Jauni dokumenti norāda uz apstākļiem, kādos Kravalis sniedzis liecības par Vaškeviču

KNAB kategoriski noliedz, ka sākotnēji būtu bijis aizturēts Kravalis, kurš izvairījies no saukšanas pie kriminālatbildības apmaiņā pret liecībām par Vaškeviča lomu kukuļošanas lietā. Taču uz to arī līdz šim netieši norādījusi virkne faktu un dokumentu.

Viens no tiem ir paša Kravaļa ar roku un ļoti policejiskā valodā rakstītais iesniegums KNAB, kas datēts ar 2011. gada 7. janvāri un kurā Kravalis KNAB detalizēti aprakstījis, kā Vaškevičs ilgstoši uz viņu izdarījis spiedienu virknē jautājumu, līdz beidzot 2010. gada 26. decembrī Kravaļa automašīnā atstājis saini, kurā Muitas priekšnieks pēc pārbraukšanas mājās atradis 23 700 eiro un 2400 latu.

Kravalis iesniegumā bija īpaši norādījis, ka „vēlos vērst Jūsu uzmanību, ka labprātīgi vēršos pie Jums, lai sniegtu manā rīcībā esošo informāciju, kas varētu palīdzēt atklāt V. Vaškeviča īstenotos noziedzīgos nodarījumus, kas saistīti ar kontrabandas, izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu, kā arī kukuļošanu”, vēl piebilstot: „Esmu gatavs aktīvi līdzdarboties noziegumu atklāšanā.”

No iesnieguma izrietēja, ka pēc tam, kad Muitas pārvaldes direktors 2010. gada 26. decembrī savā automašīnā LandCruiser atradis maisiņu ar 23 700 eiro un 2400 latu, viņš tiesībsargāšanas iestādēm ziņojis tikai pēc nepilnām divām nedēļām.

Savukārt šajā laikā ar maisiņu atstājušo Vaškeviču viņš veselas divas reizes ticies un sarunājies tāpēc, ka „rīkojies atbilstoši situācijai, gribējis pārliecināties, ar kādu mērķi V. Vaškevičs šo naudu atstājis, vai tā nav bijusi aizmirsta automašīnā u.c.”.

Līdztekus šim dīvainajam skaidrojumam no prokurora Arvja Miglāna lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Kravali izriet, ka Vaškeviča un Kravaļa sarunas noklausītas jau pirms 7. janvāra un ka KNAB, pēc visa spriežot, jau pirms šī datuma bijis lietas kursā par Kravaļa automašīnā atstāto naudas maisu.

Taču, neraugoties uz to, prokurors Miglāns izdarījis secinājumu par labu Kravaļa izrādītajai labajai gribai: „Tas apstāklis, ka Tālis Kravalis ieradās KNAB un labprātīgi paziņoja par notikušo, par ko nebija informācijas tiesībaizsardzības iestādēm, dod pamatu atbrīvot viņu no kriminālatbildības.”

Interesanti ir arī tas, ka ar 2011. gada 7. janvāri datētais Kravaļa iesniegums, kas bijis adresēts tieši KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei, birojā kā saņemts oficiāli datēts ar 10. janvāri.

Taču, kā redzams no dokumenta pirmās lappuses pilnās versijas, Strīķe to vīzējusi jau divas dienas pirms dokumenta oficiālās saņemšanas KNAB. Pats KNAB oficiāli apgalvo – jautājums par to, kā tas bijis iespējams un ko tas nozīmē, birojam neesot saprotams.

Uz dokumenta redzama Strīķes rezolūcija, kas datēta jau ar 8. janvāri (sestdienu) un adresēta KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei: „Lūdzu nekavējoties rīkoties saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.”

Savukārt 9. janvārī (svētdienā) – dienu pirms iesnieguma oficiālās saņemšanas KNAB – Šikore jau devusi uzdevumu izmeklētājam Rimantam Kuzmam: „Rīcībai saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.”

Nu šīm dīvainībām klāt nākusi vēl viena - divu KNAB pratināšanas protokolu sākotnējais teksts rāda, ka Kravalis papildu liecības 2011. gada februārī nezināmu iemeslu dēļ sniedzis savā dzīvesvietā.

Taču jau pēc tam abi dokumenti laboti, un ar, domājams, izmeklētāja roku tajos izdarīti labojumi, - patiesībā Kravalis esot pratināts nevis savā dzīvesvietā, bet gan KNAB telpās.

Pietiek pagaidām saistībā ar šiem labojumiem nav izdevies saņemt nekādus skaidrojumus no KNAB.

Novērtē šo rakstu: