Jauna haosa pakāpe valsts pārvaldē: Rasnačs brauc komandējumā, bet ministrija nezina – uz kurieni
PIETIEK28.03.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrija demonstrē jaunu haosa pakāpi Latvijas valsts pārvaldē, - trīs dienas pirms tieslietu ministra Dzintara Rasnača komandējuma ministrija gan zina, kad viņš dodas prom un kādu summu nodokļu maksātājiem izmaksās šis komandējums, bet nav „precīzi informēta”, kurp tieši ministrs dodas.
Pēc veselības ministra Gunta Belēviča demisijas Pietiek pēdējā laikā bija palicis tikai viens „regulārais aprūpējamais” – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuram patīk regulāri doties arī eksotiskos ārvalstu braucienos par nodokļu maksātāju līdzekļiem, līdzi ņemot savu „operas pavadoni” – padomnieku Mārtiņu Drēģeri.
Taču pēdējos mēnešos Pietiek interesi ir piesaistījuši arī tieslietu ministra Rasnača ārvalstu braucieni, kas, kā nu izrādījies, ir ne mazāk interesanta tēma kā Belēviča un Rinkēviča komandējumi, - to apliecina nule kā saņemts Tieslietu ministrijas dokuments, ko šodien arī publicējam.
Kā izriet no šī ministrijas dokumenta – atbildes uz informācijas pieprasījumu, Tieslietu ministrija trīs dienas pirms komandējuma sākuma spēj nosaukt gan komandējuma laiku, gan tā izmaksas, gan arī amatpersonu, kas Rasnačam komandējumu apstiprinājusi, taču tai neesot ne jausmas, kurp tieši ministrs dodas.
„Šobrīd informācija nav precīzi pieejama,” – šādi ministrija par iecerēto Rasnača maršrutu izsakās gan saistībā ar viņa došanos uz ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmi, gan par viņa iecerēto piedalīšanos ES Padomes konvencijas par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību parakstīšanas procedūrā.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, vai arī citas Tieslietu ministrijas amatpersonas ārvalstu braucienos dodas, ministrijai neesot informētai par komandējuma maršrutu un galamērķi. Domājams, ka skaidrību viesīs ministrijas atbilde uz oficiālu informācijas pieprasījumu par šo tēmu.
Pietiek arī turpmāk regulāri interesēsies par tieslietu ministra ārvalstu komandējumiem un tajos paveikto.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
