Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Mums ir arī šodien pieteikušies dažādu organizāciju pārstāvji, kas pārstāv pretēju viedokli ārstu viedoklim. Es, godīgi, labprāt nedotu jums vārdu, jo es visnotaļ piekrītu Ārstu biedrības teiktajam. Bet, tā kā jūs esat ieradušies, mēs jūs uzklausīsim," - ar šādu ievadrunu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē diskusiju par elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu, kas satur aromatizētājus, aizliegšanu sāka komisijas vadītāja, "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāve Inga Bērziņa.

Sēdē bez Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Narkologu asociācijas un Valsts policijas pārstāvjiem piedalījās arī Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības valdes loceklis Anrijs Matīss, kā arī Beztabakas produktu asociācijas (BPA) parstāvji un bezdūmu nozares asociācijas pārstāvji.

I. Bērziņa pretēji partijas biedra Krišjāņa Kariņa sludinātajai nepieciešamībai lēmumu pieņemšanā uzklausīt un sadarboties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem vēlējās jau sēdēs sākumā ierādīt sanākušajiem vietu.

Vairākkārt vēstīts, ka šobrīd notiek asas diskusijas par nepieciešamību aizliet e-cigarešu aromātvielas. Minētajā 24.janvāra sēdē Sociālo un darba lietu komisijas deputāti arī neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu, kas paredz neaizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Taču šoreiz stāsts nav par to, kas kaitīgāks - tabaka vai e-cigaretes. Par to vēl pētnieki strīdas, un pasaulē ir stipri dažādas pieejas. Taču I. Bērziņai viss ir skaidrs. Bez diskusijām un sarunām. Šoreiz vairāk stāsts ir par veidu un formu, kā pie varas esošie cenšas par šo jautājumu diskutēt.

Nav jābūt ekspertam, lai ar neapbruņotu aci redzētu, ka notiekošais ir apzināta vai neapzināta tabakas lobēšana.  Iepriekš par tabakas lobija jaudu Latvijā ir izteicies arī dakteris Pēteris Apinis.

"Kopš tabakas industrijai izdevās mani izspiest no Ārstu biedrības vadības, cīņa pret tabakas smēķēšanu Latvijā vairs nenotiek. Tiklīdz, tas bija pirms četriem gadiem, Ilze Aizsilniece kļuva par biedrības prezidenti, viņa kā pirmo darbu veica – atsauca mani no smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas. Kopš tā laika Ārstu biedrība ne ar pušplēstu vārdu nekritizē smēķēšanu.

Bet tāda nu ir pasaules kārtība, ka smēķēšanas ierobežošana ir ārstu funkcija, jo neviens cits pa īstam smēķēšanas ļaunumu neapzinās. Ja Latvijas Ārstu biedrības prezidente slēpti lobē industriju, to sajūt visa valsts. Nevar jau to pierādīt, ka viņa tieši cigaretes lobē; viņa mēdz īstajā brīdī teikt pareizas un skaistas frāzes par smēķēšanas kaitīgumu, bet realitātē tiek rosināts neauglīgs strīds par tematu – kas ir sliktāks: cigaretes vai elektroniskās cigaretes," publiski izteicies P. Apinis.

Novērtē šo rakstu:

88
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi