Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Jaunais dižgaru slānis

Arturs Priedītis
14.12.2016.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrībā ir radies jauns sociālais slānis. Tā nosaukums – soctīklotāji. Interneta ziņu portālu auditorija ar šo nosaukumu tiekas vairākus gadus gandrīz katru dienu. Latviešu valodā pirmo reizi šis nosaukums internetā bija lasāms 2013.gada 22.oktobrī (senāku ierakstu neatradu). Todien kādā saitā parādījās vārdi „rūdītie soctīklotāji”. Epitets „rūdītie” liecina par soctīklotāju enerģisku darbību jau pirms 2013.gada. Ja vēl nesen vārdu „soctīklotāji” žurnālisti lika pēdiņās, tad tagad viņi to vairs nedara. Tādējādi žurnālisti pret šo vārdu izturās kā pret latviešu literārās valodas vispārlietojamu vienību.

Aizvadītajos gados soctīklotāju līdzdalība publiskajā telpā atgādina diženu trilleri, kura sižetam piemīt arvien pieaugošāks sasprindzinājums. Pašlaik bez lupas ir konstatējama soctīklotāju funkcionālā līdzdalība dzīves visos procesos. Bez soctīklotāju klātbūtnes vairs nekas nenotiek. Soctīklotāji ir kļuvuši kultūras populāri un neaizstājami arbitri. Soctīklotāji tagad ir sava veida šķīrējtiesa lietu un parādību kvalitātes, lietderības, perspektīvas noteikšanā.

Turklāt šī šķīrējtiesa darbojas emocionāli sakāpināti un vispusīgi. Par to liecina virsraksti interneta medijos: Latvijas soctīklotāji apspriež, soctīklotāji vērtē, soctīklotāji satriekti, soctīklotāji drudžaini meklē variantus, soctīklotāji sajūsmā, soctīklotāji smej, soctīklotāji pauž neizpratni, soctīklotāji atbalsta, soctīklotāji uzjautrinās, soctīklotāji gavilē, soctīklotāji metas nosargāt tikumību, soctīklotāji fantazē, soctīklotāji bažīgi, soctīklotāji sašutuši, soctīklotāji kaismīgi komentē, soctīklotāji atbalsta, soctīklotāji pauž neizpratni u.c.

Tik tikko minētie virsraksti medijos ir rubrikas nosaukumi. Rubrikā citē soctīklotāju viedokli par kādu notikumu. Žurnālisti visbiežāk citē ierakstus no „tvitera”. Atcerēsimies, angļu valodā vārds „twitter” nozīmē ne tikai čivināšanu, tērzēšanu, pļāpāšanu, bet arī satraukumu. Soctīklotāju autoritāte un reputācija pamatā ir saistīta ar satraukumu, bet nevis čivināšanu, tērzēšanu, pļāpāšanu.

Tā, piemēram, sakarā ar LR „valsts” budžeta apspriešanu parlamentā „Delfos” 2016.gada 23. novembrī citēja samērā daudzus satraukumā kaistošus soctīklotājus. Tie bija Maira Belova, Armands Leimanis, Edgars Kupčs, Anna Platpire, Ieva Zālīte, hansa_lv, Ivars Svilāns, Guna Skangale, Eduards Puriņš, Ilze Vinkele, Jānis Lācis, Gatis Litvins, Kārlis, Inese Vaivare, Līga Stafecka, Kristaps Supe, Jānis Taučers, Tālis Linkaits, Baiba Strautmane, Jurģis Liepnieks, Arnis Krauze. 

Protams, ierakstiem „tviterā” ir jāatbilst noteiktai idejiskajai pozīcijai. Respektīvi, idejiski vērtējošajai tēzei, kuru par attiecīgo notikumu sabiedriskajā domā vēlas nostiprināt žurnālisti. Žurnālisti necitē jebkuru ierakstu. Soctīklotāju klātbūtnei ir ideoloģiskā slodze. Tas ir būtisks nosacījums. Soctīklotāji ir sava veida „tautas viedoklis”, izmantojot interneta iespējas masu komunikācijas līdzekļu veiktajā propagandā. „Delfos” 23. novembrī citētie soctīklotāji visi kā viens skeptiski izteicās par budžetu.

