Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mežos ir ienākusi jauna apsaimniekošanas politika. Būtiski mainījusies mežu pārvaldes kārtība. Nevarīgs kļuvis Valsts meža dienests. Nav vairs mežsargu. Vairs nenotiek pareizas mežu apsaimniekošanas pamatu pamats: atkārtotās mežu ierīcības. Kur un ko cirst, vairs nenosaka mežsaimnieki, bet mežrūpnieki. Tas novedis pie tā, ka mūsu meži tiek tik intensīvi cirsti kā nekad. Tie būtiski mainās. Vienlaikus sabiedrībai tiek skaidrots, ka ar mežiem viss kārtībā, ka tie tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti un nav pamats uztraukumam. To apgalvo paši šīs jaunās meža politikas autori. To nesaka cilvēki, kuru dzīve ir tieši saistīta ar mežiem un kuri kļuvuši par šīs jaunās meža politikas ķīlniekiem.

Esmu viens no tiem, kas pazīst mežus, jo esmu tos kopis un saudzējis pirms šīs jaunās politikas ienākšanas un brīvību atguvušai Latvijai nodevis vienus no dižākajiem un rūpīgāk apsaimniekotajiem mežiem Eiropā. Meži ir visas mūsu sabiedrības īpašums, un mums ir tiesības par tiem uztraukties un zināt, cik pie tā vainīgi ir citi un cik mēs paši.

Meža ministrijas sākums un gals

Kā šī jaunā kārtība ienāca mūsu mežos? Tā radās valsts visaugstākajās politiskajās aprindās, kurām par mežiem bija maza izpratne un kuras vairāk domāja par to, kā izdzīvot savas valdīšanas laikā.

Viss sākās deviņdesmitos gados ar Meža ministrijas likvidāciju. Šī ministrija, kas, pēc mežkopju iniciatīvas, tika radīta 1957. gadā, deva lielāku iespēju aizstāvēt mežus un radīja lielākas iespējas piesaistīt vairāk līdzekļu meža uzturēšanai, it sevišķi meliorācijai. Tika panākts, ka lielās meža platībās (40 km rādiusā ap Rīgu un mazāk ap citām pilsētām, 150 m platā joslā gar nozīmīgiem ceļiem, upju, ezeru un jūras krastiem, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās) tika aizliegtas kailcirtes. Tā bija viena no to laiku vislatviskākajām ministrijām. Pēc Meža ministrijas likvidācijas tā kļuva par Zemkopības ministrijas piedēkli – tās naudas pelnītāju bez iespējām sevi pienācīgi aizstāvēt gan valdībā, gan Saeimā.

Ierēdņi mežos

Otrais ļaunums mežiem tika nodarīts, to pārvaldes darbiniekus, sākot ar mežsargiem, pielīdzinot ierēdņiem. Tas pavēra iespējas visas brīvās vietas konkursa kārtībā aizpildīt ar jebkuras citas profesijas cilvēkiem, kuriem nekādas izpratnes par tiem nebija. Tas degradēja mežinieka profesiju un iznīcināja gadsimtos izveidojušās daudzas mežkopju ģimeņu dinastijas.

Pats augstākais meža pārvaldes amatpersonas amats kļuva par politiskās tirgošanās objektu. Tā, piemēram, vienu laiku augstāko meža pārvaldi – Valsts meža dienestu (VMD) – vadīja agronoms Jānis Kinna, kurš ar meža lietām iepazinās pēc iesēšanās savā amata krēslā. Par godu šim cilvēkam gan jāteic, ka viņš, pat nebūdams mežkopis, apjēdza, ka ar mežu apsaimniekošanu kaut kas iet aplami, atklāti izteica savas bažas un līdz ar to arī zaudēja savu augsto amatu.

Tomēr vislielāko ļaunumu mežiem nodarīja viens no pirmajiem mūsu brīvību atguvušās valsts vadītājiem Ivars Godmanis. Viņš, būdams fiziķis, nepazina mežus. Vienīgais, ko viņš ātri apguva, bija – jo vairāk tos cērt, jo vairāk naudas nāk valsts kasē.

Pirmos četrus piecus gadus, kamēr pietika ciršanas vecumu sasniegušo 100 gadu vecu priežu un 80 gadu vecu egļu audžu, viss bija kārtībā. Kad to sāka pietrūkt, radās problēmas. Lai saglabātu ienākumus no mežiem, bija ar kailcirtēm jāķeras klāt jaunākām mežaudzēm, kuru ciršana līdz tam bija krimināli sodāma. Tā Meža likumā parādījās grozījumi, kas atļāva kailcirtēs nocirst arī jaunākus mežus, ja vien to vidējais koku stumbru caurmērs pārsniedza 34 cm.

