Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien ziņu aģentūras LETA izplatītā informācija par konstatētajām problēmām ar Parex bankas sindicētā kredīta atdošanu liek atcerēties pirms trim mēnešiem – 13. janvārī – Pietiek publicētu rakstu „Parex, visticamākais, no valsts prasīs vēl vairākus miljonus”. Toreiz šo publikāciju valdības pārstāvji nosauca par nepatiesu un tendenciozu, Parex saistībā ar šajā publikācijā pieminētajiem faktiem pat vērsusies tiesā. Šodien pārpublicējam šo rakstu ar nenozīmīgiem īsinājumiem, ļaujot katram pašam pārliecināties, cik lielā mērā iespējams uzticēties valdības apgalvojumiem par Parex tēmu un arī pašas Parex bankas vadības publiskajiem apgalvojumiem.

Rezervē naudu sindicētajam kredītam

Lai arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) paudis cerību, ka līdz aprīļa beigām valsts glābtā Parex banka pati spēs savākt aptuveni 100 miljonus latu, lai segtu pēdējo sindicētā kredīta maksājumu, realitātē tā var nenotikt. Tāpēc valdība pagaidām rēķinoties ar faktu, ka daļu no sindicētā kredīta maksājuma nāksies segt no valsts līdzekļiem. Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka valdība pilnībā uzticoties Parex bankas vadības plāniem un solījumiem.

Kā šonedēļ oficiāli informēja Parex banka, piecu mēnešu laikā tā sindicētā kredīta atdošanai atguvusi 60 miljonus latu. Līdz ar to trīs mēnešu laikā tai jāpārdod aktīvi vēl par 103 miljoniem latu vai, iespējams, mazāku summu, ja bankai jau ir bijuši kādi brīvie līdzekļi. Pati banka precīzu atgūstamo summu nenosauc, aprobežojoties ar apgalvojumu, ka „akumulējusi aptuveni pusi sindicētā kredīta atmaksai nepieciešamo līdzekļu”.

Naudu, kas varētu būt nepieciešama Parex bijušo īpašnieku ņemtā sindicētā kredīta pēdējās, trešās daļas - 163 miljonu latu atmaksai, valdība rezervējusi, jo sindicētā kredīta aizdevējiem dots valsts galvojums, ka kredīts tiks atmaksāts. Finansējumu, ja tas būs nepieciešams, šo saistību nokārtošanai varētu ņemt no starptautisko aizdevēju izsniegtā aizdevuma, kas atvēlēts Latvijas finanšu tirgus stabilizācijai. Naudu sindicētā kredīta atdošanai tāpat kā pērn bankai piešķirtu Valsts kase.

Tiesa, tas vēl nav līdz galam izlemts. Kā zināms Pietiek, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šīsnedēļas valdības sēdē atgādinājis tieši par to, ka Latvijai ir pieejama būtiska neizmantotā starptautiskā finanšu stabilizācijas aizdevuma daļa, kuru varētu izmantot Parex bankas sindicētā kredīta pārfinansēšanai. Tas valstij būtu daudz izdevīgāk, nekā nākamajos trīs mēnešos drudžainā ātrumā un par zemām cenām pārdot lielu daļu Parex bankas aktīvu. Taču šis ieteikums nezināmu apsvērumu dēļ nav ņemts vērā.

Neoficiāli Pietiek zināms, ka sliktākajā scenārijā valdība rēķinās: lai Parex nokārtotu saistības ar sindicētā kredīta aizdevējiem, valstij var nākties palīdzēt ar aptuveni trešdaļu (ap 50 miljoniem latu) no atlikušās kredīta summas. Savukārt optimistiskākajā scenārijā valstij varot nākties šķirties „tikai no dažiem miljoniem.”

Tiesa, lielas cerības tiekot liktas uz šā gada pirmajiem mēnešiem, kad Parex pārdošanai plānojot izlikt vērtīgākos aktīvus ar augstāko likviditāti. Kā atzīst valdībai tuvi avoti, tas arī esot iemesls, kāpēc Kampars paudis cerību, ka Parex bez valsts atbalsta spēs nokārtot atlikušās sindicētā kredīta saistības.

Skaidra plāna nemaz nav?

Tikmēr oficiāli tiek apgalvots, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai pašlaik nemaz neesot plāna, kā rīkoties, ja Parex banka līdz maija sākumam nesavāks visus vajadzīgos 163 miljonus latu.

Banka neatklāj, kā tikai trīs mēnešu laikā gatavojas savākt atlikušo nepieciešamo summu, taču, kā izriet no Dombrovska preses pārstāves atspoguļotā premjera viedokļa, valdība un Ministru prezidents pilnībā uzticoties bankas vadības plāniem un solījumiem.

