“Jaunās Vienotības” kandidāte - kolaborante atsakās komentēt savu vārdu “čekas maisā”, kandidāta anketā to neuzrāda
PIETIEK04.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Negribu atbildēt” — tāda ir Daces Kornas (“Jaunā Vienotība”) reakcija uz jautājumu par to, kāpēc viņas aģentes kartīte ar segvārdu “Filologs” atrodas LPSR VDK aģentu kartotēkā, bet vēlēšanu kandidāta anketā viņa nav norādījusi savu sadarbību ar VDK.
Dace Korna atkārtoti kandidē uz Ventspils domi no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni saraksta”, kuru šogad sastāda “Jaunā Vienotība” un Latvijas Reģionu Apvienība. Viņa Ventspils domē darbojusies jau trīs sasaukumus jeb 12 gadus un arī šoreiz, neraugoties uz aiziešanu pensijā, startē atkal un sarakstā ir ceturtajā vietā. Kandidāte par sevi norādījusi, ka viņai esot augstākā izglītība filoloģijā (1978) un maģistres grāds humanitārajās zinātnēs (1999).
Viņa savā oficiālajā kandidātu anketā norādījusi: “Kandidāts nav sadarbojies (-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izklūdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.”
Turpretī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu oficiālajā datubāzē redzama kartīte uz Daces Janovnas Kornas vārda, kurā lasāms — viņa esot tikusi savervēta 1988. gada 25. janvārī zem segvārda “Filologs”. Kartītes otrā pusē redzams, ka viņu savervējuši vietējā Ventspils pārvaldē.
Uz mēģinājumiem uzdot jautājumus D. Korna pagājušajā nedēļā neatbildēja. Vispirms deputāte necēla telefonu, tad atzvanīja, bet, uzzinot, par ko runa, pārtrauca sarunu.
Nevienās no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šāda informācija neizskanēja, un D. Korna tika ievēlēta Ventspils domē kā “Vienotības” biedre 2009., 2013. un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. Tikai 2018. gada decembrī VDK aģentu kartotēka pēc ilgām politiskajām cīņām tomēr beidzot nonāca dienasgaismā — publicēšanai vairākkārt centās pretoties vairāki Saeimas deputāti, kas bija ievēlēti no “Vienotības”.
Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir pārbaudījis visu 5. jūnija pašvaldību vēlēšanu kandidātu iesniegtās ziņas un nekonstatēja, ka kāds no kandidātiem savulaik būtu darbojies kā okupācijas režīma drošības dienestu štata darbinieks — šādi gadījumi iepriekš ir bijuši, piemēram, Daugavpilī. Taču pārbaude acīmredzot nav tikusi veikta attiecībā uz šo virsnieku savulaik savervētajiem aģentiem, līdz ar to D. Korna pagaidām nav svītrota no “Jaunās Vienotības” un Latvijas Reģionu Apvienības saraksta Ventspilī.
Šajā sarakstā vismaz 7 no 16 kandidātiem ir saistīti ar uzņēmumiem, kurus kontrolē Rūdolfs Meroni — viņi kā darbavietas ir uzrādījuši AS Ventbunkers, SIA Ventspils Port Services, SIA Noord Natie Ventspils Terminals u.c. Savukārt šos kandidātus regulāri izceļ R. Meroni finansētajai SIA Media Support piederošie portāli.
Savukārt attiecīgā vēlēšanu saraksta līderis, Ventspils brīvostas pārvaldes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis vēl 2017. gada nogalē izlaida grāmatu “Pieskāriens”, kurā detalizēti aprakstījis savus regulāros labprātīgos gājienus pie Ventspils VDK virsniekiem, pat nebūdams aģenta statusā.
Piemēram: “Noskan telefona zvans. Tas tiešām ir no čekas! Esmu jau vairāk nekā stundu gaidījis! Un tomēr gluži priecīgs tveru klausuli, šajā dienā bija tik daudz saules! Pats majors Rubenis zvana. Kāds prieks! Es tomēr savaldu sevi,” — tā Ģ. V. Kristovskis par notikumiem astoņdesmito gadu vidū (“Pieskāriens”. R., Latvijas Mediji, 2017.)
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
