Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien paredzētajā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētās A/S Latvijas Naftas Tranzīts akcionāru sapulcē pieteiktas kompānijas statūtu izmaiņas, kuras to pieņemšanas gadījumā atļautu noturēt akcionāru sapulces jebkurā vietā pasaulē, nevis Latvijā.

Latvijas apstākļiem milzīgā holdingsabiedrība, kuras statūtkapitāls sasniedz 104 742 892 eiro un kura divas desmitgades tika uzskatīta par otru ietekmīgāko firmu Ventspils tranzītbiznesā aiz tās mātesuzņēmuma A/S Ventbunkers, jau ceturto gadu nenodarbojas ar reālu komercdarbību: galvenā Latvijas Naftas Tranzīta funkcija bija A/S Ventspils Nafta akciju turēšana, taču pēc šo akciju atsavināšanas 2015. gada nogalē holdingam īsti vairs nav nekādu aktīvu, ja neskaita dažu vecu aizdevumu atgūšanas tiesības un dažādus sīkumus.

Šis lieldarījums, kā mediji jau daudzkārt aprakstījuši, notika par tīšuprāt pazeminātu cenu, kur Latvijas Naftas Tranzīta zaudējumi varēja būt sasnieguši pat 122 miljonus eiro, prokuroriem saskaņojot (ar advokātu biroja starpniecību) šo afēru “arestētās mantas glabātāja” R. Meroni interesēs. Tomēr arī pēc šīs afēras — pat pēc vispieticīgākā novērtējuma — holdingkopānijas kontos vajadzētu būt iespaidīgām summām, jo tās statūtkapitāls vien sasniedz 104,7 miljonus eiro.

Tā kā šādas summas nevar kontos gulēt bezgalīgi, jo Valsts ieņēmumu dienests jau sācis izrādīt interesi, vai no tām nomaksāti visi nodokļi, un Lursoftā redzami uzliktie aktuālie nodrošinājumi gan pašam Latvijas Naftas Tranzītam, gan tā akcionāriem, tad jāmēģina rīkoties, lai kontroli pār kompāniju kaut kādā veidā izmanevrētu ārpus Latvijas Republikas jurisdikcijas. Šim nolūkam simtmiljonu kompānijai paredzēts izmainīt statūtus tādā veidā, lai tās akcionāru pilnsapulces varētu notikt jebkur citur pasaulē — šim nolūkam statūtos jāpievieno 4.3. punkts:

“4.3. Sapulces norises vietu nosaka valde. Sapulces norises vieta var tikt noteikta arī ārpus administratīvās teritorijas, kurā reģistrēta Sabiedrība, tajā skaitā ārvalstīs.”

Dokumentu parakstījuši divi valdes locekļi — Alvis un Jānis Hāzes, kas jau desmit gadus zināmi kā vieni no tuvākajiem un izpildīgākajiem R. Meroni menedžeriem, kas klausa “arestētās mantas glabātājam” uz knipja uzsitienu.

Jau iepriekš Pietiek aprakstīja, kā tikušas ierosinātas pat vairākas resoriskās pārbaudes un krimināllietas par R. Meroni kontrolē esošo uzņēmumu iztukšošanu, tikuši publicēti arī daudzi pierādījumi un dokumenti miljonu izshēmošanai ārpus Latvijas. Vismaz pēdējo pusotru gadu R. Meroni izvairās braukt uz Latviju, it īpaši pēc tam, kad policija un KNAB sarīkoja vairākas kratīšanas viņa kontrolēto firmu adresēs un kantoros, izskanot informācijai par politiķu finansēšanu.

Ja pirmdienas sapulcē statūtu grozījumi tiks pieņemti, tas nozīmēs, ka R. Meroni vairs nebūs jābrauc uz Latviju, lai varētu lemt par Latvijas Naftas Tranzīta vairāk nekā 100 miljoniem eiro: R. Meroni kontrolētais Ventbunkers ir lielākais akcionārs tiešā veidā, savukārt caur SIA Ventrans Rīga tiek nodrošināta papildu kontrole.

Pārējie akcionāru sapulces darba kārtības punkti vēsta par mēģinājumiem beidzot nolīgt revidentus 2016. un 2018. (bet ne 2017. gada) finanšu rezultātu auditēšanai, jo pēdējoreiz gada pārskats iesniegts par 2015. gadu. Tā kā audits paredz izlaist 2017. gadu, tad var izdarīt pieņēmumu, ka tieši šajā gadā Latvijas Naftas Tranzītā notikušas kādas shēmas, kuras neatkarīgam auditoram, iespējams, būtu labāk neredzēt.

Novērtē šo rakstu:

60
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...