Jauna „izprieca” senioriem – konta izrakstu iesniegšana sociālajā dienestā, par to "jāpateicas" valdības noteikumiem
PIETIEK08.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prasība ik pēc trim mēnešiem iesniegt sociālajā dienestā bankas konta izrakstu apgrūtina jau tā naudas grūtībās esošos seniorus, kuriem došanās ārpus mājas nav vienkārša un prasa milzu piepūli. Turklāt bankas filiālēs bankas konta izraksta izsniegšana ir maksas pakalpojums, par ko prasa pat astoņus eiro, kas vēl vairāk saasina jau tā esošās finansiālās problēmas. Rīgas Sociālais dienests skaidro, ka tā ir Ministru kabineta noteikumos ietverta prasība sociālās palīdzības saņemšanai.
Cilvēki, kas palīdz senioriem tikt galā ar ikdienas rūpēm, ceļ trauksmi par sociālo dienestu absurdo prasību ik pēc trim mēnešiem iesniegt bankas konta izrakstu sociālās palīdzības saņemšanai, jo tas ne tikai apgrūtina seniorus, kuriem pārvietošanās nav vienkārša, bet arī prasa papildu izdevumus.
Senioriem, kas vēršas pēc sociālās palīdzības, ik pēc trim mēnešiem jāiesniedz ne tikai rēķini par elektrību, gāzi u.c. komunālajiem maksājumiem, par kuriem pienākas kompensācija, bet vēl arī bankas konta izdruka.
“Esmu vienīgais cilvēks, kurš var šos rēķinus izdrukāt, jo man ir printeris un es māku rīkoties ar datoru un printeri atšķirībā no pensionāres. Tātad… Aiziet viņa nodot manis izdrukātos rēķinus un viņai saka – ziniet, mums ar šo mēnesi vajag arī jūsu konta izdruku, lai pārliecinātos, ka nesaņemat nekādus ienākumus kontā. Un mums vajag tagad, šodien, tūlīt! Pensionāri šokā – kura lai ķer un grābj?! Brauc uz banku, pieraksts pēc nedēļas tikai. Pazemīgi lūdzas bankai, lai nāk pretī un iedod izdrukas. OK. Izdevās izlūgties, banka nāca pretī, paņemot par pakalpojumu astoņus eiro,” raksta kāda Twitter lietotāja, kura aprūpē seniori.
Kāda cita Twitter lietotāja atsaucas, ka tāda pati situācija ir arī Jelgavas sociālajā dienestā, bet kāda cita norāda, ka ir sociālie dienesti, kur tomēr spēj klienta klātienē izdrukāt konta izdruku no internetbankas. Toties neapskaužamā situācijā ir gulošie seniori, kuri vispār nevar nokļūt bankas filiālē.
Rīgas domes Labklājības departamenta klientu servisa nodaļas vadītāja Lita Brice skaidro, ka sociālais dienests tikai izpildot Ministru kabineta noteikumu prasības. Lai saņemtu sociālo palīdzību, jāiesniedz visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmu kontu pārskati par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem. “Rīgas Sociālais dienests sociālos pabalstus piešķir, izvērtējot katru gadījumu individuāli, ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus,” uzsver L. Brice.
Kā risinājumu viņa piedāvā izmantot internetbanku, jo, aizejot vienu reizi uz banku, var iegūt visu nepieciešamo piekļuvei internetbankai un pēc tam izdrukāt bankā vai jebkur citur. Rīgas domes pārstāve īpaši uzslavē Swedbank. “Jāatzīmē, ka Swedbank internetbankā ir ieviesta iespēja klientiem, kuri ir Rīgas Sociālā dienesta klienti, - nosūtīt savu konta pārskatu, kas ir apstiprināts ar bankas e-Zīmogu, uz Rīgas Sociālā dienesta īpaši izveidotu e-pastu krātuvi. Turpmāk klientam, kuram ir internetbanka, nav nepieciešams Swedbank pieprasīt drukāta formāta izziņu par kopnta pārskatu un to nogādāt Rīgas Sociālās dienesta sociālā darba speciālistam,” skaidro L. Brice.
Rīgas domes Labklājības departaments esot cerējis, ka Swedbank piemēram pievienosies arī pārējās bankas, tādējādi klientiem padarot vienkāršāku dokumentu iesniegšanu Rīgas Sociālajā dienestā, taču tā diemžēl nav noticis.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
