Jaunais „Latvijas Naftas tranzīta” gada pārskats apliecina: no uzņēmuma tiešām aizpludinātas fantastiskas summas, ieķīlātas Meroni uzticētās akcijas
PIETIEK13.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No AS Latvijas Naftas tranzīts 2016. gadā patiešām aizpludinātas fantastiskas summas, un to nodrošinājumam tikušas ieķīlātas arī Ventspils tranzītuzņēmumu akcijas, kuru glabāšanu Latvijas valsts bija uzticējusi Šveices advokātam Rūdolfam Meroni, - to apliecina nule Lursoft datu bāzē publiskotais Latvijas Naftas tranzīta 2018. gada darbības pārskats.
Kā rāda šis dokuments, kopā 2016. gadā uzņēmums nezināmām personām kopā aizdevis vairāk nekā 101 miljonu eiro – augustā un septembrī aizdoti 14 miljoni eiro, 20 miljoni eiro un 67,6 miljoni eiro.
Šie izsniegtie aizdevumi, kā rāda gada pārskats, ir tikuši nodrošināti, pamatojoties uz komercķīlas un galvojuma līgumiem, ar šādu uzņēmumu kapitāldaļām:
1) 970 kapitāla daļām SIA Ostas flote;
2) 673 985 Baltijas Ekspresis AS vārda akcijām;
3) 8 919 358 Kālija Parks AS vārda akcijām;
4) 11 317 244 Ventspils Tirdzniecības Osta AS vārda akcijām;
5) 16 069 034 Baltic Coal Terminal AS vārda akcijām;
6) 45 494 Ventbunkers AS vārda akcijām; .
7) 4 kapitāla daļām VB Forwarding Limited;
8) 661 kapitāla daļai SIA Noord Natie Ventspils Terminals.
Papildus tam, kā atzīts uzņēmuma gada pārskatā, iepriekšējos gados veikti daudzi maksājumi, „attiecībā uz kuriem pašreizējai vadībai ir nepietiekama informācija, lai varētu atzīt šos maksājumus par pamatotiem sabiedrības izdevumiem”.
2018. gadā veikti vairāki maksājumi līdz pat EUR 299 127, 2017.gadā - EUR 114 228, 2016.gadā - EUR 35 918, 2015.gadā - EUR 70 811, 2014.gadā - EUR 58 356, 2013.gadā - EUR 3 335 641, 2012.gadā - EUR 560 160.
Arī auditori Grant Thornton ir atteikušies sniegt atzinumu par uzņēmuma finanšu pārskatiem, norādot, ka „mēs nevarējām iegūt pietiekošus un atbilstošus revīzijas pierādījumus, kas veido pamatojumu revidenta atzinumam par šiem finanšu pārskatiem”.
Auditori norādījuši, ka iespaidīgo aizdevumu „atgūstamība nākotnē ir atkarīga no ķīlas kopumā iekļauto sabiedrību kapitāldaļu un akciju vērtības izmaiņām, ko būtiski var ietekmēt tirgus situācijas svārstības un sabiedrību spēja pelnīt”, taču uzņēmuma vadība nav veikusi atkārtotu komercķīlu vērtēšanu uz gada pārskata parakstīšanas brīdi.
„Revīzijas gaitā mēs neguvām informāciju, kas ļautu ar pietiekamu precizitāti noteikt, vai uz revidentu ziņojuma izsniegšanas brīdi ilgtermiņa debitoru parādu atgūstamības apmēru; tādējādi nevaram pateikt, vai finanšu pārskatā būt jāveic labojumi saistībās ar šo neskaidrību,” atzinuši auditori.
Kā jau informēts, ar Ģenerālprokuratūras 2008. gada lēmumiem kriminālprocesa ietvaros sākotnēji tika uzlikts arests Aivaram Lembergam un abiem viņa bērniem piederošajām patiesā labuma guvēja tiesībām virknē uzņēmumu, bet pēc tam arests viņa meitas patiesā labuma guvēja tiesībām tika noņemts.
Rezultātā kopš 2008. gada spēkā joprojām ir mantas arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā ir uzdevusi R. Meroni.
No atklātībā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka 2007. gada 19. decembrī R. Meroni ir parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.
Uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts R. Meroni kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsēdētājs, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecības ostas akciju paketēm tad arī notikuši iespaidīgie darījumi, par kuru likumīgumu jaunas šaubas rada līdz šim slēptie, tagad publiskotie gada pārskati.
Lursoft dati nepārprotami liecina, ka pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).
Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.
Tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.
Šie dati atklātībā būtu nonākuši jau pirms diviem gadiem, kad vajadzēja publiskot Latvijas Naftas tranzīta un Ventbunkera 2016. gada pārskatus, ja ne toreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības neikdienišķa iecietība pret R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem.
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā sabiedrību iepriekš „mierināja”, ka uzņēmumu gada pārskatu par 2016.gadu kopumā neesot iesniegušas veselas 39 952 komercsabiedrības un dienesta rīcībā esošie instrumenti neesot „gana efektīvi rīki, lai mainītu atsevišķu uzņēmēju paradumus un pilnībā nodrošinātu nodokļu saistību izpildes disciplīnu”.
„Līdz ar to, neskatoties uz likumā noteikto, nav izslēgts, ka daudziem pārkāpējiem tomēr izdodas izvairīties no soda,” skaidroja D. Pelēkā. Lai gan 2017.gadā 10 015 nodokļu maksātājiem tika apturēta saimnieciskā darbība, bet 4 306 pievienotās vērtības maksātāji tika izslēgti no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra par deklarāciju neiesniegšanu, Latvijas Naftas tranzītu šāds liktenis nepiemeklēja.
Tikai šā gada sākumā, jau pēc valdības maiņas un jaunas ģenerāldirektores apstiprināšanas VID iecietība pret R. Meroni uzņēmumiem beidzās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
