Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu
Andrejs Judins, kustība „Par”22.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan atbalstu VDK dokumentu nodošanu Nacionālajam arhīvam un pieejamības nodrošināšanu tiem, iesniegto likumprojektu atbalstīt nevarēju, jo tā pieņemšana ne tikai nesekmēs nosprausto mērķu sasniegšanu, bet tieši kavēs VDK arhīva satura izpēti un publiskošanu.
2014. gadā tika izveidota VDK zinātniskās izpētes komisija, kurai līdz 2018. gada 31. maijam ir jāpabeidz izpēte un pēc tās VDK dokumenti ir jāpublisko. Jautājums par čekas maisu publiskošanu ir jau sen izlemts, bet jaunais likumprojekts rada vairākus draudus šī mērķa sasniegšanai.
Likumprojekts paredz, ka dokumenti būs jāpārvieto uz Nacionālo arhīvu līdz 1. jūnijam, tas nozīmē, ka šajā laikā VDK izpētes komisija nevarēs ar tiem strādāt. Likumprojekta pieņemšanas gadījumā, komisijas darba pēdējos mēnešos notiks nevis VDK dokumentu izpēte, bet to droša nodošana no vienas institūcijas otrai, kas apdraud komisijas gala ziņojuma izstrādi.
Tāpat likumprojekts paredz, ka publicējami ir visi Nacionālajā arhīvā esošie dokumenti, kas vēsta par PSKP/LKP un PSRS/LPSR VDK mijiedarbību, PSKP/LKP un PSRS/LPSR VDK vietu un lomu totalitārās varas sistēmā. Pēc arhīva sniegtās informācijas, tās ir 152 842 lietas ar vairāk nekā 15 miljoniem lapu. Šāda apjoma materiālu digitalizācija un to publiskošana prasa laiku un līdzekļus, un tas likumprojektā noteiktajā laikā nav izdarāms.
Atbilstoši likumprojektam, būs jāpublicē ne vien informācija par VDK darbiniekiem un aģentiem, bet arī par cietušajiem – personām par kuriem VDK aģenti ir rakstījuši ziņojumus, tostarp par viņu reliģisko, politisko, seksuālo dzīvi, slimību vēsturi un citu privātās dzīves informāciju. Šāda pieeja ir klajā pretrunā ar visiem cietušo aizsardzības principiem un tā ir pāridarījums VDK informatoru upuriem.
Tātad ar šāda likuma pieņemšanu tiks pagarināts VDK izpētes komisijas darbs līdz nākamā gada beigām, bet, ņemot vērā nospraustos nereālos darba uzdevumus – iespējams arī vēl ilgāk. Līdz šim šīs komisijas darbs katru gadu ir izmaksājis nodokļu maksātājiem 250 000 eiro, tātad nekvalitatīva likumprojekta dēļ maksāsim par to vēl vairāk.
Esmu par VDK arhīvu dokumentu publiskošanu. Nākamā gada 31. maijā ir jābūt VDK zinātniskās izpētes komisijas gala ziņojumam. Pēc tā pieņemšanas komisijas darbs ir jānoslēdz, un dokumenti ir jānodod arhīvam, kur tiem ir jābūt publiski pieejamiem, nodrošinot VDK upuru personas datu aizsardzību dokumentu publicēšanas gadījumā. Latvijas vēsturniekiem ir jāturpina VDK dokumentu izpēte un sabiedrības izglītošana par totalitārās varas pastrādātajiem noziegumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
