Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Supervaroņi – tā varētu nosaukt politiskās partijas “Jaunās Vienotības” PR padomniekus, kas partijai bijuši uzticīgi jau desmit un vairāk gadus. Tādu nav daudz, bet viena no tādām ir partijas ilggadējā vadītāja Arta Kampara “protežē” un ilgus gadus sirdsdāma Elīna Bīviņa (abi attēlā), kas šobrīd palikusi partijai mantojumā un kā emulgators spēj pildīt daudzas atbildīgas slodzes vienas diennakts ietvaros. Mediji, protams, to zina, bet visi izliekas neredzam, jo gan jau uz vēlēšanu laiku atkal tiks noslēgti kādi labi līgumi ar partiju.

Elīna Bīviņa pašlaik oficiāli ieņem vismaz trīs nozīmīgus amatus publiskajā pārvaldē, kurus pildot godprātīgi patiesībā nebūtu iespējams apvienot lielā darba apjoma dēļ. Pirmkārt, viņa ir Rīgas mēra Viļņa Ķirša PR padomniece Rīgas domē. Mēram kopumā ir vismaz septiņu cilvēku biroja komanda, ko galīgi nevar nosaukt par pieticīgu, tāpēc var ērti noslēpt amata savietošanu. Otrkārt, mainoties valdībām, viņa no pērnā gada 1.oktobra pilda PR padomnieces amatu arī pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska. Treškārt, viņa ir eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes palīgs Eiropas parlamentā Rīgas birojā.

Jaunā iekšlietu ministra paziņojumā medijiem tika uzsvērts, ka pērn 26.septembrī darbu pilnā sastāvā uzsāk iekšlietu ministra Riharda Kozlovska birojs. To vadīs Beate Barkāne-Iļjenkova, kura sadarbībā ar padomnieci sabiedrisko attiecību jautājumos Elīnu Bīviņu nodrošinās operatīvu saziņu ar sabiedrību, tai skaitā medijiem, citām valsts un pašvaldības pārvaldes iestādēm, kā arī nevalstisko sektoru. 

Skan jau labi, bet vai varat nosaukt kaut vienu lietu, kur bijusi operatīva saziņa ar sabiedrību no Latvijas vēsturē neredzamākā ministra Kozlovska? Piemēram, vai dzirdējāt kaut ko budžeta veidošanas laikā, kad viņš publiski sistos par iekšlietu sistēmas darbinieku algām? Vai redzat viņu aktīvu komunicējam par žoga izbūves paātrināšanu uz robežas? Vai vismaz viņš kaut ko publiski pīkstētu par bumbu patvertnēm? Nē. Klusums. Vienmēr par šiem jautājumiem aktīvs ir viņa aizstājējs – parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, kas visticamāk piesedz komunikācijas cilvēka aizņemtību.

Jautājums ir - kāpēc šādu sistēmu atļauj uzturēt šobrīd vadošā partija Latvijā, kurai būtu jārāda priekšzīme? Kur ir mūsu sirdsapziņas un vērtību sargātājs Delna – vai tai nerodas jautājums, cik kvalitatīvi un ētiski ir savienot šos amatus un vai šādi netiek bruģēts ceļš atpakaļ uz Rīgas eksmēra Nila Ušakova iedibināto taciņu? Kur ir Valsts ieņēmumu dienests? Vai patiešām nerodas jautājumi, kā viena persona var pildīt daudzas slodzes vienā?

Vēl svarīgs aspekts – vai, strādājot pie iekšlietu ministra un pie Rīgas mēra, neveidojas interešu konflikts? Jo principā šādā veidā var ietekmēt un pieklusināt vai ievirzīt labvēlīgā gaisotnē dažādus ar izmeklēšanu un pārkāpumiem pašvaldībā saistītus procesus.

Par to, ka šāda amatu apvienošanas sistēma jau ir ierasta prakse, liecina arī citu “Jaunās Vienotības” vadībai pietuvināto un ilggadējo komunikācijas padomnieku deklarācijas. Piemēram, valsts prezidenta Edgara Rinkeviča padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, pirms ieņēma jauno amatu, vienlaikus varēja būt ārlietu ministra komunikācijas padomnieks, saņemot gandrīz 32 tūkstošus eiro, un eiroparlamentārietes Daces Melbārdes padomnieks, saņemot 38 tūkstošus eiro. Iespējams, tas ir pat vairāk gadā, nekā saņem paši ministri. Jāuzsver, ka pēc atalgojuma redzams, ka abi amati savienoti kā pilnas slodzes. Tad mēs aptuveni varam nojaust, kāds ir patiesais ienākumu slieksnis Elīnai Bīviņai, kas māk pildīt trīs slodzes vienā.

Drēģeris un Bīviņa nav vienīgie komunikatori, kuriem atrod labi atalgotus darbus “Jaunā Vienotība”. Galvenais kritērijs – būt pietuvinātiem vai citādi saistītiem ar partijas “eliti”.

Ja šāda prakse būtu pirms desmit gadiem, tad varētu vēl rast kādu attaisnojumu, jo padomnieku algas nebija tik konkurētspējīgas – vēl būtu loģika, kāpēc svarīga piešprice no Eiropas Parlamenta dāsnā atalgojuma, bet šobrīd komunikācijas padomnieku atalgojums mēra un ministra birojos ir 2500 – 3500 eiro mēnesī.

Novērtē šo rakstu:

158
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi