“Jaunās Vienotības” PR censoņi par lielu atalgojumu var vienlaicīgi būt padomnieki mēram, ministram un eiroparlamentāriešiem
Pietiek lasītājs28.01.2024.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Supervaroņi – tā varētu nosaukt politiskās partijas “Jaunās Vienotības” PR padomniekus, kas partijai bijuši uzticīgi jau desmit un vairāk gadus. Tādu nav daudz, bet viena no tādām ir partijas ilggadējā vadītāja Arta Kampara “protežē” un ilgus gadus sirdsdāma Elīna Bīviņa (abi attēlā), kas šobrīd palikusi partijai mantojumā un kā emulgators spēj pildīt daudzas atbildīgas slodzes vienas diennakts ietvaros. Mediji, protams, to zina, bet visi izliekas neredzam, jo gan jau uz vēlēšanu laiku atkal tiks noslēgti kādi labi līgumi ar partiju.
Elīna Bīviņa pašlaik oficiāli ieņem vismaz trīs nozīmīgus amatus publiskajā pārvaldē, kurus pildot godprātīgi patiesībā nebūtu iespējams apvienot lielā darba apjoma dēļ. Pirmkārt, viņa ir Rīgas mēra Viļņa Ķirša PR padomniece Rīgas domē. Mēram kopumā ir vismaz septiņu cilvēku biroja komanda, ko galīgi nevar nosaukt par pieticīgu, tāpēc var ērti noslēpt amata savietošanu. Otrkārt, mainoties valdībām, viņa no pērnā gada 1.oktobra pilda PR padomnieces amatu arī pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska. Treškārt, viņa ir eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes palīgs Eiropas parlamentā Rīgas birojā.
Jaunā iekšlietu ministra paziņojumā medijiem tika uzsvērts, ka pērn 26.septembrī darbu pilnā sastāvā uzsāk iekšlietu ministra Riharda Kozlovska birojs. To vadīs Beate Barkāne-Iļjenkova, kura sadarbībā ar padomnieci sabiedrisko attiecību jautājumos Elīnu Bīviņu nodrošinās operatīvu saziņu ar sabiedrību, tai skaitā medijiem, citām valsts un pašvaldības pārvaldes iestādēm, kā arī nevalstisko sektoru.
Skan jau labi, bet vai varat nosaukt kaut vienu lietu, kur bijusi operatīva saziņa ar sabiedrību no Latvijas vēsturē neredzamākā ministra Kozlovska? Piemēram, vai dzirdējāt kaut ko budžeta veidošanas laikā, kad viņš publiski sistos par iekšlietu sistēmas darbinieku algām? Vai redzat viņu aktīvu komunicējam par žoga izbūves paātrināšanu uz robežas? Vai vismaz viņš kaut ko publiski pīkstētu par bumbu patvertnēm? Nē. Klusums. Vienmēr par šiem jautājumiem aktīvs ir viņa aizstājējs – parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, kas visticamāk piesedz komunikācijas cilvēka aizņemtību.
Jautājums ir - kāpēc šādu sistēmu atļauj uzturēt šobrīd vadošā partija Latvijā, kurai būtu jārāda priekšzīme? Kur ir mūsu sirdsapziņas un vērtību sargātājs Delna – vai tai nerodas jautājums, cik kvalitatīvi un ētiski ir savienot šos amatus un vai šādi netiek bruģēts ceļš atpakaļ uz Rīgas eksmēra Nila Ušakova iedibināto taciņu? Kur ir Valsts ieņēmumu dienests? Vai patiešām nerodas jautājumi, kā viena persona var pildīt daudzas slodzes vienā?
Vēl svarīgs aspekts – vai, strādājot pie iekšlietu ministra un pie Rīgas mēra, neveidojas interešu konflikts? Jo principā šādā veidā var ietekmēt un pieklusināt vai ievirzīt labvēlīgā gaisotnē dažādus ar izmeklēšanu un pārkāpumiem pašvaldībā saistītus procesus.
Par to, ka šāda amatu apvienošanas sistēma jau ir ierasta prakse, liecina arī citu “Jaunās Vienotības” vadībai pietuvināto un ilggadējo komunikācijas padomnieku deklarācijas. Piemēram, valsts prezidenta Edgara Rinkeviča padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, pirms ieņēma jauno amatu, vienlaikus varēja būt ārlietu ministra komunikācijas padomnieks, saņemot gandrīz 32 tūkstošus eiro, un eiroparlamentārietes Daces Melbārdes padomnieks, saņemot 38 tūkstošus eiro. Iespējams, tas ir pat vairāk gadā, nekā saņem paši ministri. Jāuzsver, ka pēc atalgojuma redzams, ka abi amati savienoti kā pilnas slodzes. Tad mēs aptuveni varam nojaust, kāds ir patiesais ienākumu slieksnis Elīnai Bīviņai, kas māk pildīt trīs slodzes vienā.
Drēģeris un Bīviņa nav vienīgie komunikatori, kuriem atrod labi atalgotus darbus “Jaunā Vienotība”. Galvenais kritērijs – būt pietuvinātiem vai citādi saistītiem ar partijas “eliti”.
Ja šāda prakse būtu pirms desmit gadiem, tad varētu vēl rast kādu attaisnojumu, jo padomnieku algas nebija tik konkurētspējīgas – vēl būtu loģika, kāpēc svarīga piešprice no Eiropas Parlamenta dāsnā atalgojuma, bet šobrīd komunikācijas padomnieku atalgojums mēra un ministra birojos ir 2500 – 3500 eiro mēnesī.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
