Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcija nepieļauj dabisku ekonomikas likumu brīvu izpausmi un atņem cilvēkiem ticību valsts varas taisnībai. Šāda vara izslēdz visus, kas nepieder pie tās, un transformējas institūcijās, kuras kontrolē šaura elite, kura ir monopolizējusi gan ekonomiskās iespējas, gan politisko varu.[1] Tāpēc korupcijas un varas ļaunprātīgas izmantošanas nomocītas ekonomikas nav spējīgas darboties un uzplaukt.

Jaunā konservatīvā partija uzskata, ka šādas pazīmes ir vērojamas Latvijā. Tā rezultātā cieš visa sabiedrība, un te arī meklējams cēlonis naudas trūkumam valsts ekonomikā, Latvijas iedzīvotāju vidusslāņa masveida izbraukšanai no savas valsts un jauno ģimeņu atturēšanās radīt vairāk bērnus, par kuru nākotni šādi pārvaldītā valstī nav drošības.

Neviena valsts nav izskaudusi korupciju pilnībā. Taču fakts, ka 2015. gadā veiktais EY (agrākais Ernst & Young) Krāpšanas un korupcijas pētījums parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā. Tas ir tikai nedaudz labāks rādītājs kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāks kā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%)[2]. Tas nešaubīgi apliecina, ka šīs problēmas risināšana Latvijā joprojām ir izšķiroša, ja jau valdība savā deklarācijā par prioritāti nosauc tautsaimniecības stiprināšanu un demogrāfijas uzlabošanu.

Kā norāda viens no Latvijas SAB vadītājiem Jānis Kažociņš pētījumā “Baltijas drošība Ukrainas kara ēnā”[3], atsaucoties uz t.s. Gerasimova[4] doktrīnu un Jāņa Bērziņa rakstu “Krievijas jaunās paaudzes karadarbība Ukrainā”, kopumā var konstatēt astoņas hibrīdkara fāzes. Kā trešās ! fāzes sastāvdaļa minēta valdības amatpersonu uzpirkšana, bet tikai 6. ! fāze, kad ir īstenotas iepriekšējās fāzes, ir militāra darbība. Kā norādīts šai pētījumā, Latvija jau ir pieredzējusi šāda hibrīdkara 3.fāzes pasākumus.

Tieši šobrīd sabiedrībai no medijiem kļuvuši zināmi satriecoši un satraucoši fakti par ilglaicīgu Finanšu policijas darbinieku – personu, kuru tiešie pienākumi ir nodrošināt valsts finansiālo drošību – ar ekonomikas likumiem neizskaidrojamu un viņu ienākumiem neatbilstošu skaidras naudas uzkrājumu esamību. Salīdzinoši nesen žurnālisti, bet ne tiesībsargājoši iestāžu darbinieki sabiedrībai atklāja ziņas par Rīgas domes kapitālsabiedrības “Rīgas Satiksme” bez korupcijas citādi neizskaidrojamo iepirkumu – tā saukto “Nanoūdens lietu”. Tāpat publiski zināms fakts, ka Satiksmes ministrija nav spējīga gadiem nodrošināt salīdzinoši vienkāršas pasažieru vilcienu sastāva iepirkumu procedūras realizāciju. Īpaši ciniski šie fakti šķiet uzņēmējiem, kuri visu ļoti labi saprot un ir šokēti par to, kā piemēram, savā darba laikā amatpersonas ar salīdzinoši nelielām algām var iekrāt tādus līdzekļus.

Lai gan valdības deklarācijā ir minēti pasākumi - t.s. ēnu ekonomikas apkarošanā, no tiem secināms, ka tieši uzņēmējiem tiks palielinātas dažādas prasības, lai viņus būtu vieglāk kontrolēt. Piemēram, Tieslietu ministrijas rosinātā “aplokšņu algu” kriminalizēšana. Tai pat laikā valsts kapitālsabiedrības “Latvenergo” bijušajām amatpersonām par smagu kriminālnoziegumu - korupciju tiek piespriesti izteikti maigi sodi. Ironiskā kārtā tie ir mazāki par tiem, ko cita valsts institūcija - Konkurences padome ar tiesu varas atbalstu visās tiesu instancēs, tā sauktajā energobūvnieku karteļa lietā piespriedusi apzinīgiem nodokļu maksātājiem – uzņēmējiem par apšaubāmiem pārkāpumiem, tādējādi, faktiski liekot tiem samaksāt  par atļaušanos strādāt Latvijā.

Iepriekšminētais uzskatāmi atklāj negatīvu tendenci - uzņēmumi, lai saglabātu savu labo reputāciju un lieki netērētu līdzekļus, labākajā gadījumā izvairās vai pat pilnībā atsakās no dalības valsts un pašvaldību iepirkumos, sliktākajā – pieņem lēmumu pilnībā pamest Latvijas tirgu. Neviens pieminēšanas vērts korupcijas gadījums, kurā būtu notiesāti vainīgie un valsts kasē būtu atgriezta izlaupītā vai nenomaksātā nodokļu maksātāju nauda, pēdējo gadu laikā nav. Diemžēl visu iepriekšminēto apstākļu dēļ, arī baiļu dēļ, ka pret viņiem varētu būt vērstas korumpētu amatpersonu represijas, sabiedrībā nav ieviesusies kā normāla prakse ziņošana tiesībsargājošajām iestādēm par šādiem gadījumiem.

