītājus.

Tad nu nozare gatavojas pārmaiņām. Pirmkārt, cenšoties paspēt nocirst pēc iespējas vairāk, pirms tiek noteiktas stingrākas prasības dabas aizsardzībai. Otrkārt, mēģinot iemānīt kailcirtes zem citiem nosaukumiem (jo kailcirtēs balstīta saimniekošana ir pretrunā dabai tuvākai mežu apsaimniekošanai). Treškārt, cenšoties vājināt atbildīgās valsts iestādes rīcībā esošo datu kvalitāti, tā mazinot efektīvas kontroles iespējas.

Turklāt grozījumos iekļauts vēl viens papildu pasākums "apdrošināšanai" pret dabas aizsardzības pasākumiem mežu apsaimniekošanā - plānots pagarināt ciršanas apliecinājuma (atļaujas) derīguma termiņu līdz pieciem gadiem pašreizējo trīs gadu vietā (vēl salīdzinoši nesen apliecinājuma derīguma termiņš bija viens gads). Tad nu mežu apsaimniekotāji tagad varēs izņemt ciršanas apliecinājumus visam, kam vien tas iespējams, pat tad, ja tuvākajā laikā neplāno neko cirst, un turpmākos piecus gadus, lai kā mainītos meža apsaimniekošanas nosacījumi, varēs apelēt pie tiesiskās paļāvības - ciršanas atļauja taču jau ir dota. Šāds scenārijs jau tika izspēlēts Satversmes tiesā ar trīsgadīgajiem ciršanas apliecinājumiem, taču tiesa nolēma, ka izsniegtie ciršanas apliecinājumi tomēr atceļami.

Kas aiz tā stāv?

Tuvākajā laikā droši vien būs dzirdams daudz publisku izteikumu par šo tēmu, un visticamāk (tāpat kā ar Satversmes tiesā apstrīdētajiem grozījumiem) bieži tiks apgalvots, cik ļoti svarīgi šie grozījumi ir tieši meža īpašniekiem. Taču noteikti nevajag ļauties meža nozares runasvīru mēģinājumiem šo padarīt par jautājumu "meža īpašnieki pret dabas aizsardzības organizācijām". Ne tikai tāpēc, ka meža īpašnieku netrūkst arī dabas aizsardzības organizācijās, bet arī tāpēc, ka patiesībā mazajiem meža īpašniekiem, t.i., lielākajai meža īpašnieku daļai, ir ļoti minimāla ietekme uz Zemkopības ministriju un meža politiku.

Galvenie mūzikas pasūtītāji (un nošu priekšā rakstītāji) ir lielie meža nozares uzņēmumi - AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvijas Finieris" u.c. Taču kameru priekšā bieži vien runā dažādu organizāciju pārstāvji, kam uzdots aizstāvēt šo uzņēmumu intereses. Pašiem uzņēmumiem taču jārūpējas par savu tēlu, ko labāk saglabāt, stāstot par retām sēnēm un koku stādīšanu, nevis publiski aizstāvot intensīvāku mežu izciršanu, un argumentēt mežu izciršanas veicināšanu ir vieglāk, apgalvojot, ka tas ir meža īpašnieku interesēs.

Īsāk sakot, kad dzirdēsiet, cik ļoti šie visi grozījumi nepieciešami meža īpašniekiem, atcerieties, ka valsts mežu īpašnieki esam mēs visi, un apdomājiet, vai uzņēmums, kam esam uzticējuši savu mežu apsaimniekošanu, tiešām to dara tā, kā mēs gribētu.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

27
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Visu ko var noīsināt, bet tad nebūs, kas par varu balso

FotoJa gribi biznesā nopelnīt naudu, kaut kas ir jāiegulda vispirms. Vai ne? Var aizņemties miljardus, visādiem s...diem, visiem kaut kādas ambīcijas, nozog Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Rīgas mežos, visur, airBaltic, Rail Baltica utt. Bet bērnos ieguldīt – ņih...ja.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Rinkēvičam par Latvijas konkurenci

FotoAugsti god. prezidenta k-gs, cien. prezidenta kancelejas vadītāja, griežos pie Jums jo prezidents šobrīd ir vienīgā augstā valsts amata persona, kas izrāda interesi par šo valstiski tik svarīgo jautājumu. Atbalstot minēto prezidenta aktivitāti, vienlaikus vēlos arī sniegt zināmu papildu informāciju, ko prezidents, iespējams, var arī nezināt, jo nav tautsaimnieks, un ko visticamāk neviens viņam nesniegs.
Lasīt visu...

12

Dzirlanks, Pabalis un Toļiks jeb ieskats kukuržņu dzīvē

FotoMēs cēlāmies, verdzības važas lai rautu,
Par gadsimtu cīņām ik vieta vēl teic.
Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu
Mēs kļuvām par spēku, kas pretvaru veic.
Padomju Latvija mūžos lai dzīvo,
Spoža lai Padomju vainagā mirdz!
Latvijas PSR himna. Friča Rokpeļņa un Jūlija Vanaga vārdi.
Lasīt visu...

18

Šīgada Nobela prēmija ekonomikā: to piešķīra par atbildi uz jautājumu “Vai Latvija ir neizdevusies valsts”

FotoIr tāda grāmata “Why nations fail”, - iesaku izlasīt, tās autori ir ekonomisti, kuri saņēma šīgada nobeli un tieši par augstāk uzdoto jautājumu. Kāpēc Meksika ir neveiksmīgāka par ASV, piemēram? Kāpēc Latīņamerika ir tādā tūtē?
Lasīt visu...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi