Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Četrus mēnešus garais Latvijas politiskās vides pārformatizēšanas process, kurš aizsākās ar 10. maija vienošanos Ārlietu ministrijas sēžu zālē, tuvojas noslēgumam. Šodien sākas jaunās koalīcijas sarunas par “darāmajiem darbiem”. Tas ir, amatu un krēslu dalīšana.

Lai arī šī procesa ilgtermiņa ieguvējus un zaudētājus vēl pāragri nosaukt, jo Evikas Siliņas valdības sekmes ir grūti prognozējamas, var jau iezīmēt vairākas šīs politiskās vasaras īpatnības. Pirmkārt, ir būtiski mainījusies publiskā attieksme pret ZZS. Vēl nesen ZZS skaitījās “melnā avs”, no kuras jāturas pēc iespējas tālāk, bet tagad tā pēkšņi kļuvusi par kreiso liberāļu (sorosiešu) situatīvu sabiedroto cīņā pret visvairāk nīsto politisko pretinieku - Nacionālo apvienību.

Skaidrs, ka kreisajiem ZZS nav kļuvuši ne par matu tuvāki un mīļāki, taču, ja jāizvēlas starp ZZS un NA, tad viss “valdošās kliķes” (Alvis Hermanis) politisko klaķieru aktīvs ar Ivetu Kažoku priekšgalā nešaubīgi izvēlas ZZS. Par jauno koalīciju viņi ir stāvā sajūsmā un neslēpj savu prieku.

Šad tad dzirdamas runas, ka “Vienotības” (Siliņas) izvēle esot bijusi starp “Progresīvajiem” un NA. Šāda jautājuma nostādne ir pašos pamatos maldinoša. “Vienotībai” nevar būt izvēle starp “Progresīvajiem” un kādu citu ideoloģiski atšķirīgu partiju, tāpat kā cilvēkam nevar būt izvēle starp savu kreiso roku un citu cilvēku. “Progresīvie” ir “Vienotības” satelīts, atvasinājums, politiskais pagarinājums. Tam, ka šie abi formāli it kā atšķirīgie spēki ir saplēsušies Rīgas domē, nevienu nevajadzētu mulsināt. Tā dažkārt gadās, kad cilvēks atsevišķos jautājumos nonāk pretrunā pats ar sevi un sāk rīkoties destruktīvi.

Daži nacionālkonservatīvi noskaņoti politiskie vērotāji jaunajai Siliņas valdībai paredz īsu un smagu mūžu. Pamats šādai nākotnes prognozei balstās ilgstoši sludinātajā mītā, ka ZZS un “Vienotība” it kā ir divi nesamierināmi spēki no gluži atšķirīgām, gandrīz vai pretējām nometnēm. Faktiski ZZS un “Vienotība” ir divi pieredzējušākie pašreiz laukumā esošie spēlētāji, kuri savulaik ilgstoši strādājuši kopā. Tie lieliski saprot gan viens otru, gan politisko drēbi kopumā. Līdz ar to viņu sadarbība, ja atmetam ārējai lietošanai paredzēto politisko retoriku, ir loģiska un gluži vai pašsaprotama.

Tās gan nav vienīgās pazīmes, ka ļauj domāt, ka Siliņas valdība, par spīti mazākam koalīcijas deputātu skaitam, varētu būt stabilāka nekā iepriekšējā Kariņa valdība. Kas par to liecina?

1) Jaunā valdība būs ideoloģiski viendabīgāka un tās kurss tuvāks kreisi liberālās pamatstraumes “ģenerālajai līnijai”. Līdz ar to tai būs ievērojami lielāks tā dēvēto sabiedrisko mediju un jau pieminēto kliķes klaķieru atbalsts.

2) Latvijas politiskajā dzīvē beidzot ir parādījies “gendera” faktors. Noteiktās aprindās kā viens no būtiskākajiem Siliņas atbalsta motīviem tiek minēts: viņa ir sieviete. Nekad agrāk politiķu vērtējumos dzimuma jautājums nebija tik būtisks. Tā nebija nedz Vairas Vīķes-Freibergas, nedz Solvitas Āboltiņas, nedz Laimdotas Straujumas gadījumos. Šo sieviešu politiskais vērtējums nebija ar dzimumu saistīts. Tas bija pats par sevi. Piemēram, par VVF daudzi jūsmoja kā izcilu prezidenti, nevis prezidenti sievieti. Siliņas gadījumā ir citādi. Tieši viņas dzimums viņai dod zināmu handikapu, kuru viņa bez liekas kautrības arī izmanto.