2013.gada 21.novembrī Rīgā notika traģēdija, sabrūkot sabiedriskai celtnei un nogalinot vairāk nekā 50 cilvēkus. Līdz šim veiktā izmeklēšana – gan parlamentārā, gan prokuratūras, norāda, ka viens no būtiskākajiem traģēdijas iemesliem ir apstākļi, ka kontrolējošās pašvaldības un valsts institūcijas neveica savus pienākumus pienācīgā veidā. Lai arī nav iespējams bez tiesas izmeklēšanas apgalvot, ka konkrētajā gadījumā bijusi korupcija, pamatoti būtu pieļaut, ka korupcija varētu būt šīs traģēdijas viens no reāliem iemesliem.

Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarēs. Ministrijas  funkcijas ir nodrošināt sabiedrības informēšanu un dialogu ar sabiedrību par tiesību politiku, kā arī veicināt sabiedrības tiesiskās domas un apziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem.

Ievērojot norādītos apstākļus, Jaunā konservatīvā partija lūdz tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču atbildēt uz mūs un, cerams, arī sabiedrību interesējošiem jautājumiem:

- Kāpēc Jūs ne reizes neesat vērsis sabiedrības un valdības vadītāja uzmanību uz korupcijas apkarošanas nozīmīgumu?

- Kā Jūs skaidrojat, ka jaunajā M. Kučinska valdības deklarācijā korupcijas problēma nav pat pieminēta nekādā formā?

- Kāpēc Jūs neuzstājat un nepanākat, ka tieši tieslietu jomai un efektīvai cīņai ar korupciju jābūt valdības prioritātei?

- Kā Jūs veicināsiet cilvēku tiesības brīvi un bez bailēm no valsts institūcijām un korumpētiem ierēdņiem nodarboties ar uzņēmējdarbību? Jo īpaši pašnodarbināto, mazo un vidējo uzņēmumu aizsardzību no valsts institūciju nepamatotas, viņu darbību bremzējošas pretdarbības, kas nereti arī ir cēlonis šo cilvēku nonākšanai t.s. „pelēkajā ekonomikā” elementāras ekonomiskās izdzīvošanas nolūkā.

- Ko konkrēti paredzat darīt korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts pārvaldē un tieslietu sistēmā?

- Lūdzu sniegt sabiedrībai izmeļošu atskaiti, kā tiek organizēts lielākais Tieslietu ministrijas iepirkums - Liepājas cietuma būvniecības process -, ieskaitot finanšu plūsmas. Lūdzu nodrošināt šī procesa atklātumu, informējot par to sabiedrību regulāri, visu informāciju  darot pieejamu interneta vietnē.

Jūsu pārstāvētā un jau ilgstoši par tieslietu nozari atbildīgā un to kontrolējošā organizācija - partija “Nacionālā apvienība” (NA) valdības veidošanas procesā nepiekāpīgi uzstāja, ka vēlas turpināt vadīt un tādējādi arī nepastarpināti ietekmēt visu tieslietu jomu mūsu valstī. Vienlaikus no publiskiem NA oficiālo vadītāju paziņojumiem nav izrietējis nekas, kas liecinātu, ka viņus īpaši interesē tieslietu jomas reāla efektivitāte un korupcijas apkarošana. Gluži pretēji - no publiskā telpā redzamā rodas pārliecība, ka NA vadītāju prioritātes jau ilgstoši ir sociālo pabalstu joma un citi sociālie jautājumi, valsts simtgades svinības, t.s. bēgļu un dzimumtikumības jautājumi.

Šo partijas vadītāju retorikā un darbos neizpaužas rūpes par korupcijas apkarošanu un tieslietām kopumā. Šīs pretrunas izsauc arī šo līdz šim neatbildēto jautājumu: vai vēlme nodrošināt, ka korupcijas apkarošana un tieslietu efektivitāte valdības deklarācijā un reālā darbā nav prioritāra, arī nav tas patiesais iemesls, kādēļ NA cīnījās par tieslietu ministra portfeļa kontroli?


[1] Why Nations Fail, The origins of power, prosperity and poverty. D. Acemoglu & J. A. Robinson, Profile Books Ltd. 2012

[2] http://www.diena.lv/latvija/zinas/petijums-latvija-krietni-atpaliek-korupcijas-apkarosana-14098372

[3] The War in Ukraine: Lessons for Europe, APPC, LU, Rīga, 2015.

[4] Krievijas Ģenerālštāba vadītājs 2013.g.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...