Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 28. maija noteikumos Nr. 288 "Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"", kas vienkāršoti nozīmēja prasību samazināšanu. Iemesls šim notikumam bija vienkāršs – nav iespējams nokomplektēt Iekšlietu ministrijas koledžās studējošo skaitu.

Vismaz 40% no jauniešiem, kas vēlētos būt policisti vai ugunsdzēsēji, nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības prasības. Ministru kabinetā iesniegtā dokumenta sagatavotāji žēlojas, ka lielākā daļa reflektantu vispār nespēj noskriet trīs kilometrus, bet daļa no tiem, kas pārguruši sasniedz finišu, - nespēj iekļauties kaut kādos normatīvu skaitļos. Lai topošais policists, ugunsdzēsējs vai robežsargs tiktu pie viena punkta, viņam 3 kilometrus vajadzēja noskriet 16 minūtēs 30 sekundēs, un tas nebija pa spēkam - atkārtošos - 40% reflektantu. Šo rindu autors pārbaudīja - nekādu problēmu ātrumam 5 minūtes kilometrā.

Iekšlietu ministrijas ierēdņi pavaddokumentā žēlojas, ka sliktie rezultāti krosā esot saistīti ar fiziskās sagatavotības nodarbību mazo stundu skaitu skolās un to, ka fiziskās sagatavotības programmas saturs vispārējās izglītības iestādēs esot vērsts uz komandu spēlēm, kustību mākslu un fiziskām aktivitātēm telpās, bet pārlieku maz laika tiekot atvēlēts āra fiziskajām aktivitātēm, izturības treniņi vispār netiekot praktizēti.

Un Ministru kabinets ar vieglu rokas mājienu izlemj, ka reflektantiem būtu jāskrien par 30 sekundēm lēnāk. Patiesībā ar vienu rokas mājienu prasības samazinātas arī visiem jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem: tagad viņi drīkst pieņemties svarā, skriet lēnāk un sportot - nemaz.

Dažas pārdomas. Tie reflektanti, kas gatavojas kļūt par policistiem, ugunsdzēsējiem vai robežsargiem, taču ir fiziski labāk sagatavotie no jauniešiem, viņi taču nojauš, ka nāksies ātri kāpt pa ugunsdzēsēju trepēm, skriet gar robežu pakaļ kontrabandistam vai vismaz mukt no apbruņota bandīta. Ja robežsargu koledžas iestājpārbaudījumos ļoti vāja fiziskā sagatavotība ir 40% jauniešu, kāda tad tā ir starp topošajiem pavāriem un grāmatvežiem? Pajautāju militāristiem - arī viņi žēlojās, ka jaunieši, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar militāro dienestu, esot vārgi un fiziskā sagatavotība īpaši samazinājusies pēdējo divu gadu laikā.

Te nu nonāku pie otra būtiskā šīs satraucošās ziņas aspekta - kaut arī Latvijas Saeima ir atlikusi Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus likumu grozījumus, jo, iespējams, tie ir radīti priekšvēlēšanu gaisotnē un ir nepilnīgi, bet agri vai vēlu mēs pie Latvijas militāro spēku paplašināšanas nonāksim, un, manuprāt, likums par obligāto militāro dienestu spēkā stāsies.

Taču, šos likumus skatoties, pirmais satraukums, šķiet, ir – „pateicoties” mājsēdei un kovid-mazkustības pandēmijai, Latvijas zēnu vidū šobrīd 32% ir liekais svars vai aptaukošanās, bet vairāk nekā piektajai daļai - dažādas veselības problēmas, kas var apgrūtināt dienestu armijā.

No politiķiem esmu dzirdējis atrunas, ka visi tie jaunieši ar lieko svaru, mazkustīgie un hroniski slimie būtu jāsūta uz alternatīvo militāro dienestu - piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, bet tieši šajā dienestā ļoti liela nozīme ir fiziskai sagatavotībai. Ukrainas pieredze liecina, ka tieši glābējiem ir visvairāk rūpju Krievijas agresijas apstākļos, īpaši - kad pilsētās krīt raķetes vai artilērijas šāviņi.

Pirmais darbs, kas būtu veicams jaunajai Saeimai, ja nu tiešām tās mērķis ir nokomplektēt armiju ar jauniesaucamajiem, būtu nodrošināt katru dienu katram Latvijas skolēnam vismaz vienu stundu fizisko aktivitāšu vai sporta nodarbību. Vēl vairāk - šīm nodarbībām būtu jātiek uzskatītām par Latvijas valsts drošības jautājumu un jānovirza kaut nedaudz līdzekļu no aizsardzībai paredzētajiem 2,5% no IKP.

Katru reizi, kad dažādās auditorijās runāju par to, ka šobrīd - pēc kovid-pandēmijas un Ukrainas kara laikā - mums jauniešiem jānodrošina ikdienas fiziskās aktivitātes, jo mums ir vajadzīgi veseli bērni, vesela nācija un veseli Dzimtenes sargi, atrodas vaimanātāji ar diviem galvenajiem argumentiem:

• nedrīkst palielināt sporta stundu skaitu skolā, jo jau tāpat bērniem esot pārlieku liela slodze;

• sporta zāles esot aizņemtas ar visādiem pulciņiem un sporta skolu audzēkņiem, tādēļ skolas bērniem vietas nepietiek.

Vienkāršotās atbildes - fiziskās audzināšanas stundas (kā sauca senāk) vai sporta nodarbības ļoti palīdz bērniem uzlabot sekmes, īpaši uzlabo kognitīvās spējas, vienlaikus samazina smēķēšanu, alkohola vai narkotisko vielu lietošanu, un uzlabo bērnu psihisko veselību, ko drausmīgi ietekmēja mājsēde. Otrs arguments: vairāk nodarbību ārā - mežā, parkā, uz riteņbraucēju celiņa, slēpošanas trasē. Somijā un Norvēģijā katram skolēnam vismaz 2 stundas nedēļā ir sporta stundas ārā - jebkuros laika apstākļos. Mēs tagad ar skaudību varam paraudzīties ne tikai uz skandināvu bērnu veselības rādītājiem, bet arī globālajiem lielā sporta sasniegumiem.

Česlav Batņa! Es ceru, ka Tu izlasīji šīs rindkopas. Ja nu mana informācija ir pareiza, ja Tu no Ādažu vidusskolas direktora pārtapsi par izglītības un zinātnes ministru, es Tev pirmajā dienā atgādināšu Tavas agrāk paustās rūpes par bērnu peldētapmācību, izturības treniņiem un komandas sporta veidu attīstību. Latvijas valsts drošība lielā mērā ir izglītības ministra pārraudzībā. Un Tev nāksies atjaunot kontrolskaitļus bērnu fiziskajā sagatavošanā.

Novērtē šo rakstu:

53
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Govs jeb Pļeka uz prostituētās zinātnes

FotoMan ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.
Lasīt visu...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

Interesantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav...

Foto

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

Uz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams....

Foto

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

Par Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora...

Foto

Mana atbilde Andrim Kivičam

Labrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna...

Foto

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

Kas noteica "Saskaņas"...

Foto

No mūsu drosmes atkarīgs

Pirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja:...

Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...