Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar ko īsti desmit gadu laikā ir nodarbojies, ko paveicis un par ko ir atbildīgs Kaspars Briškens, kurš vispirms par Rail Baltica projekta uzraudzīšanu, tad biznesa attīstības vadīšanu un stratēģijas un attīstības vadīšanu atalgojumā ir saņēmis aptuveni 470 tūkstošus eiro? Kā atklāj jaunā Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmata „Iznireļi”, šīs ziņas, kā izrādās, ir noslepenotas. Pietiek šodien publicē fragmentu no jaunās grāmatas, kas veltīts tieši šai tēmai:

„Varētu domāt – kurš gan to varētu izstāstīt labāk nekā pats “progresīvais” un ļoti komunikablais ministrs, kuram pirms Saeimas vēlēšanām kā savas partijas pārstāvim “sabiedriskajos” medijos gandrīz vai savs matracītis un zobu birste bijuši novietoti, – tik bieži viņš tajos “nejauši” parādījās atkal, atkal un atkal.

Šie ir jautājumi, kas oficiālā iesniegumā satiksmes ministram Kasparam Briškenam tiek nosūtīti 2023. gada decembrī – laikā, kad jau ir sācis iezīmēties Rail Baltica katastrofas apmērs:

1) Kad tieši Jūs kļuvāt par RB Rail AS “biznesa attīstības vadītāju”?

2) Kas Jūs ieteica šim amatam?

3) Kas Jūs apstiprināja šajā amatā?

4) Kādi bija Jūsu pienākumi šajā amatā? Kas tos apstiprināja?

5) Kādas bija Jūsu funkcijas šajā amatā? Kas tās apstiprināja?

6) Kāds bija Jūsu mēneša atalgojums šajā amatā? Kas to noteica?

7) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2016. gadā? Kas tos izvirzīja?

8) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2016. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

9) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2017. gadā? Kas tos izvirzīja?

10) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2017. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

11) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2018. gadā? Kas tos izvirzīja?

12) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2018. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

13) Kādu iemeslu dēļ Jūs pametāt šo amatu?

14) Kad tieši Jūs kļuvāt par RB Rail AS “stratēģijas un attīstības vadītāju”?

15) Kas Jūs ieteica šim amatam?

16) Kas Jūs apstiprināja šajā amatā?

17) Kādi bija Jūsu pienākumi šajā amatā? Kas tos apstiprināja?

18) Kādas bija Jūsu funkcijas šajā amatā? Kas tās apstiprināja?

19) Kāds bija Jūsu mēneša atalgojums šajā amatā? Kas to noteica?

20) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2019. gadā? Kas tos izvirzīja?

21) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2019. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

22) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2020. gadā? Kas tos izvirzīja?

23) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2020. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

24) Kādi bija Jums izvirzītie mērķi šajā amatā 2021. gadā? Kas tos izvirzīja?

25) Kā Jūs sasniedzāt Jums izvirzītos mērķus šajā amatā 2021. gadā? Kas to izvērtēja un apstiprināja?

Ceru, ka sniegsiet vaļsirdīgas un godīgas atbildes, nevis meklēsiet aizbildinājumus, lai tās nesniegtu.

Tas var šķist patiesi dīvaini, taču ne likumā noteiktajā termiņā, ne pēc tam citkārt tik runīgais Kaspars Briškens uz šiem jautājumiem neatbild – ne uz vienu no tiem.

Situācija ir pat vēl dīvaināka: Kaspara Briškena vadītās ministrijas juriskonsulte elektroniskā pasta vēstulē apliecina, ka atbildes tikšot sniegtas klātienē, – bet tie izrādās meli. Nekāds ministrs uz nolikto tikšanos neierodas, bet viņa vietā noliktais Satiksmes ministrijas sīkais ierēdnis plāta rokas un saka, ka nekā nezinot.

Pēc kāda laika seko Kaspara Briškena vadītās ministrijas oficiāls dokuments, ko skandalozi atstādinātās (ar publiski minēto ieganstu – slikti uzraudzīts Rail Baltica projekts) valsts sekretāres Ilondas Stepanovas vietā parakstījusi valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe. No rakstītā noprotams, ka Kaspars Briškens ir tiktāl notrūcies no uzdotajiem jautājumiem, ka “palūdzis” tos aizsūtīt kaut kur tālāk:

“Atbildot uz 2023. gada 18. decembra iesniegumu saistībā ar satiksmes ministra darbu RB Rail AS, informējam, ka jautājumi par satiksmes ministra darbu RB Rail AS saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums” nav Satiksmes ministrijas kompetencē, kā arī rīcībā. Līdz ar to atbildes uz Jūsu iesniegumā minētajiem jautājumiem Jums sniegs RB Rail AS.”

