Jaunais laiks samaksā 6000 latu, lai Vienotība saliedētos Skroderdienās Silmačos
PIETIEK21.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aptuveni 6 000 latu – tik partijai Jaunais laiks (JL) izmaksājusi Nacionālā teātra izrādes Skroderdienas Silmačos „nopirkšana” svētdienas vakarā partiju apvienības Vienotība biedru un atbalstītāju saliedēšanai, Pietiek noskaidroja no teātra vadības. „Ja to var atļauties, tas, manuprāt, ir ļoti labs pasākums savas partijas atbalstītājiem, jo dāvināt mākslu ir daudz jaukāk, nekā taisīt iedzeršanas,” saka Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Ielūgumus uz izrādi izsūtījusi Vienotības un JL līdere Solvita Āboltiņa, kura arī svētdien pirms izrādes kāpa uz skatuves teikt īsu uzrunu publikai. Uz jautājumu, vai šis pasākums bijis Āboltiņas tēla spodrināšanai, viņa ar sava preses sekretāra starpniecību atgādināja, ka JL jau vairākus gadus esot tradīcija reizi gadā sanākt kopā ar saviem biedriem, lai noskatītos kādu no latviešu teātra izrādēm. Par izrādi esot samaksājis JL, bet konkrēta summa netiek atklāta. Teātra administrācija min, ka tā bijusi aptuveni 6 000 latu. Kā Pietiek noskaidroja partijā, JL jau esot sedzis savus parādus par 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, bet nenomaksātas „astītes” vēl palikušas Vienotībai.
Ņemot vērā, ka Skroderdienas Silmačos ir izpārdotas, JL to darījis ļoti savlaicīgi, un šis nav uzskatāms par pēdējās nedēļās noorganizētu pasākumu pirms gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām. „Tas bija sarunāts jau ļoti sen, jo mums jau tās izrādes ir ļoti izpārdotas. Mēs šobrīd jau tirgojam biļetes uz nākamā gada Skroderdienām, to, ka būs ārkārtas vēlēšanas viņi nu nekādi tad nevarēja zināt,” Pietiek saka Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Āboltiņa pirms izrādes pateikusi paldies arī JL dibinātājam Einaram Repšem, kurš, pēc aculiecinieku stāstītā, arī apmeklējis Skroderdienas Silmačos, tērpies baltā kreklā un melnā ādas vestē, „nedaudz atgādinot kovboju”, kā izteicās kāds Vienotības pārstāvis.
„Ja to var atļauties, tas, manuprāt, ir ļoti labs pasākums savas partijas atbalstītājiem, jo dāvināt mākslu ir daudz jaukāk, nekā taisīt iedzeršanas. Mums ir labi, jo izrādi nopērk par pilnu taksi, un viņiem ir labi. Kas tur tālāk ir tie pircēji, tas mani maz interesē,” Pietiek saka Rubenis. Viņš lēš, ka Skroderdienas Silmačos svētdienas vakarā noskatījušies aptuveni 700 Vienotības cilvēku un esot gluži vienalga, ka tie visi bijuši saistīti ar kādu politisko spēku, jo „tādi paši latviešu cilvēki vien ir”. Arī aktieris Ivars Puga, kurš šogad izrādē spēlē Pindaku, neesot izjutis nekādu atšķirību, bet Āboltiņas runu aktieri nemaz neesot dzirdējuši – politiķe to teikusi otrpus lielajam skatuves priekškaram.
„Mums ir oficiāls līgums, viņa noīrēja visu pasākumu. Cik izrāde maksā, par tik mēs arī viņiem pārdevām. Provizoriski tā izrāde maksā kādus 6 000 latu – viens pret vienu ar biļešu cenām. Zālē ir kādas 780 vietas, parēķiniet,” Pietiek saka Rubenis. Organizācijas vai privāti interesenti nereti noīrējot visu Nacionālā teātra zāli uz kādu izrādi, un tādos gadījumos citiem teātra mīļiem biļetes netiek tirgotas.
Atsevišķi izrādes apmeklētāji Pietiek atzina, ka pasākums tiešām izdevies saliedējošs. Publikā bijuši redzami arī Vienotības cilvēki, kuri citkārt iekšējā e-pasta sarakstē asi izsakās pret Āboltiņu kā iespējamo apvienotās partijas līderi. 6. augustā gaidāms Vienotības dibināšanas kongress, un, ja nepārvēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers neatsauksies aicinājumam kļūt par tās līderi, Āboltiņai vēl ir izredzes cīnīties par šo amatu. Bet tam nepieciešams plašs atbalsts visās trīs Vienotību veidojošajās partijās, kura Āboltiņai trūkst. Vienotības iekšējai lietošanai pasūtītie reitingi arī rāda, ka atlaistās Saeimas spīkere ir vēlētājus ļoti polarizējoša personība – viņas pozitīvais vērtējums pēdējās aptaujās bijis +28, bet negatīvais vērtējums -27%.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
