Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jaunais dižgaru slānis

Arturs Priedītis
14.12.2016.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrībā ir radies jauns sociālais slānis. Tā nosaukums – soctīklotāji. Interneta ziņu portālu auditorija ar šo nosaukumu tiekas vairākus gadus gandrīz katru dienu. Latviešu valodā pirmo reizi šis nosaukums internetā bija lasāms 2013.gada 22.oktobrī (senāku ierakstu neatradu). Todien kādā saitā parādījās vārdi „rūdītie soctīklotāji”. Epitets „rūdītie” liecina par soctīklotāju enerģisku darbību jau pirms 2013.gada. Ja vēl nesen vārdu „soctīklotāji” žurnālisti lika pēdiņās, tad tagad viņi to vairs nedara. Tādējādi žurnālisti pret šo vārdu izturās kā pret latviešu literārās valodas vispārlietojamu vienību.

Aizvadītajos gados soctīklotāju līdzdalība publiskajā telpā atgādina diženu trilleri, kura sižetam piemīt arvien pieaugošāks sasprindzinājums. Pašlaik bez lupas ir konstatējama soctīklotāju funkcionālā līdzdalība dzīves visos procesos. Bez soctīklotāju klātbūtnes vairs nekas nenotiek. Soctīklotāji ir kļuvuši kultūras populāri un neaizstājami arbitri. Soctīklotāji tagad ir sava veida šķīrējtiesa lietu un parādību kvalitātes, lietderības, perspektīvas noteikšanā.

Turklāt šī šķīrējtiesa darbojas emocionāli sakāpināti un vispusīgi. Par to liecina virsraksti interneta medijos: Latvijas soctīklotāji apspriež, soctīklotāji vērtē, soctīklotāji satriekti, soctīklotāji drudžaini meklē variantus, soctīklotāji sajūsmā, soctīklotāji smej, soctīklotāji pauž neizpratni, soctīklotāji atbalsta, soctīklotāji uzjautrinās, soctīklotāji gavilē, soctīklotāji metas nosargāt tikumību, soctīklotāji fantazē, soctīklotāji bažīgi, soctīklotāji sašutuši, soctīklotāji kaismīgi komentē, soctīklotāji atbalsta, soctīklotāji pauž neizpratni u.c.

Tik tikko minētie virsraksti medijos ir rubrikas nosaukumi. Rubrikā citē soctīklotāju viedokli par kādu notikumu. Žurnālisti visbiežāk citē ierakstus no „tvitera”. Atcerēsimies, angļu valodā vārds „twitter” nozīmē ne tikai čivināšanu, tērzēšanu, pļāpāšanu, bet arī satraukumu. Soctīklotāju autoritāte un reputācija pamatā ir saistīta ar satraukumu, bet nevis čivināšanu, tērzēšanu, pļāpāšanu.

Tā, piemēram, sakarā ar LR „valsts” budžeta apspriešanu parlamentā „Delfos” 2016.gada 23. novembrī citēja samērā daudzus satraukumā kaistošus soctīklotājus. Tie bija Maira Belova, Armands Leimanis, Edgars Kupčs, Anna Platpire, Ieva Zālīte, hansa_lv, Ivars Svilāns, Guna Skangale, Eduards Puriņš, Ilze Vinkele, Jānis Lācis, Gatis Litvins, Kārlis, Inese Vaivare, Līga Stafecka, Kristaps Supe, Jānis Taučers, Tālis Linkaits, Baiba Strautmane, Jurģis Liepnieks, Arnis Krauze. 

Protams, ierakstiem „tviterā” ir jāatbilst noteiktai idejiskajai pozīcijai. Respektīvi, idejiski vērtējošajai tēzei, kuru par attiecīgo notikumu sabiedriskajā domā vēlas nostiprināt žurnālisti. Žurnālisti necitē jebkuru ierakstu. Soctīklotāju klātbūtnei ir ideoloģiskā slodze. Tas ir būtisks nosacījums. Soctīklotāji ir sava veida „tautas viedoklis”, izmantojot interneta iespējas masu komunikācijas līdzekļu veiktajā propagandā. „Delfos” 23. novembrī citētie soctīklotāji visi kā viens skeptiski izteicās par budžetu.

