Jaunais KNAB priekšnieks: sabiedrībai nav jāzina, kam un par ko KNAB maksā prēmijas
PIETIEK05.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz nesenajiem Valsts kontroles atklājumiem, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) prēmijas „par drošsirdīgu vai pašaizliedzīgu rīcību” piešķirtas par gadskārtējās profesionālās konferences un ģenerālās asamblejas "Eiropas partneri cīņai pret korupciju/Eiropas kontakttīkls cīņai pret korupciju" veiksmīgas norises nodrošināšanu, jaunai KNAB priekšnieks Jēkabs Straume vēlas šo praksi turpināt un negrib, lai sabiedrība uzzinātu, kam un par ko birojā tiek maksātas prēmijas.
Pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par „drošsirdības prēmiju” piešķiršanu KNAB darbiniekiem – konferences organizētājiem, Pietiek pārstāvis vērsās birojā ar oficiālu informācijas pieprasījumu, pieprasot atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām sniegt šādu informāciju par katru no personām, kas 2016. gadā laikā no 1. janvāra līdz 31. decembrim un 2017. gadā laikā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim no KNAB ir saņēmusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma:
1) personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats,
2) attiecīgās izmaksas lielums, izmaksas datums,
3) prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojums,
4) persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.
Vispirms KNAB oficiālā atbildē paziņoja, ka pieprasītās informācijas apstrādāšanai un apkopošanai, neraugoties uz grāmatvedības programmu izmantošanu, tam esot nepieciešams viss likumā atvēlētais laiks – vesels mēnesis. Taču šī termiņa beigās KNAB vadības viedoklis mainījās – jaunieceltais KNAB priekšnieks Straume paziņoja, ka sabiedrībai šāda informācija par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu neesot jāzina.
Saskaņā ar Straumes parakstīto oficiālo skaidrojumu birojs esot veicis izvērtējumu un „secinājis, ka daļa pieprasītās informācijas ir vispārpieejama, bet daļa informācijas ir klasificēta atbilstoši likumam “Par valsts noslēpumu” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem”.
Tāpat jaunais KNAB priekšnieks arī atklājis, ka pieprasījums atklāt biroja darbiniekiem izmaksātās prēmijas esot „saistīts ne vien ar informācijas pieprasīšanu, bet arī ar tās radīšanu, jo biroja ikdienas darba uzdevumos neietilpst apkopot informāciju tādā formātā”.
No tā visa Straume esot secinājis, ka „pieprasītās informācijas iegūšana un apstrāde daļēji nav iespējama”, turklāt „jebkurā gadījumā šādas informācijas apstrādei ir nepieciešams ievērojams laiks”.
Kā zināms, šā gada maijā Valsts kontrole revīzijā par KNAB 2016.gada pārskatu bija atklājusi, ka pērn 5575 eiro 20 biroja amatpersonām prēmijās izmaksāta „par pašaizliedzīgu vai drošsirdīgu rīcību”, kas izpaudusies gadskārtējās profesionālās konferences un ģenerālās asamblejas "Eiropas partneri cīņai pret korupciju/Eiropas kontakttīkls cīņai pret korupciju" veiksmīgas norises nodrošināšanā.
Prēmija piešķirta KNAB Sekretariāta, Finanšu nodaļas, Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas, Politikas plānošanas nodaļas un Iekšējās drošības nodaļas amatpersonām.
KNAB iekšējā normatīvajā aktā ir fiksēti nosacījumi prēmijas par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību piešķiršanai: novērsts tāds noziegums, kura rezultātā ir novērsti draudi personas veselībai vai dzīvībai, atklāts īpaši sarežģīts noziegums un tā atklāšana veicinājusi ātrāku kriminālvajāšanas uzsākšanu vai sekmējusi turpmāku noziedzīgu nodarījumu novēršanu vai skaita samazināšanu, kā arī veikta pašaizliedzīga un drošsirdīga rīcība, glābjot personu dzīvību vai īpašumu.
Izvērtējot KNAB piemēroto kārtību piemaksu noteikšanā, Valsts kontrole arī nebija guvusi pārliecību par ikvienas amatpersonas, kam piešķirta piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, individuālā darba snieguma izvērtējumu atbilstoši biroja iekšējā kārtībā noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to pietrūkstot pamatojuma tam, ka piemaksas piešķirtas kā motivācija kompetentākajām iestādes amatpersonām.
Valsts kontroles secinājums līdz ar to bija - KNAB piemērotā prakse piemaksas noteikšanā drīzāk norādot uz pieejamo līdzekļu maksimālu izmantošanu visu biroja amatpersonu materiālai stimulēšanai pārskata gada noslēdzošajos mēnešos.
Foto no delfi.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
