Iesaki rakstu: 
Finanšu pakalpojumi, informācijas tehnoloģijas, nekustamie īpašumi, azartspēles, būvniecība, kokapstrāde un farmācija - tik plašu uzņēmējdarbības loku pārstāv biznesa žurnālaKapitāls jaunākajā, decembra numurā publicētā jaunā Latvijas miljonāru TOP 100 pirmā desmitnieka pārstāvji, kuri šogad izkārtojušies šādā secībā:
1. (vieta iepriekšējā sarakstā - 1.) Oļegs Fiļs – 314 miljoni eiro (salīdzinājumā ar pagājušo gadu +15 miljoni eiro)
2. (2.) Ernests Bernis – 310 miljonu eiro (+15 miljoni eiro)
3. (3.) Leonīds Esterkins – 266 miljoni eiro (+10 miljoni eiro)
4. (4.) Arkādijs Suharenko – 136 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)
5. (5.) Arnis Riekstiņš – 85 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)
6. (7.) Justs Nikolajs Karlsons – 77 miljoni eiro (+13 miljoni eiro)
7. (10.) Jānis Zuzāns – 65 miljoni eiro (+8 miljoni eiro)
8. (24.-25.) Mārcis Martinsons – 61 miljons eiro (+30 miljonu eiro)
9. (11.) Uldis Asars – 48 miljonu eiro (-2 miljoni eiro)
10. (6.) Valērijs Maligins – 45 miljoni eiro (-23 miljoni eiro)
Jaunais TOP 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars un Lursoft datu bāzēm. “Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā TOP 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,” Laika Stara vadītājs Vadims Jerošenko notikušās pārmaiņas skaidro pirmkārt ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.
Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas ir devušas savu artavu arī darījumu nozarē, kur potenciālajiem investoriem parādījās apetīte pēc lēti nopērkamiem objektiem, kas ir krīzes situācijā jau cietuši vai arī drīz sāks ciest zaudējumus un kuru saimnieki tāpēc izlems labāk pārdot to, kas vēl ir saglabājis vērtību. Šie apsvērumi ir ietekmējuši vērtēšanas metodiku, jo, tirgū esot lētiem piedāvājumiem, vidējais investors būs gatavs maksāt ne vairāk kā piecu gadu peļņu (EBITDA), kas turklāt 2014. gadā tika samazinājusies.
“Tieši šo iemeslu dēļ mēs uzņēmumu vērtību vairāk nekā citus gadus saistījām ar pašu ieguldījumu, uzskatot: jā, uzņēmuma peļņa ir pasliktinājusies, iespējams, ir pat ciesti zaudējumi, tomēr šī situācija līdzīgi kā citas krīzes mūsu un pasaules vēsturē ir pārejoša,” skaidro V. Jerošenko. “Būtu nekorekti uzskatīt, ka uzņēmumiem nepiemīt vērtība tāpēc, ka tie vairs negūst peļņu vai arī peļņa ir būtiski samazinājusies. Tieši šādu uzņēmumu finanšu spēku raksturo tas, cik tajos ir ieguldījuši īpašnieki un cik ilgs laiks ir dots pelnītspējīgas darbības atjaunošanai.”
“Izvēle lielai daļai uzņēmumu vērtību nesaistīt ar ieņēmumiem, bet gan ar pašu kapitālu, ir piesardzīgais pieņēmums, kas radījis TOP 100 vērtības samazinājumu. Tiesa, šis samazinājums ir uz papīra, un, atjaunojot ieņēmumu, kā arī peļņas plūsmu, uzņēmumi atkal atjaunos savas iepriekšējās vērtības pozīcijas TOPā,” stāsta Laika Stara vadītājs. "Ģeopolitiskās situācijas pārmaiņas prognozēt nevēlas neviens, un tas ir arī ļoti grūti izdarāms. Skatoties uz nākamo gadu, mums gribas ticēt, ka uzņēmumi, iesniedzot 2015.gada pārskatus, varēs apliecināt, ka ir atrasti risinājumi ne tikai ieņēmumu rādītāju atjaunošanai, bet arī pārliecinošam vērtības solim augšup," saka V. Jerošenko.
Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa akcentē to, ka veiksminieki joprojām atrodami visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs: "Aizvadītais gads sekmīgs bijis ne tikai banku sektorā strādājošajiem, bet arī citu darbības sfēru pārstāvjiem. Piemēram, tradicionāli topā atrodami ar farmācijas, būvniecības, tirdzniecības, nekustamā īpašuma u.c. biznesa jomām saistītu personu vārdi."
Savukārt TOP 100 veidotāji Lato Lapsa un Kristīne Jančevska norāda, ka kopumā tomēr visi dati liecina par aizvadītu izcilas stabilitātes gadu - galu galā sen nav bijis tik neliels TOP 100 jaunpienācēju un attiecīgi arī sarakstu pametušo īpatsvars, savukārt pāris papildsadaļās (savādo miljonāru un turīgāko ģimeņu sarakstā) pārmaiņu personālijās vispār nav.
Pilns jaunais Latvijas miljonāru TOP 100, desmit turīgāko ģimeņu un divdesmit savādo miljonāru, kā arī TOP 100 veterānu saraksts un detalizēts saraksta veidošanas metodikas apraksts atrodams biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurā līdz ar tiem miljonāriem, kas palikuši uzreiz aiz pirmā simtnieka.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
