Jauna Meroni shēma Ventspilī: ja izmeklēšanu dēļ jāmet līkums Latvijai, jāmēģina mainīt kompānijas statūtus
Imants Liepiņš26.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien paredzētajā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S Latvijas Naftas Tranzīts akcionāru sapulcē pieteiktas kompānijas statūtu izmaiņas, kuras to pieņemšanas gadījumā atļautu noturēt akcionāru sapulces jebkurā vietā pasaulē, nevis Latvijā.
Latvijas apstākļiem milzīgā holdingsabiedrība, kuras statūtkapitāls sasniedz 104 742 892 eiro un kura divas desmitgades tika uzskatīta par otru ietekmīgāko firmu Ventspils tranzītbiznesā aiz tās mātesuzņēmuma A/S Ventbunkers, jau ceturto gadu nenodarbojas ar reālu komercdarbību: galvenā Latvijas Naftas Tranzīta funkcija bija A/S Ventspils Nafta akciju turēšana, taču pēc šo akciju atsavināšanas 2015. gada nogalē holdingam īsti vairs nav nekādu aktīvu, ja neskaita dažu vecu aizdevumu atgūšanas tiesības un dažādus sīkumus.
Šis lieldarījums, kā mediji jau daudzkārt aprakstījuši, notika par tīšuprāt pazeminātu cenu, kur Latvijas Naftas Tranzīta zaudējumi varēja būt sasnieguši pat 122 miljonus eiro, prokuroriem saskaņojot (ar advokātu biroja starpniecību) šo afēru “arestētās mantas glabātāja” R. Meroni interesēs. Tomēr arī pēc šīs afēras — pat pēc vispieticīgākā novērtējuma — holdingkopānijas kontos vajadzētu būt iespaidīgām summām, jo tās statūtkapitāls vien sasniedz 104,7 miljonus eiro.
Tā kā šādas summas nevar kontos gulēt bezgalīgi, jo Valsts ieņēmumu dienests jau sācis izrādīt interesi, vai no tām nomaksāti visi nodokļi, un Lursoftā redzami uzliktie aktuālie nodrošinājumi gan pašam Latvijas Naftas Tranzītam, gan tā akcionāriem, tad jāmēģina rīkoties, lai kontroli pār kompāniju kaut kādā veidā izmanevrētu ārpus Latvijas Republikas jurisdikcijas. Šim nolūkam simtmiljonu kompānijai paredzēts izmainīt statūtus tādā veidā, lai tās akcionāru pilnsapulces varētu notikt jebkur citur pasaulē — šim nolūkam statūtos jāpievieno 4.3. punkts:
“4.3. Sapulces norises vietu nosaka valde. Sapulces norises vieta var tikt noteikta arī ārpus administratīvās teritorijas, kurā reģistrēta Sabiedrība, tajā skaitā ārvalstīs.”
Dokumentu parakstījuši divi valdes locekļi — Alvis un Jānis Hāzes, kas jau desmit gadus zināmi kā vieni no tuvākajiem un izpildīgākajiem R. Meroni menedžeriem, kas klausa “arestētās mantas glabātājam” uz knipja uzsitienu.
Jau iepriekš Pietiek aprakstīja, kā tikušas ierosinātas pat vairākas resoriskās pārbaudes un krimināllietas par R. Meroni kontrolē esošo uzņēmumu iztukšošanu, tikuši publicēti arī daudzi pierādījumi un dokumenti miljonu izshēmošanai ārpus Latvijas. Vismaz pēdējo pusotru gadu R. Meroni izvairās braukt uz Latviju, it īpaši pēc tam, kad policija un KNAB sarīkoja vairākas kratīšanas viņa kontrolēto firmu adresēs un kantoros, izskanot informācijai par politiķu finansēšanu.
Ja pirmdienas sapulcē statūtu grozījumi tiks pieņemti, tas nozīmēs, ka R. Meroni vairs nebūs jābrauc uz Latviju, lai varētu lemt par Latvijas Naftas Tranzīta vairāk nekā 100 miljoniem eiro: R. Meroni kontrolētais Ventbunkers ir lielākais akcionārs tiešā veidā, savukārt caur SIA Ventrans Rīga tiek nodrošināta papildu kontrole.
Pārējie akcionāru sapulces darba kārtības punkti vēsta par mēģinājumiem beidzot nolīgt revidentus 2016. un 2018. (bet ne 2017. gada) finanšu rezultātu auditēšanai, jo pēdējoreiz gada pārskats iesniegts par 2015. gadu. Tā kā audits paredz izlaist 2017. gadu, tad var izdarīt pieņēmumu, ka tieši šajā gadā Latvijas Naftas Tranzītā notikušas kādas shēmas, kuras neatkarīgam auditoram, iespējams, būtu labāk neredzēt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
