Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parasti politikas vērotājiem vasara ir diezgan garlaicīgs laika posms, jo Saeimas deputātiem ir garās brīvdienas un arī citi politiķi un vadoši ierēdņi izbauda atvaļinājumu. Tomēr šī vasara ir atšķirīga – to nosaka ne tikai izveidojusies krīze Rīgas domē, bet arī skandāli un skaļās emocijas valdībā.

Jaunā konservatīvā partija skaļi izteikusi neapmierinātību par valdības lēmumu atkārtoti apstiprināt amatā Valsts drošības dienesta vadītāju Normundu Mežvietu. Jaunās konservatīvās partijas vadītājs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēkšņi pieprasīja atcelt jautājuma izskatīšanu valdībā par Mežvieta iecelšanu Valsts drošības dienesta vadītāja amatā. Bordāns arī neieradās uz valdības slēgto sēdi, lai sniegtu savā rīcībā esošos apsvērumus un informāciju, kas nepieļautu Mežvieta apstiprināšanu.

Jaunā konservatīvā partija paziņoja, ka Mežvieta kandidatūra neesot apspriesta Saeimas komisijās vai frakcijās un tikusi virzīta pilnīgā slepenībā. Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe paziņoja, ka premjerministram Krišjānim Kariņam ir uzrādīta “dzeltenā kartīte” un viņš tiks izsaukts uz frakciju, lai izskaidrotu, kā varēja notikt šāds gadījums bez iepriekšējas apspriešanās ar partiju. Strīķe arī paziņoja, ka valdībā tikusi ieslēgta “balsošanas mašīna” un neesot skaidrs, kā valdība varēs darboties turpmāk.

Nav gan īsti saprotams, kas liedza Strīķei vai citiem frakcijas deputātiem jau agrāk rosināt izskatīt jautājumu par Mežvieta atbilstību amatam Saeimas komisijās, piemēram, Nacionālās drošības komisijā, vērtējot Valsts drošības dienesta darbību.

Šīs partijas pārstāvis Juris Jurašs sociālajos tīklos rakstīja, ka ir redzams, ka Lembergs turpina demonstrēt savu ietekmi uz daļu no valdības koalīcijas partijām. Jurašs arī rakstīja, ka valdībā lēmumi tiek pieņemti necaurspīdīgi un nesaprotami. Esot skaidrs, ka turpmāka sadarbība šādā koalīcijā būs maksimāli sarežģīta.

Sociālajos tīklos savu viedokli pauda arī Bordāns. Piemēram, viņš rakstīja Twitter, ka jūtas līdzīgi kā Rīgas domē, jo Kariņš uzvedas kā Nils Ušakovs un neļauj izteikties opozīcijai.

Jau sen zināms, ka Jaunā konservatīvā partija velta īpašu uzmanību vairāku dienestu vadībai, tajā skaitā arī Mežvietam. Pirms Saeimas vēlēšanām vairāki Jaunās konservatīvās partijas līderi, piemēram, Juta Strīķe un Juris Jurašs paziņoja, ka pēc ievēlēšanas Saeimā nekavējoties atlaidīs no amata vairākas amatpersonas, tajā skaitā ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru (par viņa atbrīvošanu šobrīd cīnās Bordāns) un KNAB vadītāju Jēkabu Straumi. Nav šaubu, ka šāds liktenis bija paredzēts arī Mežvietam.

Vēl vairāk, Jaunā konservatīvā partija gribēja vispār likvidēt vairākus izlūkošanas un drošības dienestus, tā vietā izveidojot vienu superdienestu, kas turpmāk kontrolētu situāciju valstī (protams, paredzot sev šī superdienesta vadību un darbības kontroli).

Jāatzīst, ka šis nav pirmais gadījums, kad Jaunā konservatīvā partija ir saistīta ar dažādiem skandāliem. Ne mazāk skaļi ir izskanējis arī izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas paziņojums, ka viņa neatbalsta Indriķa Muižnieka apstiprināšanu par Latvijas Universitātes rektoru uz otru pilnvaru termiņu. Spriežot pēc tā trokšņa, kas pavada Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas, rodas iespaids, ka runa ir par diezgan lielām likmēm.

