Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Straujiem soļiem iet uz galu Latvijas sapnis par banku paradīzi, šobrīd sijājot tā saucamās čaulas kompānijas, būtiski sarūk bankās noguldītais naudas apjoms, bet papildus tam cieš arī uzņēmēji, jo procesi bankās palēninās un aug banku pakalpojumu izmaksas.

Interesanti, kādēļ ASV ar visu bardzību nevēršas pret Šveici, Lihtenšteinu vai citām banku paradīzes valstīm, kas piedāvā savus pakalpojumus, tikai ievērojami dārgāk nekā pie mums.

Valdības līmenī nav manāma ne mazāka pretošanās vai aizstāvība, gandrīz kā padomju laikos akli pakļaujamies citu valstu spiedienam, kaut mums ir it kā kompetentas, neatkarīgas institūcijas, kur ļaudis saņem ievērojamas algas.

Naudas aizplūšana no valsts nesīs arī ievērojamu robu valsts makā, kur tagad jau pēc prognozēm pirmais ceturksnis ir aizvadīts gana švaki, jo gandrīz neviena no nodokļu pozīcijām nepildās, pat PVN.

Daudzi pēc ikdienas precēm cenšas doties iepirkties uz Lietuvu, pat darba vietās ir noorganizēti slīdošie grafiki, kur pēc kārtas kolēģi dodas pēc iepirkumiem uz Poliju, tā ietaupot vismaz vidēji 30% un pat vairāk no preču cenām, kas nebūt nav maz.

Arvien skaļāk uzņēmēji apšauba vareno nodokļu reformu, kas nesusi ne tikai galvassāpes grāmatvežiem, bet nav sagaidīti solītie labumi. Protams, ir iedzīvotāji, kas nekādas pārmaiņas savā ikdienā neredz un samierinās ar pieaugošām cenām veikalos un komunālo maksājumu rēķiniem, jo principā jau citas izejas nav.

Lai arī cik skaļi politiskās partijas sauc par OIK likvidēšanu, diemžēl tas nav iespējams, vienīgais ceļš ir atteikties no pārāk zaļās enerģijas principā, kas atkal ir pretrunā EK tiesību aktiem. Ir radīts pārāk dārgs produkts, ko mūsu valsts vienkārši nevar atļauties. Bet tā nav vienīgā lieta, ko nevaram atļautie.

Strauji samazinās tranzīta nozares apgrozījums, kur nu jau pat Latvijas dzelzceļš būs jādotē no valsts budžeta. Arī šī joma bija no tām, kuras pildīja valsts maku caur ostām, tranzītu, bet nu ir krietni apsīkusi.

Uz šo brīdi valstī dzīvo mazāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, kur viena trešdaļa ir pensionāri un viena ceturtā (?) daļa bērni, tad visi pārējie strādā un pelna, lai uzturētu visas valsts funkcijas, kur arī strādā ievērojama daļa no visiem.

Diemžēl, papētot nozaru datus, var redzēt, ka lauksaimniecība praktiski pastāv uz valsts un ES dotācijām, kur gada laikā tiek novirzīti vairāk nekā 600 miljoni eiro, tai pat laikā ir pati zemākā produktivitāte starp ES valstīm.

Arī apstrādes rūpniecība ir elektroietilpīga – patērē ļoti daudz elektroresursu, tai pat laikā saražotās produkcijas daudzums ir neliels. Pašreizējā elektrības un gāzes patēriņa sistēma neveicina taupīt elektrību vai gāzi, jo abonentmaksa un tā saucamo tīklu izmantošana rada lielāko daļu no rēķina, kur paši patērētie resursi ir salīdzinoši lēti, kas neveicina domāt par to taupīšanu un reklamētās LED spuldzītes mājsaimniecībās vairs nav aktuālas.

Toties Sadales tīkli un Latvijas gāzes meitas uzņēmumi ir nodrošinājuši sev pastāvīgus ienākumus un peļņu, nemaz neuztraucoties par patēriņa kritumu vai pieaugumu. Liela daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu ir krietni uzaudzējuši savu administratīvo aparātu un, protams, algas, tai pat laikā naski pērk ārpakalpojumus par cenām, kur privātie uzņēmumi tikai brīnās, jo par izsludinātām summām mājaslapas izveidei var izveidot un uzturēt veselu tīklu ar līdzīgām mājas lapām, vai darbu apjoma cenas pāris un pat desmitu reižu pārsniedz pašizmaksu.

Grūti pateikt, cik ilgi šādu politiku “izturēs” vēl palikušie iedzīvotāji, kas nav tikuši labi apmaksātās valdes vietās vai pie dāsni apmaksātiem valsts pasūtījumiem, jo arī ES projektu naudas iet uz beigām, tai pat laikā tiek prasīti 17 miljoni eiro papildus teātra būvniecībai, garantijas Likteņdārza labiekārtošanai un citiem ikdienai nebūt ne tik nepieciešamiem objektiem, tai pat laikā onkoloģijas slimnieki vāc naudu ziedojumos un, nesagaidījuši zāles, klusiņām nomirst.

Ir sajūta, ka visa valsts politika ir kā novērotāji, nevis aktīvi rīcības cilvēki, kas domātu par valsts nākotni. Lai arī Zaļo un zemnieku savienība deklarē, ka ir saimnieki savā zemē, to neredz, vai arī tas notiek šauru interešu lokam. Ir skumji tajā visā noskatīties, bet vēl skumjāk ir apzināties, ka arī pēc Saeimas vēlēšanām nekas nemainīsies, jo vienaldzība ir sliktākais scenārijs jebkādām pārmaiņām.

Liela daļa atmodīsies, kad nākamgad šis saimniekošanas rezultātā cels PVN un citus nodokļus, pieaugs maksas medicīnas apjoms un studiju maksa augstskolās, jo vienkārši trūks tam visam naudas...

Novērtē šo rakstu:

309
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...