3) Iepriekšējā premjerministra Krišjāņa Kariņa ieilgušās politiskās spēlītes ar bezrezultatīvo “koalīcijas paplašināšanu” viņa kā sekmīga vadītāja popularitāti ir krietni paplucinājušas, kā rezultātā uz Kariņa fona Siliņa izskatās pārliecinošāka un daudzsološāka.

Siliņas valdībai neapšaubāmi ir arī vājās vietas. Lai cik ideoloģiski tuvi būtu “Vienotība” un “Progresīvie”, abiem raksturīgs izteikts paštaisnums un iedomāta pārgudrība. Turklāt “Progresīvajiem” trūkst pieredzes, politiskā pragmatisma. Viņi nenoliedzami ir runātāju, nevis darītāju partija. To apliecina katrs, kuram kaut sadzīviskā līmenī bijušās darīšanas ar kādu no “Progresīvo” aktīvistiem. Taču spēku samērs ļauj prognozēt, ka valdībā un Saeimā “Progresīvie” būs piezemētāki un neatļausies izspēlēt tādus trikus, kādus “Vienotībai” nācās piedzīvot Rīgas domē.

Siliņai nav arī vienbalsīga atbalsta pašā “Vienotībā”. Dažiem šķiet, ka viņa nepelnīti tikusi līdz pašreizējiem augstumiem. Viņas līdzšinējā vieta partijas hierarhijā nav tā, kas viņu automātiski izvirza citiem priekšā, tāpēc ne viens vien neapmierināti kurn bārdā. Tiesa, maz ticams, ka šī neapmierinātība varētu iegūt kādas publiskas izpausmes.

Cits, bieži pat kā pats svarīgākais Siliņas valdības potenciālā vājuma iemesls tiek minēts jau pieminētais ZZS. Šī politiskā spēka ietekme un it īpaši divu “Latvijai un Ventspilij” deputātu šķietamā “zelta kārts”. Kāpēc šķietamā? Tāpēc, ka ZZS frakcijas nolikums ir viens no dzelžainākajiem esošajā Saeimas sasaukumā un nekādu frakcionārismu vai brīvdomību nepieļauj. Kā lemj frakcijas vairākums, tā visiem jābalso. Arī tiem diviem.

Pieredzējuši politiskie apskatnieki šajā brīdī var smīnot iebilst - nav svarīgi, cik liels deputātu skaits formāli nāk no Ventspils un kā viņi balso. Svarīgi ir tas, ko teiks neformālais ZZS līderis Aivars Lembergs. Pareizi, bet “Vienotībā” valda pārliecība, ka arī ar šādām situācijām tā spēj tikt galā.

Atcerēsimies, savulaik Saeimā bija divi ārkārtīgi skaļi, uzstājīgi un bravūrīgi deputāti - Artuss Kaimiņš un Atis Zakatistovs (pēdējais mazliet klusāks). Taču abi tika pārsteidzoši sekmīgi “piejaucēti”. Pēc tam, kad pavīdēja iespēja pāris gadus pasēdēt cietumā, abi kļuva neparasti rāmi. Klusāki par ūdeni un zemāki par zāli.

Lai arī Lembergs līdz šim nav demonstrējis gatavību iemainīt politisko mērenību pret juridisku iecietību tiesas zālē, diez vai viņš kaut zemapziņas līmenī neapjauš, ka draudzīga sadzīvošana ar politisko pamatstraumi var labvēlīgāk ietekmēt izredzes palikt uz brīvām kājām nekā mūžīgā kasīšanās ar “Rīgas kungiem”. Cits jautājums, vai Lembergs pat gribot var savaldīties un nemesties nosacītajā kautiņā, tiklīdz kaut kur parādās iespēja izvicināt politiskās dūres un pierādīt, kurš te stiprāks.

Siliņas jaunā valdība, bez šaubām, būs izaicinājums ne tikai tiem spēkiem, kas koalīcijā, bet arī opozīcijai. Vai NA izdosies sevi pārliecinošāk pozicionēt? Vai “Apvienotajam sarakstam” izdosies atrast savu ideoloģisko nišu un radīt tikai sev raksturīgu identitāti? Tieši no tā, cik spēcīga būs opozīcija, būs atkarīgs arī valdības darbs, jo nekas tā nedzen valdību enerģiskāk strādāt kā spēcīgas opozīcijas dvaša pakausī.

Novērtē šo rakstu:

55
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi