Jauna „izprieca” senioriem – konta izrakstu iesniegšana sociālajā dienestā, par to "jāpateicas" valdības noteikumiem
PIETIEK08.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prasība ik pēc trim mēnešiem iesniegt sociālajā dienestā bankas konta izrakstu apgrūtina jau tā naudas grūtībās esošos seniorus, kuriem došanās ārpus mājas nav vienkārša un prasa milzu piepūli. Turklāt bankas filiālēs bankas konta izraksta izsniegšana ir maksas pakalpojums, par ko prasa pat astoņus eiro, kas vēl vairāk saasina jau tā esošās finansiālās problēmas. Rīgas Sociālais dienests skaidro, ka tā ir Ministru kabineta noteikumos ietverta prasība sociālās palīdzības saņemšanai.
Cilvēki, kas palīdz senioriem tikt galā ar ikdienas rūpēm, ceļ trauksmi par sociālo dienestu absurdo prasību ik pēc trim mēnešiem iesniegt bankas konta izrakstu sociālās palīdzības saņemšanai, jo tas ne tikai apgrūtina seniorus, kuriem pārvietošanās nav vienkārša, bet arī prasa papildu izdevumus.
Senioriem, kas vēršas pēc sociālās palīdzības, ik pēc trim mēnešiem jāiesniedz ne tikai rēķini par elektrību, gāzi u.c. komunālajiem maksājumiem, par kuriem pienākas kompensācija, bet vēl arī bankas konta izdruka.
“Esmu vienīgais cilvēks, kurš var šos rēķinus izdrukāt, jo man ir printeris un es māku rīkoties ar datoru un printeri atšķirībā no pensionāres. Tātad… Aiziet viņa nodot manis izdrukātos rēķinus un viņai saka – ziniet, mums ar šo mēnesi vajag arī jūsu konta izdruku, lai pārliecinātos, ka nesaņemat nekādus ienākumus kontā. Un mums vajag tagad, šodien, tūlīt! Pensionāri šokā – kura lai ķer un grābj?! Brauc uz banku, pieraksts pēc nedēļas tikai. Pazemīgi lūdzas bankai, lai nāk pretī un iedod izdrukas. OK. Izdevās izlūgties, banka nāca pretī, paņemot par pakalpojumu astoņus eiro,” raksta kāda Twitter lietotāja, kura aprūpē seniori.
Kāda cita Twitter lietotāja atsaucas, ka tāda pati situācija ir arī Jelgavas sociālajā dienestā, bet kāda cita norāda, ka ir sociālie dienesti, kur tomēr spēj klienta klātienē izdrukāt konta izdruku no internetbankas. Toties neapskaužamā situācijā ir gulošie seniori, kuri vispār nevar nokļūt bankas filiālē.
Rīgas domes Labklājības departamenta klientu servisa nodaļas vadītāja Lita Brice skaidro, ka sociālais dienests tikai izpildot Ministru kabineta noteikumu prasības. Lai saņemtu sociālo palīdzību, jāiesniedz visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmu kontu pārskati par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem. “Rīgas Sociālais dienests sociālos pabalstus piešķir, izvērtējot katru gadījumu individuāli, ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus,” uzsver L. Brice.
Kā risinājumu viņa piedāvā izmantot internetbanku, jo, aizejot vienu reizi uz banku, var iegūt visu nepieciešamo piekļuvei internetbankai un pēc tam izdrukāt bankā vai jebkur citur. Rīgas domes pārstāve īpaši uzslavē Swedbank. “Jāatzīmē, ka Swedbank internetbankā ir ieviesta iespēja klientiem, kuri ir Rīgas Sociālā dienesta klienti, - nosūtīt savu konta pārskatu, kas ir apstiprināts ar bankas e-Zīmogu, uz Rīgas Sociālā dienesta īpaši izveidotu e-pastu krātuvi. Turpmāk klientam, kuram ir internetbanka, nav nepieciešams Swedbank pieprasīt drukāta formāta izziņu par kopnta pārskatu un to nogādāt Rīgas Sociālās dienesta sociālā darba speciālistam,” skaidro L. Brice.
Rīgas domes Labklājības departaments esot cerējis, ka Swedbank piemēram pievienosies arī pārējās bankas, tādējādi klientiem padarot vienkāršāku dokumentu iesniegšanu Rīgas Sociālajā dienestā, taču tā diemžēl nav noticis.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
