Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir jau divdesmit piektais gads, kad sadarbībā ar Lursoft tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau trešo gadu pēc kārtas vienā Dienas Biznesa izdotā žurnālā, kam šogad dots nosaukums „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”, atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki. Pietiek šodien ekskluzīvi publicē to desmit cilvēku sarakstu, kuri pērn cietuši vislielākos zaudējumus, savukārt viss simtnieks lasāms izdevumā „100 pandēmijas gada miljonāri Latvijā”.

1. Nadežda Fiļa (-) –  64 345 903 eiro

Rekordlielus zaudējumus cietusi likvidējamās AS ABLV bankas līdzīpašnieka Oļega Fiļa māte, kurai tagad oficiāli pieder visas kapitāldaļas holdingkompānijā OF Holding. Šis uzņēmums pērn strādājis ar 64,35 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.

2. Valdis Lejnieks (-) - 32 162 172 eiro

Ceļu būves uzņēmuma AS A.C.B. valdes priekšsēdētājam iespaidīgākos zaudējumus – 48,29 miljonus eiro - pērn ir sagādājis būvniecības uzņēmums SIA ACB Holdings, kurā viņam pieder 66,60%. Pārējās divas kompānijas, kurās viņam pieder kapitāldaļas, strādājušas ar niecīgu peļņu.

3. Ernests Bernis (70.) – 22 165 100 eiro

Jau otro gadu pēc kārtas ievērojamus zaudējumus cieš bijušās ABLV bankas līdzīpašniekam piederošā holdingkompānija AS Syzygy Capital, kurā viņam saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder kontrolpakete jeb 96,37%. Šīs kompānijas zaudējumi pērn bija 23 miljoni eiro.

4. Aleksejs Jeļisejevs (-) – 19 208 090 eiro

Pirms diviem gadiem šis uzņēmējs debitēja miljonāru sarakstā, bet pērn bija lielāko pelnītāju vidū ar 19,35 miljonu eiro peļņu, par ko varēja pateikties viņam simtprocentīgi piederošajai holdingkompānijai un finanšu pakalpojumu sniedzējai SIA Telecom Investments. Šoreiz šī pati kompānija sarūpējusi 19,23 miljonu eiro zaudējumus. Ar peļņu strādājusi otra viņam vienpersoniski piederošā SIA CAC, kura gada laikā guva 26 238 eiro peļņu. 12 738 eiro zaudējumi pērn bijuši SIA Wprod logistic, kurā uzņēmējam pieder puse kapitāldalu.

5. Edvīns Tankelsons (-) – 12 333 019 eiro

Arī otrs ceļu būves kompānijas SIA ACB Holdings līdzīpašnieks, kuram pieder 25,54% kapitāldaļu, iekļuvis starp lielākajiem zaudētājiem. Arī viņam pieder kapitāldaļas vēl divos uzņēmumos, kas strādājuši ar minimālu peļņu.

6. Mihails Gaņevs (-) – 11 895 918 eiro

Vēl pērn šis stividorkompānijas SIA Strek lielākais līdzīpašnieks bija lielāko pelnītāju topā. Šoreiz tieši Strek, kurā viņam pieder 58,27% kapitāldaļu, strādājusi ar ievērojamiem 21,20 miljonu eiro zaudējumiem. Vēl viņam pieder puse kapitāldaļu SIA Omega Coal Terminal, kas 2020.gadu noslēgusi ar 921 708 eiro peļņu.

7. Andris Šķēle (28.) – 6 865 452 eiro

Atšķirībā no savas dzīvesbiedres un meitām, kuras visas trīs pērn var lepoties ar iespaidīgu peļņu, bijušais premjers jau otro gadu pēc kārtas ir lielāko zaudētāju topā. 6,91 miljona eiro zaudējumus viņam sarūpējusi vienpersoniski piederošā SIA TA sabiedrība. Savukārt SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, kurā viņam pieder 40%, pērn strādāja ar 103 697 eiro peļņu.

8. Tatjana Omeļčenko (-) –  6 148 561 eiro

Stividorkompānijas SIA Strek iepaidīgie zaudējumi 21,20 miljonu eiro apmērā lielāko zaudētāju topā noveduši arī otru līdzīpašnieci, kurai pieder 35,06% kapitāldaļu. Pārējie divi uzņēmumi, kuros viņai pieder kapitāldaļas, pērn strādājuši ar peļņu.

9. Anna Voicehoviča (-) -  3 795 943 eiro

Arī trešā ceļu būves uzņēmuma SIA ACB Holdings līdzīpašniece atrodama pie lielākajiem zaudētājiem, jo viņai pieder 7,86% no šī uzņēmuma. Citas kompānijas viņai nepieder.

10. Undīne Būde (-) – 3 385 045 eiro

Pirms četriem gadiem šī atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmēja bija bagātāko un pelnošāko sieviešu topā, taču šoreiz viņa iekļuvusi starp lielākos zaudējumus cietušajiem, pateicoties vienpersoniski piederošās SIA LZP 2, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadzinībās, darbības rezultātiem.

Novērtē šo rakstu:

16
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...