Likvidēt vai nodrošināt neatkarīgu uzraudzību

Meža izmantotāju lobijs labi apzinājās – kamēr vien pastāv rīcībspējīgs VMD un notiek atkārtotās mežierīcības, viņu darbība tiks rūpīgi uzmanīta, un ik pēc desmit gadiem katrā mežā ieradīsies neatkarīgi meža speciālisti un izgaismos meža patieso stāvokli. No tiem bija jātiek vaļā.

VMD neitralizācija sākās 2000. gadā, kad it kā tirgus ekonomikas dēļ tika ierosināts meža izmantošanu atdalīt no mežsaimniecības. Drīz vien atklājās šā pasākuma patiesais mērķis – mežrūpnieku vēlme pārņemt savā pakļautībā visus ar meža apsaimniekošanu saistītos jautājumus. Tam nolūkam ar mums zināmā kampēja oligarha svētību un viņam pietuvināto cilvēku aktivitātēm 2000. gadā tika nodibināta VAS “Latvijas valsts meži” ar ekskluzīvām tiesībām valsts mežu apsaimniekošanā. Reizē ar to VMD tika aizliegts piedalīties mežu izvērtēšanā, cirsmu sagatavošanā, koku izzīmēšanā kopšanas cirtēs un citos nozīmīgos mežsaimnieciskos pasākumos. Tika pārtraukta arī atkārtotā mežierīcība.

Nākamajos desmit gados turpinājās VMD neitralizēšana. Pēc četriem tā reorganizācijas piegājieniem tas 2011. gadā kļuva tāds, kāds ir pašreiz, neskaitāmas reizes mazskailīgāks un bez reālām iespējām piedalīties meža apsaimniekošanā. No kādreizējām Latvijas pirmās brīvvalsts laika 79 virsmežniecībām, 378 mežniecībām un 3200 mežsargu apgaitām ar aptuveni 4,5 tūkstošiem meža darbinieku bija palikušas vien 10 virsmežniecības un 30 mežniecības ar nesalīdzināmi mazāku darbinieku skaitu. Mežsargu dienests likvidēts.

Pilnīga meža apsaimniekošanas nodošana mežrūpniekiem bija ja ne politisks noziegums, tad milzīga tuvredzība gan. Ja to darīja, tad mazākais, ko vajadzēja, bija jāsaglabā vismaz viena neatkarīga, valstiska institūcija, kas spētu neatkarīgi uzraudzīt mežrūpnieku darbībā. Kaut vai to pašu reducēto VMD padarot neatkarīgu vai pakļaujot, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pašreizējā stāvoklī VMD iejaukties galvenā naudas pelnītāja izdarībās, lai arī cik tās būtu nepieņemamas, ir vairāk nekā bīstami. Nav dzirdēts, ka tagadējais meža dienests būtu sastādījis kādus vērā ņemamus meža pārkāpuma aktus valsts mežu apsaimniekotājiem.

Kas pieaug un kas izzūd

Mums tiek stāstīts, ka mežos vēl arvien tiek mazāk nocirsts, nekā tas pieaug. Mūsu vienīgā mežzinātnes institūta “Silava” vadītājs apgalvo, ka gadā gan tiek nocirsts 14 – 15 miljoni kubikmetru mežu, bet vienlaikus meža gada pieaugums esot 22 – 23 miljoni kubikmetru. Kur ir pāraugušas mežaudzes? Kādēļ visus iepriekšējos laikus, kad gadā nocirta ap 6 – 7 miljoniem kubikmetru, nebija pārauguša mežu, bet tagad ir?

Kā var noteikt patieso meža pieaugumu, ja vairs nenotiek mežierīcība? Katrs mācīts mežkopis zina, ka, lai noteiktu audzes stāvokli ar parauglaukumiem, tiem jāaizņem vismaz 3% no tās platības. Kur ir šie parauglaukumi?

