Iesaki rakstu: 
No Aivara Lemberga rokām izslīdējušās a/s Latvijas kuģniecību jaunā valde, visticamākais, vēl šogad izlems par jaunas uzņēmuma akcionāru sapulces izsludināšanu, kas varētu notikt janvāra beigās Rīgā. Tajā LK padomi varētu papildināt ar jauniem locekļiem, to vidū Labklājības ministrijas (LM) pārstāvi.
Trešdien, dienu pēc tam, kad līdz ar Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu vara pār a/s Latvijas kuģniecība (LK) bija oficiāli izslīdējusi no Ventspils mēra Lemberga rokām, incidentu pie LK biroja ēkas Rīgas centrā nebija.
Arī UR trešdien nebija sasniegusi neviena sūdzība (var iesniegt mēneša laikā) par valsts notāra lēmuma izmaiņas LK reģistrēt. Vēl vairāk, pēc atsevišķu avotu teiktā, ar Lembergu saistīti spēki jau trešdien bija sākuši meklēt kompromisu attiecībās ar starptautiskā koncerna Vitol pārstāvjiem, kuri pārstāv lielāko LK īpašnieci a/s Ventspils nafta.
Tas vedināja spriest, ka vai nu Lembergs ar varas zaudēšanu pār LK ir samierinājies, vai arī ietur pauzi un savas trumpjus izspēlēs vēlāk.
Tikmēr Pietiek zināms, ka, visticamākais, jau janvāra beigās jaunā LK valde, kurā vairs nav Lemberga ietekmes cilvēku, noturēs jaunu uzņēmuma akcionāru sapulci. Tajā varētu izlemt arī par jaunās LK padomes papildināšanu, starp padomes locekļiem iekļaujot Labklājības ministrijas (caur VSAA pieder 10% akciju) pārstāvi.
Tādējādi LK padomes locekļa amatā atkal varētu atgriezties ar ZZS cieši saistītais Kārlis Boldiševics, kurš līdz ar citiem vecās LK padomes locekļiem, viņu vidū padomes priekšsēdi Māri Gaili, pēc 17.decembrī ekstremālos apstākļos, uz meža ceļa busiņā notikušās LK akcionāru sapulces šo amatu zaudēja.
Boldiševics amatu LK padomē varētu atgūt, jo, visticamākais, tieši viņu darbam tajā atkārtoti izvirzīs ZZS pārstāvētā Labklājības ministrija.
Jaunā LK valde par jaunas akcionāru sapulces izsludināšanu Rīgā, viesnīcā Hotel de Rome varētu izlemt tuvākajās dienās, lai tā notiktu līdz 28.janvārim un tajā normālos apstākļos varētu tikt pieņemti LK tālākajai darbībai svarīgi lēmumi.
Jaunas LK akcionāru sapulces datumu iecerēts noteikt līdz 28.janvārim, jo uz šo datumu 17.decembrī tomēr notikušo LK sapulci mēģināja pārcelt iepriekšējā uzņēmuma valde.
Pietiek rakstīja, ka UR otrdien reģistrēja izmaiņas padomē un valdē, līdz ar ko var uzskatīt, ka vara pār LK izslīdējusi no Lemberga ietekmes.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