Šis viedoklis gan ceturtdien tika pausts ļoti negribīgi. „Parex bankai ir apstiprināts darbības plāns, kur valsts kā akcionārs ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk un vairāk atgūt savus ieguldījumus. Par to, kā banka pilda akcionāru uzdevumus, rūpējas Latvijas Privatizācijas aģentūra un bankas padome, kas ir akcionāru iecelti pārstāvji uzņēmumā. Valdība nedublē kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju darbu,” – tāda bija premjera preses pārstāves sākotnējā atbilde uz jautājumu, vai premjers tic, ka trīs mēnešos bankai ir reāli iespējams pārdot aktīvus par 100 miljoniem latu, un vai pašlaik jau ir plāns, kā valdība rīkosies, ja šie 100 miljoni latu netiks savākti.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Ministru prezidents uz uzdoto jautājumu atbildi pēc būtības nesniedz, Dombrovska preses pārstāve sniedza skaidrojumu – tas nozīmējot, ka „Ministru prezidents nekomentē katru aktīvu pārdošanas darījumu”. Tikai pēc aizrādījuma, ka premjeram tiek jautāts nevis par „katru aktīvu pārdošanas gadījumu”, bet gan par to, vai valdībai ir plāns, kā rīkoties, ja trīs mēnešu laikā Parex nesavāks vēl nepieciešamos 100 miljonus latu, Dombrovska pārstāve sniedza skaidru valdības vadītāja atbildi.

„Valdības rīcībā nav informācija, ka Parex banka nespētu izpildīt tai uzdotos uzdevumus, tai skaitā arī otrdien, 11. janvārī, kad tika skatīts Parex bankas jautājums, bankas vadība apliecināja bankas spēju sasniegt akcionāru noteiktos mērķus,” – šāda bija galīgā preses pārstāves sniegtā Dombrovska atbilde.

Pietiek jau informējis, Parex bankas vadība bankas aktīvus, tostarp vērtspapīrus pārdod nevis atklāti, noskaidrojot labāko tirgus cenu, bet gan, speciāli atlasot potenciālos pircējus. Cilvēki „no ielas” netiek gaidīti, „tirdzniecība ar bankas aktīviem nenotiek brīvajā tirgū, un kā potenciālos sadarbības partnerus banka saskata specializētos problemātisko aktīvu portfeļa pārvaldīšanas un realizācijas jomas investorus”, - tā atzinis bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Savukārt „svešajiem” potenciālajiem investoriem un pircējiem, kā atzīst Gviljams, tiek pieprasīta vesela virkne specifisku datu – viņiem tiek lūgts norādīt „konkrētu interesējošu aktīvu veidu”, kā arī investīciju apjomu, ar kādu viņi plāno piedalīties iespējamā darījuma veikšanā, un apliecinājumu, ka viņu rīcībā ir norādītie līdzekļi.

Tāpat potenciālajiem pircējiem tiek pieprasīts uzrādīt plānotā ieguldījuma veikšanai nepieciešamo naudas līdzekļu legālo izcelsmi, un pēc visas šīs informācijas saņemšanas Parex banka esot gatava veikt „aktīvu izvērtēšanu, lai identificētu Jūsu iespējām un vēlmēm atbilstošos objektus”.

Saskaņā ar 2009. gada pavasarī panākto vienošanos Parex bijušo īpašnieku (Valērija Kargina un Viktora Krasovicka) pirms bankas sabrukuma ņemtais sindicētais kredīts, kas kopumā veidoja 775 miljonus eiro (ap 542,5 milj.latu), bija jāatdod trīs maksājumos.

Pērn februāra vidū Parex aizdevējiem atdeva kredīta otro daļu - 218 miljonus latu, banka no saviem līdzekļiem sedza 116 miljonus latu, bet atlikušos 102 miljonus latu atmaksāja no valsts līdzekļiem. Valsts savu daļu nodrošināja ar Valsts kases termiņnoguldījumu.

Par Parex glābšanu, pārņemot banku valsts īpašumā, 2008.gada 8.novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Bankas glābšanā kopumā tieši un netieši ieguldīts vairāk nekā miljards latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

FotoLevit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie ar Rinkēviču ložā. Nākamnedēļ ir jābūt atceltām maskām, 2 metriem, groziņiem un visam pārējam sviestam! Es to nelūdzu, es to pieprasu un norādu Jums, ka tas ir jāizdara nekavējoties. Ja pašiem bail pieņemt lēmumu, piezvaniet uz Briseli vai vēstniecību. Jums dos atļauju. Nākamnedēļ lai būtu lēmums.
Lasīt visu...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

21

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

FotoAtbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām. Personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.
Lasīt visu...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam,...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...