Ja kokus izcērt pusmūžā, neļaujot tiem sasniegt pilngatavību, izzudīs pieaugušo mežu biotopi, kas ir galvenās ogu un sēņu ieguves vietas un kas ar savu bagātīgo sīkkrūmu un pameža zemsegu ir galvenā meža dzīvnieku ziemas barotava. Nocirst mežu pusmūžā nozīmē to padarīt vairāk līdzīgu plantācijām. Esmu klejojis pa Viduszviedrijas mežiem, kuros īstenota dievinātā skandināvu meža politika. Tie vairāk atgādināja Sibīrijas mežos redzēto, kur milzīgas, nesimetriskas cirsmas robežojas ar grūtāk pieejamiem, nenocirstiem mežiem.

Kā augs meži, ja platības atjauno ar divreiz mazāku kociņu skaitu (priedei kādreizējo 7000 vietā ar 3000 un eglei 4000 vietā ar 2000)? Vai šādas biezības jaunaudzēs, kurās kociņiem nav jācenšas tiekties uz augšu pretim gaismai, bet var brīvi izplesties uz sāniem, spēs izveidoties slaidu bezzarainu koku stumbru audzes? Mūsu meži nākotnē vairāk līdzināsies ābeļdārzam nekā ražīgam mežam. Vācu mežkopji secinājuši, ka, lai izveidotos kvalitatīvs priežu mežs, ir jāstāda no 6000 līdz 7000 kociņu uz hektāru…

Simtgadīgu priežu audžu vairs nav

Es bieži iegriežos savās jaunības vietās – netālu no Baldones esošos, bijušās Dzelzāmura mežniecības mežos. Man acu priekšā stāv šo mežu kādreizējais diženums – skaistās, dižās Baldones priežu audzes, kurām grūti bija saskatīt galotnes, tās sirmās, resnās egles ar zaļam ķērpju bārdām to zaros, to labās ogu un sēņu vietas. Acu priekšā stāv šī it kā neskartās dabas sakoptība, to taisnās un tīrās meža stigas ar kvartālu uzrakstiem krustojumos, sakoptie, kādreiz ar rokām raktie meža grāvi un robežzīmes, cauri meža biezokņiem ejošie noslēpumainie meža celiņi, rūpīgi iestigotās meža cirsmas un biezās, veselīgās meža kultūras.

Pēdējos gados tajos kļūst skumji. Viss mainījies. Visapkārt daudzi nesimetriski izcirtumi bez noteiktām robežām un apšaubāmas biezības jaunie apmežojumi. Kādreiz koptās meža stigas aizaugušas un grūti samanāmas. Stigu krustpunktos izzuduši kvartālu nosaukumi. Pamazām nekopti beidz funkcionēt meža grāvji. Ar krūmiem un stiebrzālēm aizaugušas kādreizējās galvenās mežu dzīvnieku barošanās un piesaistes vietas – meža pļaviņas.

Cauri lielajam mežu masīvam uzradies jauns kapitāls ceļš, kura atzari iestiepjas pat visnomaļākajos meža nostūros. Darīts viss, lai vieglāk un ātrāk tiktu klāt ikvienam meža nostūrim. Manos kādreizējos sapņu mežos nav vairs nevienas dižās, simtgadīgās Baldones priežu audzes. Nevienas. Arī mēs tās nesaudzējām un cirtām, bet tik, cik no jaunākām audzēm ienāca to vietā. Reizē ar šo veco audžu izzušanu izzudis ir arī šo mežu dvēselīgums, kas ne par kādu naudu vairs nav atgūstams.

Vienīgais mierinājums ir, ka mūsu valsts meža platība nesamazinās, pat pieaug. Un gods kam gods, pašreizējie meža apsaimniekotāji ar lielu atbildību pieiet nocirsto platību apmežošanai. Cik pareiza tā ir, tas jau ir cits jautājums. Atliek vien vēlēties, lai tie ar tikpat lielu atbildību pievērstos arī meža infrastruktūras uzturēšanai.

Vai tuvākā nākotnē mežu politikā varētu kas mainīties? Drīzāk jau ne. Kamēr vien pastāvēs iespēja no mežiem gūt kaut cik vērā ņemamus ienākumus, neviens nav ieinteresēts ko mainīt. Vienīgi tad varētu kas mainīties, kad mežos vairs nebūs par sešdesmit gadiem vecākas un par trīsdesmit centimetriem resnāku koku audzes, uz ko mudina mūsu jaunās meža politikas ideologi, un meža izmantotājiem gribot negribot būs jāsamierinās ar to, ko mežs spēj reāli atražot.

Pārpublicēts no la.lv

Novērtē šo rakstu:

3
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...