Zinot, ka akadēmiskā vide ir viena no konservatīvākajām un noslēgtākajām, kā arī to, ka tajā valda diezgan nežēlīga savstarpējā konkurence, šajā gadījumā tomēr skandāls ar Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir izgājis ārpus šīs akadēmiskās vides un vairs nav vērtējams tikai kā iekšējs kašķis.

Būs interesanti vērot, ar ko beigsies visas šīs “zirnekļu cīņas burkā”, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka diez vai Šuplinskai un Jaunajai konservatīvajai partijai izdosies uzlabot savu reitingu šajā gadījumā.

Jūnijā sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica iedzīvotāju aptauju, un tās rezultāti rādīja, ka Jaunā konservatīvā partija ir piedzīvojusi ievērojamu popularitātes kritumu – tās reitings ir nokrities līdz 4,6% un ir zemākais kopš Saeimas vēlēšanām.

Nav šaubu, ka jūnija reitingu ietekmēja Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Jaunās konservatīvās partijas viesstrādnieka, politologa Anda Kudora vadītais saraksts nesaņēma vajadzīgo balsu skaitu un neviens kandidāts no šī saraksta netika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Būs interesanti vērot, vai pēc šīs neveiksmes Kudors turpinās sadarbību ar Jauno konservatīvo partiju un startēs arī citās vēlēšanās, piemēram, pašvaldību vēlēšanās un nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Kaut arī Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji bieži ir izteikušies, ka netic SKDS aptaujām un uzskata, ka tās ir pirktas un neatspoguļo reālo situāciju, tomēr ir skaidrs, ka tik strauji krītošs reitings nav patīkams nevienam. Daļēji tas izskaidro, kāpēc pēdējā laikā šīs partijas politiķi izskatās arvien nervozāki un sniedz skaļus un emocionālus paziņojumus. Iespējams, partijas biedri jūtas nepelnīti apdalīti un uzskata, ka viņiem ir pārāk maz teikšanas valdībā un Saeimā, lai pieņemtu tādus lēmumus, kādi būtu patīkami šīs partijas atbalstītājiem un vēlētājiem.

Cerams, ka Jaunā konservatīvā partija apzinās, ka tās nostāja būtiski ietekmēs valdošās koalīcijas un valdības pozīcijas valstī. Mēģinot panākt lielāku ietekmi valdībā, Jaunā konservatīvā partija šūpo valdību un riskē ar tās krišanu. Nav nekā vienkāršāka kā apvainoties un paziņot par aiziešanu no koalīcijas, lai varētu skaļi bļaustīties opozīcijā un izkliegt saukļus par slikto valdību.

Tomēr jācer, ka partijas politiķi saprot, ka šādā veidā partija sevi nostādīs blakus Lemberga kūrētajai ZZS un būtībā atļaus tai atgriezties valdībā. Diez vai tas būtu rezultāts, ko gaida partijas atbalstītāji un vēlētāji.

Vairākkārt ir dzirdēts viedoklis, ka, turpinoties līdzšinējiem kašķiem valdībā, nav izslēgta situācija, ka Latvijas iedzīvotājus sagaida ne tikai ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, bet arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Kaut arī šādu situāciju varētu saukt par demokrātijas mācīšanos un parlamentārās demokrātijas izaugsmes iespējām, tomēr diez vai tas nāktu par labu valstij. Protams, šādā situācijā politikas vērotājiem nevajadzēs garlaikoties un būs pietiekami daudz aktivitāšu, par kurām izteikties.

Jācer, ka veselais saprāts partijās ņems virsroku un tiks atrisinātas nesaskaņas valdošajā koalīcijā. Turpmākajos mēnešos gaidāma nākamā gada budžeta veidošana, kas arī nesolās būt viegla, ņemot vērā partiju dotos solījumus pirms Saeimas vēlēšanām.

Budžeta veidošana un pieņemšana arī noteiks to, cik stabili strādās valdība nākamajos gados un vai ir pamats opozīcijas partiju, piemēram, “Saskaņas” un ZZS, kā arī vairāku tā saukto aizkulišu spēlētāju cerībām uz valdības krišanu un Saeimas ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. 

Novērtē šo rakstu:

26
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...