Taču ne tikai šis suns viens labi zina, ko ēdis, un pēc mēnesi ilgām pārdomām RB Rail vadība uzņēmuma valdes locekļa Marius Narmonta personā sniedz šādu “atbildi”:

“2023. gada 19. decembrī AS RB Rail, reģ. Nr. 40103845025, turpmāk – RB Rail, ir saņēmusi Lato Lapsas, turpmāk – Datu pieprasītājs, 2023. gada 18. decembra vēstuli, turpmāk – Vēstule, kurā Datu pieprasītājs lūdz sniegt informāciju par Vēstulē minēto personu, turpmāk – Dati.

Vēstulē ir norādīts, ka Datus ir nepieciešams saņemt saistībā ar plānotajām mediju publikācijām un materiālu vākšanu grāmatai “Iznireļi”, kurā būtiska vieta būs atvēlēta Vēstulē minētās personas darbībai.

Izvērtējot Vēstulē sniegto informāciju, RB Rail ir nolēmusi pieprasītos Datus neizsniegt šādu apsvērumu dēļ:

I. RB Rail par ierobežotas pieejamības informāciju uzskata tādu informāciju, kas nav publiski pieejama informācija un, cita starpā, ir saistīta ar fizisko personu nodarbinātību RB Rail. Ievērojot iepriekš minēto, pieprasītie Dati RB Rail ieskatā ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju.

II. Ņemot vērā to, ka Dati ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, kas turklāt ir klasificējami arī kā personas dati, lemjot par Datu izsniegšanu vai neizsniegšanu, RB Rail ir jāizvērtē:

a. vai, saņemot Datus, Datu pieprasītājs varēs sasniegt to mērķi, kam Dati ir pieprasīti (ir jāspēj konstatēt, ka pastāv objektīva saikne starp pieprasīto informāciju un mērķi, kādam tā ir pieprasīta); un

b. vai, izsniedzot Datus, Datu pieprasītāja intereses prevalēs pār iespējamo kaitējumu, kas varētu tikt nodarīts fizisko personu likumiskajām interesēm (jāņem vērā privātās dzīves aizsardzības apsvērumi).

III. Tāpat Fizisko personu datu apstrādes likuma 25. panta trešā daļa nosaka, ka datu apstrādē tiek ievēroti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk — datu regula) 5. pantā noteiktie datu apstrādes principi, arī tie, kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai. Datu apstrāde citā nolūkā, nevis tajā nolūkā, kādā dati tika sākotnēji iegūti, ir atļauta, ja šāda datu apstrāde nav aizliegta un ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnējiem nolūkiem.

IV. Attiecībā uz fizisko personu datu apstrādāšanu žurnālistikas vajadzībām norādām, ka atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. panta otrajai daļai datu regulas noteikumi (izņemot 5. pantu) netiek piemēroti, ja ir konstatējami visi šādi nosacījumi:

a. datu apstrādi veic, lai īstenotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ievērojot personas tiesības uz privāto dzīvi, un netiek skartas tādas datu subjekta intereses, kurām nepieciešama aizsardzība un kuras ir svarīgākas par sabiedrības interesēm;

b. datu apstrādi veic ar mērķi publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

c. datu regulas noteikumu ievērošana nav savietojama vai liedz īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību.

V. Tā kā Vēstulē ir norādīts tikai tas, ka Dati tiks izmantoti saistībā ar plānotajām mediju publikācijām un materiālu vākšanu grāmatai “Iznireļi”, RB Rail nevar konstatēt, ka:

a. Datu pieprasītāja intereses prevalē pār iespējamo kaitējumu, kas varētu tikt nodarīts fiziskās personas likumiskajām interesēm. Līdz ar to ir dodama priekšroka konkrētās fiziskās personas interesēm uz privātas dzīves neaizskaramību;

b. ir kāds no datu regulā noteiktajiem datu apstrādes pamatiem vai datu apstrāde atbilstoši datu regulai ir savietojama ar sākotnējiem nolūkiem.

Līdz ar to norādām, ka AS RB Rail nedrīkst izsniegt pieprasītos Datus Datu pieprasītājam.

Jā, jūs visu sapratāt pareizi. Pirmkārt, Kaspars Briškens pats kategoriski nevēlas atbildēt – par kādu tieši pienākumu veikšanu viņš sava “darba” laikā Rail Baltica ir saņēmis vairāk nekā 470 tūkstošus eiro, kas tieši viņu iekārtojis šajos amatos, kādi tieši ir bijuši viņa “darba” rezultāti un kāda – atbildība par padarīto un, kā redzams, apjomīgi un katastrofāli nepadarīto.

