Jaunā Siguldas finanšu daļas vadītāja Ilesa Tiona piesavinājusies bijušo Garkalnes kolēģu arodbiedrības finanšu līdzekļus
Pietiek lasītājs09.02.2025.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā bijusī Garkalnes novada pašvaldības Finašu direktore Ilesa Tiona (toreiz Abarri) kā bijusī pašvaldības darbinieku arodbiedrības nodaļas vadītāja ir piesavinājusies arodbiedrības biedru finanšu līdzekļus, ko apliecina 2024. gada 13. decembra Pašvaldību darbinieku arodbiedrības Garkalnes nodaļas sēdes protokola Nr.2 saturs.
No 2024.gada 13.decembra arodbiedrības sēdes protokola izriet, ka arodbiedrība ir saņēmusi no Latvijas Pašvaldību arodbiedrības naudas atgriešanu 50% apmērā par 2022. gadu un 2023.gadu, summa kopā ir 2281,79 eiro (40% visiem arodbiedrības biedriem) un 694,20 eiro (10 % arodbiedrības priekšsēdētajai).
Par 2020. gadu un 2021.gadu nauda ir ieskaitīta Ilesai Tionai (2413,27 EUR apmērā, kurā iekļauti arī 10%, kas tiek pārskaitīti arodbiedrības priekšsēdētājai) un arodbiedrībai nekas par to nav zināms. Arodbiedrība ir pieprasījusi informāciju Latvijas Pašvaldību arodbiedrībai, lai iesniedz maksājuma uzdevumus, lai arpdbiedrībai ir pierādījums, ka šī summa ir ieskaitīta Ilesas Tionas kontā.
Kā zināms, tad apstiprinošā informācija tika saņemta un arodbiedrība ir griezusies ar oficiālo pieprasījumu pie Ilesas Tionas, lai viņa labpratīgi atdod naudu. Ja Ilesa Tiona labprātīgi neatdos naudu, tad arodbiedrība ir nolēmusi vērsties tiesā ar prasību par naudas piesavināšanos.
Cik zināms, tad Ilesa Tiona labprātīgi līdz 2025.gada 31.janvārim finanšu līdzekļus arodbiedrībai nav atdevusi, bet tā vietā ir izvēlējusies izteikt dažāda veida draudus nu jau Ropažu novada pašvaldības darbiniekiem. Līdz ar to arodbiedrības biedriem atliek vien vērsties ar iesniegumu Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 179.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ar cerību atgūt savus finanšu līdzekļus, kuru daļa, visticamāk, ir ieguldīta pieliekamo blondo matu un pieaudzēto skropstu kopšanai.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