Masu komunikācijā „tautas viedoklis” ir pulsējis vienmēr. Tā tas ir bijis jau no šī komunikācijas veida vēsturiskā sākuma XIX gs. otrajā pusē. Žurnālisti vienmēr prata izdomāt efektīvus paņēmienus „tautas viedokļa” demonstrēšanai. Žurnālistiem patīk latīņu teiciens „Vox populi vox Dei” (tautas balss – Dieva balss).

Piemēram, padomju laikrakstos tādi paņēmieni bija „darba kolektīva vēstule”, „lasītāja pārdomas”, „mūsu lasītāji raksta„ u.tml. Faktiski interneta medijos nav nekā oriģināla. Bez „tautas viedokļa” masu mediji vairs neprot dižoties.

Tomēr oriģinalitāte eksistē. Oriģinalitāte izpaužas soctīklotāju profesionalizācijā. Tas, pirmkārt.

Tā vien liekas, ka soctīklotāji „tvitera” un interneta citu platformu „pierakstīšanu” ir izraudzījušies par savu profesiju. Iespējams, tā nav viņu pamatprofesija. Taču katrā ziņā viņiem tā ir regulāri veikta darbība, kura ir saistīta ar elementāru profesionālismu. Savā laikā žurnālistu izmantotajiem „lasītājiem” rakstīšana presei nebūt nebija regulāra nodarbošanās. Turklāt „lasītāja” vietā tekstu varēja sacerēt žurnālists. Padomju laikā strādājot laikraksta redakcijā, „lasītāja” vietā sagatavoju ne vienu vien publikāciju. „Lasītājam” rakstīšana bija nepārvarama problēma, taču galvenais redaktors lika materiālu nodot pēc iespējas ātrāk. Lai nesaņemtu no viņa pērienu, nācās rakstīt pašam.

Otrkārt, soctīklotāji tagad sabiedrībā rosās kā atsevišķs masveidīgs sociālais slānis. Arī sabiedrība pret soctīklotājiem izturās kā pret relatīvi patstāvīgu sociuma masveidīgu daļu. Tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Patstāvīga masveidīga sociālā slāņa grādu soctīklotājiem ir piešķīruši žurnālisti. Sabiedrība pret to neiebilst un acīmredzot labprāt bauda soctīklotāju satraukumu. Turklāt šis satraukums visbiežāk sasaucās ar citu sociālo grupu satraukumu. Teiksim, pret „valsts” kroplo budžetu skeptiski izturās ne tikai soctīklotāji, bet arī sabiedrības sociāli un morāli apzinīgā grupa.

Treškārt, jaunais soctīklotāju slānis ir organiski vienots ar jauna tipa cilvēka rašanos unikālās demogrāfiskās pārejas un ne mazāk unikālajā informācijas tehnoloģiju laikmetā. Arī tas ir kaut kas pilnīgi jauns. Turklāt pret šo jaunumu ir jāizturas ļoti nopietni. Runa ir par cilvēces nākotni, cilvēces antropoloģisko virzību un galvenajām tendencēm šajā virzībā.

Pret „tviteru” un citiem interneta sociālā servisa veidiem daudzi izturās skeptiski. Līdzdalība šajos servisos esot čivināšana, tērzēšana, pļāpāšana, kurai bezjēdzīgi nododās ne visai saprātīgi jaunieši. Soctīklotāji (arī komentētāji, blogeri) daudziem cilvēkiem asociējās ar kaut ko antiintelektuālu, antielitāru, antikulturālu. Tā esot necienīga darbība, kas ir iespējama bez intelekta, izglītības, erudīcijas. Tādas darbības rezultāts esot abrakadabra – neloģisks vārdu savārstījums. Šajā darbībā galvenais esot nekaunīga drosme citiem uzplīties ar savu nevērtīgo, bet kategoriski izbļauto viedokli. Daudziem ļoti nepatīk sociālajos tīklos un internetā vispār realizējamā anonimitāte. Tā legalizē tumsonību, nekritisku domāšanu, naidīgu izteikumu, insinuācijas un denunciācijas dubļus. Anonimitāte kalpo ikdienišķajam sadismam, ik brīdi vēloties kādu iznīcināt. T.s. „online” aktivitāšu autori esot haosa aģenti ar izteiktu individuālo devianci, jo viņu rīcība neatbilst sabiedrībā pieņemtajiem tikumiskajiem standartiem. Viņiem interesē nevis komunikācija, bet līdzcilvēku novešana līdz frustrācijai – nepatīkamai iekšējai sajūtai. Tie esot agresīvi, aprobežoti, vientuļi, mazvērtības apsēsti indivīdi, kuri sevi apmierina ar citu nolamāšanu.