Otrkārt, acīmredzami ministra uzdevumā viņa vadītās Satiksmes ministrijas augstākā pārpalikusī ierēdne cenšas glābt priekšnieka ādu, aizfutbolējot jautājumus par viņa darbošanos Rail Baltica projektā uzņēmumam – projekta (ne)īstenotājam.

Un, treškārt, uzņēmuma RB Rail vadība, kas ir tieši atkarīga no Kaspara Briškena labsajūtas un labvēlības, “mājienu” saprot un likumsakarīgi paziņo – saistībā ar tagadējā ministra darbošanos katastrofālā situācijā nonākušajā uzņēmumā, kurā viņš faktiski bijis viens no “līderiem”, viss ir slepens, tostarp tas, kas attiecas uz Kaspara Briškena atbildību par projekta katastrofu.

Turklāt tā ir nevis kāda nejaušība vai pārpratums, bet gan apzināta un sistemātiska rīcība, – Satiksmes ministrija un tās pārraudzītie uzņēmumi patiešām dara visu iespējamo, lai slēptu patiesību par Kaspara Briškena darbošanos Rail Baltica projekta ieviesējuzņēmumā.

Šī ir daļa no oficiāla iesnieguma, kurš jau pirms iepriekš minētās sarakstes ir ticis nosūtīts Satiksmes ministrijai un ar kuru ir pieprasīta šāda šķietami elementāra informācija:

“10) Miniet datumus, no kura līdz kuram persona, vārdā Kaspars Briškens, ieņēma padomes locekļa amatu AS RB Rail.

11) Miniet personas, kas iecēla K. Briškenu AS RB Rail padomē. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

12) Miniet pamatojumu, ar kādu K. Briškens tika atzīts par pietiekami profesionālu, lai tiktu iecelts AS RB Rail padomē. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

13) Miniet personas, kas izvērtēja K. Briškena darbu AS RB Rail padomē, šī izvērtējuma metodiku un rezultātus. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

14) Miniet datumus, no kura līdz kuram persona vārdā Kaspars Briškens ieņēma stratēģiskās attīstības vadītāja amatu AS RB Rail.

15) Miniet personas, kas iecēla K. Briškenu AS RB Rail stratēģiskās attīstības vadītāja amatā. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

16) Miniet pamatojumu, ar kādu K. Briškens tika atzīts par pietiekami profesionālu, lai tiktu iecelts AS RB Rail stratēģiskās attīstības vadītāja amatā. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

17) Miniet personas, kas izvērtēja K. Briškena darbu AS RB Rail stratēģiskās attīstības vadītāja amatā, šī izvērtējuma metodiku un rezultātus. Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas.

18) Sniedziet pārskatu par K. Briškena veikumu un tā rezultātiem katrā no šiem amatiem.”

Taču… ministrija jau atkal nesniedz atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem, un jau atkal tie tiek aizfutbolēti – ne tikai RB Rail, bet arī oficiālajam tā akciju turētājam no Latvijas valsts puses SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.

“Attiecībā uz pārējiem Jūsu iesnieguma jautājumiem, Satiksmes ministrija ar 22.08.2023. vēstuli Nr. 03.2-01/2392 atbilstoši kompetencei pārsūtīja iesniegumu izskatīšanai pēc būtības un atbildes sniegšanai:

(..) SIA Eiropas dzelzceļa līnijas par iesnieguma 10., 11.; 12., 13. un 18. jautājumu; AS RB Rail par iesnieguma 14., 15., 16., 17. un 18. jautājumu,” oficiāli ziņo Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

Kas tālāk? Visticamāk, ne jau pati uz savu galvu abu Latvijas valsts uzņēmumu vadība vienkārši uzspļauj savas priekšniecības norādei un nekādas ziņas par Kaspara Briškena darbošanos Rail Baltica projekta (ne)ieviešanā vienkārši nesniedz…

Situācijā ar ziņu noslepenošanu par šo darbošanos īpaši zīmīgi ir tas, ka par saviem “glābējiem” no nepatīkamās situācijas Kaspars Briškens ir izvēlējies tieši tās personas, kas līdz ar viņu vistiešākajā veidā ir atbildīgas par Rail Baltica projekta katastrofu, – ne tikai RB Rail vadību, ar kuru viņš roku rokā darbojies līdz pat 2022. gada aprīļa beigām, bet arī Ligitu Austrupi, kura papildus algai ministrijā gadā saņem arī trīsdesmit tūkstošu eiro papildu algu kā… Rail Baltica projekta uzraudzītāja.

