Jaunajam valsts kontrolierim – padomnieks ar 3000 eiro algu un vidējo izglītību
PIETIEK10.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Nesen ievēlētais valsts kontrolieris Rolands Irklis (attēlā) turpina iemīto taciņu Elitas Krūmiņas laikā un par valsts budžeta līdzekļiem uztur padomnieku Ivo Valdovski ar nepilnu 3000 eiro mēnešalgu, kuram, iespējams, pat nav augstākās izglītības,” – tā aizvadītajā nedēļā informēja kāds Pietiek lasītājs. Tā ir izrādījusies patiesība, - jaunā valsts kontroliera padomniekam “komunikācijas jautājumos” tiešām ir tikai pabeigta vidējā izglītība.
„I.Valdovskim saskaņā ar personāla uzskaites programmā norādīto ir izglītība, kas iegūta Rīgas Angļu ģimnāzijā 1992.gadā, nepabeigtas studijas RSEBAA, Uzņēmējdarbības vadība (1998 – 2001),” oficiāli informē valsts kontrolieris R. Irklis. Tiesa, viņa padomniekam esot arī „norādīta cita jomai atbilstoša papildus profesionālā izglītība”, kas gan netiek atklāta, turklāt viņam esot arī „kopējā profesionālā pieredze reklāmas, sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas jomā 25 gadi”.
Pietiek lasītājs, pēc kura informācijas arī kļuva zināms par labi apmaksātā padomnieka pavājo izglītības līmeni, norādīja - cik zināms, tad padomnieks “komunikācijas jautājumos” savas dzīves laikā strādājis dažādās sabiedrisko attiecību aģentūrās, bet vērā ņemamus panākumus nozares vidū nav ieguvis un par savu nozīmīgāko karjeras sasniegumu uzskatot bēdīgi slavenās “Zatlera Reformu partijas” izpilddirektora amatu, kaut tieši I. Valdovska vadībā partija tika likvidēta.
Apstiprinājusies arī Pietiek lasītāja informācija par to, ka Valsts kontrole kļuvusi par visas Valdovsku ģimenes darbvavietu, jo I. Valdovska laulātā dzīvesbiedre ir iestādē atbildīga par personāla politiku - ieņem personāla daļas vadītājas amatu.
Valsts kontrolieris gan skaidro, ka nekādu interešu konfliktu šeit nesaskatot: „Ilze Valdovska un Ivo Valdovskis ir laulātie. Abu amati neatrodas savstarpējā padotībā, tie pakļauti valsts kontrolierim. Tomēr, lai nepieļautu iespējamas interešu konflikta situācijas, ir izdots Valsts kontroles 2021.gada 19.janvāra rīkojums Nr. 3.1.1/150, kurš nosaka, ka Juridiskās daļas vadītājs nodrošina Personāla daļas kompetencē esošu dokumentu projektu attiecībā uz padomnieka komunikācijas jautājumos amatu sagatavošanu, saskaņošanu un vizēšanu.”
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
