„Jaunās Vienotības” politiskā platforma - drīkstam klaji melot ārzemju latviešiem?
Rihards Kols*11.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu laiks šogad nes visādus brīnumus, taču patiešām nebiju gaidījis, ka viena no koalīcijas partijām - Jaunā Vienotība, kas tik ļoti savās reklāmās uzsver patiesas komunikācijas nozīmi, nodarbosies ar klaju melu izplatīšanu, lai tikai vinnētu kādu plusiņu vēlēšanās.
Kā diasporas likumprojekta sākotnējās redakcijas izstrādātājs un Saeimas Ārlietu komisijas darba grupas diasporas likumprojekta izstrādei vadītājs biju visnotaļ pārsteigts, uzzinot, ka Diasporas likumu, izrādās, izstrādājusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija ciešā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča uzraudzībā. Jauna Vienotība, bet tie paši vecie triki un paradumi…
Īss atskats nesenā pagātnē - pērnā gada nogalē ārlietu ministrs aicināja deputātus iesūtīt savus priekšlikumus ikgadējā ārlietu ziņojuma sākotnējās redakcijas papildināšanai, kas tobrīd šķita patiesi koleģiāls un uz sadarbību vērsts solis no ministra puses. Tā kā biju jau izstrādājis sākotnējo redakciju diasporas likumprojektam, kopā ar virkni citu priekšlikumu, aicināju ziņojumā iekļaut apņemšanos pieņemt diasporas likumu jau 2018. gadā. Pēc mana ierosinājuma, šī sadaļa tika iekļauta.
Un laikam tieši tad, kad ar vislabākajiem nodomiem vērsos pie Ārlietu ministrijas ar sākotnējo diasporas likumprojekta versiju, aicinot šī likumprojekta tapšanā sadarboties, Jaunā Vienotība izlēma, ka ir vērts piesavināties svešas idejas un paziņot, ka tajā jau top diasporas likums.
Kad nesaprašanās bija nogludinātas un darbs pie diasporas likuma norisinājās Saeimas Ārlietu komisijā, atkal šķita, ka varam sadarboties. Četru mēnešu laikā, kad darba grupa intensīvi strādāja pie tā likumprojekta, kuru Saeima pavasarī pieņēma pirmajā lasījumā, Rinkēviča kungu neredzējām ne reizi. Nebija ne zvanu, ne vēstuļu. Bet piedalījās pārstāvji no Ārlietu ministrijas, kas, kopā ar citām ministrijām un organizācijām, sniedza milzīgu pienesumu mūsu kopīgajam darbam. Tiešām šķita, ka esam beiguši “vilkt deķīti katrs uz savu pusi”.
Bet šoreiz esat pāršāvuši pār strīpu.
Vēršos pie Jums, Kariņa kungs. Vai tiešām šī ir Jaunās Vienotības politiskā platforma? Edgars Rinkēvičs savos ierakstos aicina "demokrātiskā centra un nacionāli konservatīvajām partijām" vienai otru atbalstīt, bet patiesībā vienkārši darām visu, kas ienāk prātā? Izdomājam, ka drīkstam klaji melot ārzemju latviešiem?
Cienīga rīcība būtu atvainoties. Ne man, bet tiem vēlētājiem, kuriem esat samelojuši.
Un nevajadzētu visu atbildību uzgrūst nabaga preses sekretāram, kas sagatavoja atbildi. Ticu, ka jūs neesat tik zemiski un vāji.
* 12. Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