Šī te portāla Pietiek.com publikācija, kam dots virsraksts “Briškens un Austrupe slēpj patieso Rail Baltica katastrofas apmēru: no valsts budžeta nāksies atmaksāt grandiozas naudas summas”, īsi un skaidri apraksta – kāpēc tieši abas šīs personas, metaforiski izsakoties, sēž vienā laivā:

“Šobrīd Satiksmes ministriju vada divas tās augstākās amatpersonas – ministrs Kaspars Briškens un valsts sekretāres pienākumu izpildītāja Ligita Austrupe. Abas šīs personas, kā jau zināms, ir bijušas Rail Baltica uzraudzības padomē.

Vienlaikus Rail Baltica kapitāldaļu turētāja – valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas ministrijas uzdevumā (vēl gan pie iepriekšējā ministra, gan pie iepriekšējās valsts sekretāres) ir iepirkusi audita pakalpojumus, lai izvērtētu kāds ir Rail Baltica (AS RB Rail) projektēšanas līgumu stāvoklis. Tā ir publiska informācija.

Varu pateikt, kādi ir šī audita rezultāti: rezultātu nav itin nekādu, jo ar Ligitas Austrupes rīkojumu audita darbība ir apturēta. Faktiski situācija ir tāda, ka abi bijušie Rail Baltica uzraudzītāji šobrīd neļauj veikt auditu par paši sevis uzraudzīta uzņēmuma darba rezultātiem.

Šis audits (iepirkts 2023. gada jūnijā) gan ir atkārtots audits. Eiropas Dzelzceļa līnijas Satiksmes ministrijas uzdevumā līdzīgu auditu (bet mazāk specifisku) iepirka jau 2022. gada beigās. Rezultāti bija, maigi sakot, krimināli. AS RB Rail būvprojektu izstrāde ir nokavēta par apmēram trim gadiem. No četriem līgumiem viens jau ir lauzts (no izpildītāja puses), un no 70+ būvprojektiem Latvijā gatavs nav neviens!

Šo apgalvojumu viegli iespējams pārbaudīt būvniecības informācijas sistēmā. Pēdējā kolonna – būvniecības lietas stadija – nozīmē, kādā posmā būvprojekts atrodas. “Projektēšanas nosacījumu izpilde” nozīmē, ka projektēšana nav pabeigta. Vienīgās būvatļaujas, pie kurām rakstīts “Būvdarbi”, ir tās, kuras īsteno Eiropas Dzelzceļa līnijas, pašiem Rail Baltica tādas nav nevienas, kaut arī noslēgtie projektēšanas līgumi paredzēja visu gatavu ne vēlāk kā 2022. gadā.

Kāpēc būvprojektu izstrādes kavējumi projektā vispār ir problēma, un kāpēc tas ir tik rūpīgi jāslēpj? Tāpēc, ka te mēs nopietni varam runāt par valsts mantas izšķērdēšanu. Finansējuma devējs CINEA ir noslēdzis līgumu par aktivitāšu īstenošanu ar Rail Baltica. Līguma priekšpēdējā versija ir pat publicēta Rail Baltica mājaslapā.

Protams, ka datumi, līdz kādiem finansējuma devējs tos sagaida, visi ir aizkrāsoti, bet pašā līgumā var atrast skaidrus datus, ka līgums par finansējuma došanu būvprojektiem ir spēkā tikai līdz 2022. gada 31. decembrim.

Kopš tā laika šis finansējuma līgums ir grozīts vēlreiz, un Rail Baltica saņēma pagarinājumu līdz 2024. gada 31. decembrim. Grozījumi publiski pieejami nav. Vairāk pagarinājumu nebūs, to Eiropa ir ļoti skaidri pateikusi.

Burtiski tas nozīmē to, ka vai nu 2024. gada 31. decembrī ir gatavi visi 70+ projekti, vai arī Latvija atmaksā CINEA saņemto finansējumu – aptuveni 40 miljonus eiro + virsizdevumus par visiem gadiem kopš 2018. gada.

Tā kā liela daļa šīs naudas jau ir iztērēta un Rail Baltica inženieri saka, ka nebūs gatavi vairāk par 20 projektiem, tad ir skaidrs, ka naudu CINEA nāksies atdot Latvijas valstij. Un, ja valsts vēl joprojām vēlēsies sev dzelzceļu, tad valstij būs arī jāmaksā par jaunu projektu izstrādi no savas kabatas.

Visa šī situācija ir izveidojusies laikā, kamēr Ligita Austrupe ir bijusi Rail Baltica padomē un nav darījusi neko, lai to novērstu. Savukārt tik pamatīgas Rail Baltica neveiksmes būtu Kaspara Briškena politiskais kaps. Tieši tāpēc viņi abi šobrīd dara, ko spēj, lai situāciju noslēptu…”

Novērtē šo rakstu:

102
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...