Jaunais Rīgas teātris: lumpeņiem nav tiesību zināt, cik no viņu nodokļiem saņem Hermanis
PIETIEK24.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lumpeņiem, kas sevi sauc arī par sabiedrību, nav nekādu tiesību zināt, cik no viņu nodokļiem saņem Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, - šāda ir pamatdoma atbildei, ko uz Pietiek oficiālo iesniegumu teātra sniegusi teātra valdes locekle Gundega Palma.
Pēc tam, kad pazīstamais režisors Hermanis nāca klajā ar virkni skaļu paziņojumu par nepieciešamību "mācīt šos lumpeņus" un nepieļaujamību "atdot nabagiem citu cilvēku nopelnīto naudu", Pietiek vēlējās noskaidrot - cik tad īsti pats Hermanis pēdējos gados saņēmis atalgojumā no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
2005. gadā tagadējā Hermaņa kopējie ienākumi teātrī bija 44 tūkstoši latu, 2006. gadā – 68 tūkstoši latu, bet 2007. gadā jau pārsniedza 110 tūkstošus latu. Taču pēc tam Hermanim izdevās atbrīvoties no valsts amatpersonas statusa un līdz ar to - arī nepieciešamības publiski atskaitīties par saviem ienākumiem valsts dotētajā teātrī.
Tāpēc tagad Pietiek vērsās pie valsts SIA jaunais Rīgas teātris valdes locekles Palmas ar pieprasījumu sniegt ziņas par to, kāds ir bijis VSIA Jaunais Rīgas teātris darbinieka Hermaņa atalgojums 2010., 2011. un 2012. gadā latos pirms nodokļu nomaksas un kas ir veidojis šo atalgojumu.
Taču, kā izrādījās, teātra formālā vadītāja uzskata, ka lumpeņiem nav tiesību uzzināt, kādas summas no nodokļu maksātāju līdzekļiem Hermanis ir saņēmis pēdējos gados, - šādu ziņu publiskošana, kā uzskata teātra pārstāve, būšot informācijas atklāšana par fiziskas personas privāto dzīvi.
Jaunā Rīgas teātra darbinieku mēneša darba algas daļēji tiek segtas no finansējuma, kas saņemts saskaņā ar kultūras ministres 2012. gada 21. decembrī apstiprināto tāmi un piešķirts teātrim, starp VSIA Jaunais Rīgas teātris un LR kultūras ministriju noslēgtajā „Deleģēšanas līgumā" deleģēto kultūras funkciju veikšanai no valsts budžeta, bet atlikusī summa un atalgojuma mainīgā daļa tiek segta un ir arī tieši atkarīga no teātra paša ieņēmumu apmēra. Precīzas summas teātra vadība atsakās nosaukt.
Saskaņā ar Palmas skaidrojumu teātris kategoriski atsakoties arī nosaukt atalgojumu attiecīgajā amatu grupā, ko valsts iestādēm obligāti reizi mēnesī pieprasa publiskot normatīvie akti.
Šeit teātra vadības skaidrojums ir šāds: "Hermanis ir teātra mākslinieciskais vadītājs, kas savā amatu grupā ir vienīgais šāds amats Jaunajā Rīgas teātrī. Informācija par šī amata mēneša darba algu būtu tieši identificējama ar konkrētu personu, tādejādi saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 4. punktu, tāpat kā informācija par jebkādas konkrētas personas noslēgtajiem darba līgumiem un to būtiskajām sastāvdaļām, ir informācija par fiziskas personas privāto dzīvi, kas ar likumu ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija."
Starp Hermaņa iepriekšējiem publiskajiem paziņojumiem ir arī šādi - "latviešiem visvairāk skādē tas, ka viņi nemitīgi veic divas pilnīgi pretrunīgas darbības un ir pārliecināti par abām šīm darbībām”, un „krīzi individuālā līmenī cilvēki risina nevis no nacionālas valsts interesēm, bet personīgā labklājība ir pirmajā vietā”.
Šajā nostājā Hermani iepriekš atbalstījusi bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte: "Tas ir viens no intelektuāļu uzdevumiem: šķirot, kas ir vērtības un kas nav, vilkt robežu starp labo un ļauno. Un darīt to izaicinošā veidā. Tas bieži nepatīk cilvēkiem, kas pasauli grib redzēt un ērti jūtas morālā relatīvisma putrā, kur nav iespējams atšķirt vērtību no nevērtības, labi padarītu darbu no imitācijas."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