Skeptisks viedoklis drīkst būt. Tas nav pilnīgi nepamatots viedoklis, kas, visticamākais, vēl kādu laiku saglabāsies. Taču principā pret soctīklotājiem ieteicams izturēties kā pret kaut ko labu un vajadzīgu, bet galvenais - neizbēgamu.

Soctīklotāju fenomens atbilst mūsu laikmeta kultūras trajektorijai, garam, prioritātēm, perspektīvām. Jaunais masveidīgais soctīklotāju slānis ir labs. Ja tas būtu slikts, tad tas neiederētos mūsdienu laikmetā tāpat kā kādreiz citos laikmetos neiederējās skeptiķu slānis ar skeptisko attieksmi pret metāla rakstāmspalvu, Gūtenberga iespiedmašīnu, rakstāmmašīnu, televizoru un citiem tehniskajiem jaunumiem cilvēces vēsturē. Skepticisms ar laiku izplēnēja, aizgāja viņsaulē reizē ar skeptiķu paaudzes aiziešanu viņsaulē. Tehniskais progress jau apmēram 1000 gadus ir Rietumu civilizācijas triumfators. Suminātajam uzvarētājam vienmēr ir braša pielūdzēju armija – attiecīgajam tehniskajam līmenim pieskaņots cilvēciskā tipa kontingents.

Tā tas ir arī pašlaik, un tā tas saglabāsies arī turpmāk. Tiekoties ne tikai ar soctīklotājiem, bet moderno informācijas tehnoloģiju faniem vispār, jāņem ir vērā mūsu laikmeta īpatnības. Katrai tehnikas paaudzei ir adekvāta cilvēku paaudze. Tehnikas mentalitātei ir jāsaskan ar cilvēku, attiecīgās tehnikas radītāju un lietotāju, mentalitāti. Mūsdienu komunikācijas sistēmu loģistika nav iespējama bez adekvāta mentālā uzstādījuma. Katrā tehnopasaules stadijā ir savs, šai stadijai atbilstošs, dzīves veids. Mainās stadija, mainās dzīves veids.

Rietumu mūsdienu civilizācija ir orientēta uz komfortu, baudu, izklaidi, empiriski sastopamām un jutekliski fiksējamām lietām, individuālajiem panākumiem, pozitīvām zināšanām un zināšanām, kuras tūlīt var pārvērst darbībā, bet savukārt no darbības tūlīt var gūt fizioloģisko un materiālo labumu. Mūsdienās cilvēki netiecās pēc metafizikas – pirmpamatiem un pirmelementiem. Netiecās arī pēc patiesības, bet tiecās pēc sava viedokļa popularizēšanas un akceptēšanas kā absolūto patiesību.

Tāpēc mūsdienās aktuāla ir sirmā atziņa par divu veidu cilvēkiem. Viena veida cilvēki ir dzimuši domāšanai, otra veida cilvēki ir dzimuši darbībai. Tāpat aktuāla ir tikpat sirmā atziņa, ka sastopami ir cilvēki ar „kodolu” un cilvēki bez „kodola” (par „kodolu” dēvē garīgumu).

Soctīklotāju saulaino nākotni visstabilāk nodrošina iniciācijas trūkums. Jau pašlaik uz soctīklotāju lielāko daļu neattiecās iniciācija – iesvētīšana jaunajā sociālajā statusā. Soctīklotāju lielāko daļu nevajag speciāli iesvētīt soctīklotāju slānī (ja vēlaties – kārtā, šķirā). Viņi soctīklotāju slānī atrodas jau no dzimšanas. Viņi ir piedzimuši soctīklotāju laikmetā. Viņiem nevajag speciāli adaptēties mūsdienu informācijas tehnoloģijās. Viņi citas („vecās”) tehnoloģijas nemaz nav redzējuši un lietojuši. Bet tas ir ļoti svarīgi. Viņi bez aizķeršanās var būt jauno tehnoloģiju profesūra un jauno tehnoloģiju dižciltīgi lietotāji. Tāpēc viņiem pieder nākotne.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...