Masu komunikācijā „tautas viedoklis” ir pulsējis vienmēr. Tā tas ir bijis jau no šī komunikācijas veida vēsturiskā sākuma XIX gs. otrajā pusē. Žurnālisti vienmēr prata izdomāt efektīvus paņēmienus „tautas viedokļa” demonstrēšanai. Žurnālistiem patīk latīņu teiciens „Vox populi vox Dei” (tautas balss – Dieva balss).

Piemēram, padomju laikrakstos tādi paņēmieni bija „darba kolektīva vēstule”, „lasītāja pārdomas”, „mūsu lasītāji raksta„ u.tml. Faktiski interneta medijos nav nekā oriģināla. Bez „tautas viedokļa” masu mediji vairs neprot dižoties.

Tomēr oriģinalitāte eksistē. Oriģinalitāte izpaužas soctīklotāju profesionalizācijā. Tas, pirmkārt.

Tā vien liekas, ka soctīklotāji „tvitera” un interneta citu platformu „pierakstīšanu” ir izraudzījušies par savu profesiju. Iespējams, tā nav viņu pamatprofesija. Taču katrā ziņā viņiem tā ir regulāri veikta darbība, kura ir saistīta ar elementāru profesionālismu. Savā laikā žurnālistu izmantotajiem „lasītājiem” rakstīšana presei nebūt nebija regulāra nodarbošanās. Turklāt „lasītāja” vietā tekstu varēja sacerēt žurnālists. Padomju laikā strādājot laikraksta redakcijā, „lasītāja” vietā sagatavoju ne vienu vien publikāciju. „Lasītājam” rakstīšana bija nepārvarama problēma, taču galvenais redaktors lika materiālu nodot pēc iespējas ātrāk. Lai nesaņemtu no viņa pērienu, nācās rakstīt pašam.

Otrkārt, soctīklotāji tagad sabiedrībā rosās kā atsevišķs masveidīgs sociālais slānis. Arī sabiedrība pret soctīklotājiem izturās kā pret relatīvi patstāvīgu sociuma masveidīgu daļu. Tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Patstāvīga masveidīga sociālā slāņa grādu soctīklotājiem ir piešķīruši žurnālisti. Sabiedrība pret to neiebilst un acīmredzot labprāt bauda soctīklotāju satraukumu. Turklāt šis satraukums visbiežāk sasaucās ar citu sociālo grupu satraukumu. Teiksim, pret „valsts” kroplo budžetu skeptiski izturās ne tikai soctīklotāji, bet arī sabiedrības sociāli un morāli apzinīgā grupa.

Treškārt, jaunais soctīklotāju slānis ir organiski vienots ar jauna tipa cilvēka rašanos unikālās demogrāfiskās pārejas un ne mazāk unikālajā informācijas tehnoloģiju laikmetā. Arī tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Turklāt pret šo jaunumu ir jāizturas ļoti nopietni. Runa ir par cilvēces nākotni, cilvēces antropoloģisko virzību un galvenajām tendencēm šajā virzībā.

Pret „tviteru” un citiem interneta sociālā servisa veidiem daudzi izturās skeptiski. Līdzdalība šajos servisos esot čivināšana, tērzēšana, pļāpāšana, kurai bezjēdzīgi nododās ne visai saprātīgi jaunieši. Soctīklotāji (arī komentētāji, blogeri) daudziem cilvēkiem asociējās ar kaut ko antiintelektuālu, antielitāru, antikulturālu. Tā esot necienīga darbība, kas ir iespējama bez intelekta, izglītības, erudīcijas. Tādas darbības rezultāts esot abrakadabra – neloģisks vārdu savārstījums. Šajā darbībā galvenais esot nekaunīga drosme citiem uzplīties ar savu nevērtīgo, bet kategoriski izbļauto viedokli. Daudziem ļoti nepatīk sociālajos tīklos un internetā vispār realizējamā anonimitāte. Tā legalizē tumsonību, nekritisku domāšanu, naidīgu izteikumu, insinuācijas un denunciācijas dubļus. Anonimitāte kalpo ikdienišķajam sadismam, ik brīdi vēloties kādu iznīcināt. T.s. „online” aktivitāšu autori esot haosa aģenti ar izteiktu individuālo devianci, jo viņu rīcība neatbilst sabiedrībā pieņemtajiem tikumiskajiem standartiem. Viņiem interesē nevis komunikācija, bet līdzcilvēku novešana līdz frustrācijai – nepatīkamai iekšējai sajūtai. Tie esot agresīvi, aprobežoti, vientuļi, mazvērtības apsēsti indivīdi, kuri sevi apmierina ar citu nolamāšanu.

Skeptisks viedoklis drīkst būt. Tas nav pilnīgi nepamatots viedoklis, kas, visticamākais, vēl kādu laiku saglabāsies. Taču principā pret soctīklotājiem ieteicams izturēties kā pret kaut ko labu un vajadzīgu, bet galvenais - neizbēgamu.

Soctīklotāju fenomens atbilst mūsu laikmeta kultūras trajektorijai, garam, prioritātēm, perspektīvām. Jaunais masveidīgais soctīklotāju slānis ir labs. Ja tas būtu slikts, tad tas neiederētos mūsdienu laikmetā tāpat kā kādreiz citos laikmetos neiederējās skeptiķu slānis ar skeptisko attieksmi pret metāla rakstāmspalvu, Gūtenberga iespiedmašīnu, rakstāmmašīnu, televizoru un citiem tehniskajiem jaunumiem cilvēces vēsturē. Skepticisms ar laiku izplēnēja, aizgāja viņsaulē reizē ar skeptiķu paaudzes aiziešanu viņsaulē. Tehniskais progress jau apmēram 1000 gadus ir Rietumu civilizācijas triumfators. Suminātajam uzvarētājam vienmēr ir braša pielūdzēju armija – attiecīgajam tehniskajam līmenim pieskaņots cilvēciskā tipa kontingents.

Tā tas ir arī pašlaik, un tā tas saglabāsies arī turpmāk. Tiekoties ne tikai ar soctīklotājiem, bet moderno informācijas tehnoloģiju faniem vispār, jāņem ir vērā mūsu laikmeta īpatnības. Katrai tehnikas paaudzei ir adekvāta cilvēku paaudze. Tehnikas mentalitātei ir jāsaskan ar cilvēku, attiecīgās tehnikas radītāju un lietotāju, mentalitāti. Mūsdienu komunikācijas sistēmu loģistika nav iespējama bez adekvāta mentālā uzstādījuma. Katrā tehnopasaules stadijā ir savs, šai stadijai atbilstošs, dzīves veids. Mainās stadija, mainās dzīves veids.

Rietumu mūsdienu civilizācija ir orientēta uz komfortu, baudu, izklaidi, empiriski sastopamām un jutekliski fiksējamām lietām, individuālajiem panākumiem, pozitīvām zināšanām un zināšanām, kuras tūlīt var pārvērst darbībā, bet savukārt no darbības tūlīt var gūt fizioloģisko un materiālo labumu. Mūsdienās cilvēki netiecās pēc metafizikas – pirmpamatiem un pirmelementiem. Netiecās arī pēc patiesības, bet tiecās pēc sava viedokļa popularizēšanas un akceptēšanas kā absolūto patiesību.

Tāpēc mūsdienās aktuāla ir sirmā atziņa par divu veidu cilvēkiem. Viena veida cilvēki ir dzimuši domāšanai, otra veida cilvēki ir dzimuši darbībai. Tāpat aktuāla ir tikpat sirmā atziņa, ka sastopami ir cilvēki ar „kodolu” un cilvēki bez „kodola” (par „kodolu” dēvē garīgumu).

Soctīklotāju saulaino nākotni visstabilāk nodrošina iniciācijas trūkums. Jau pašlaik uz soctīklotāju lielāko daļu neattiecās iniciācija – iesvētīšana jaunajā sociālajā statusā. Soctīklotāju lielāko daļu nevajag speciāli iesvētīt soctīklotāju slānī (ja vēlaties – kārtā, šķirā). Viņi soctīklotāju slānī atrodas jau no dzimšanas. Viņi ir piedzimuši soctīklotāju laikmetā. Viņiem nevajag speciāli adaptēties mūsdienu informācijas tehnoloģijās. Viņi citas („vecās”) tehnoloģijas nemaz nav redzējuši un lietojuši. Bet tas ir ļoti svarīgi. Viņi bez aizķeršanās var būt jauno tehnoloģiju profesūra un jauno tehnoloģiju dižciltīgi lietotāji. Tāpēc viņiem pieder nākotne.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...