Iesaki rakstu: 
Atkarībā no provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem jau 17. septembra naktī partijas varētu uzsākt sarunas un izmantot bloku veidošanas taktiku, lai nepieļautu to vai citu nākamās valdības koalīcijas variantu, - tā nedaudz vairāk nekā trīs nedēļas pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām Pietiek prognozējuši politiķi.
Ņemot vērā partiju reitingus un iekšējās prognozes, ticami, ka nākamo valdību veidos Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP), bet nav skaidrs, kādā kombinācijā – ar Saskaņas centru (SC) vai bez tā, kā arī, vai tiks pieaicināta Nacionālā apvienība. Vadoties no tā, politiķi Pietiek pieļāvuši vairākus partiju bloku variantus: Vienotība + Nacionālā apvienība, Vienotība + ZRP, SC + ZRP un kā mazāk ticamu variantu SC + Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Jaunākie partiju reitingi, kurus vēlētāju aptaujās augustā mērījusi firma Latvijas fakti, parāda, ka vēlēšanās uzvarēs SC (18,1%), otrajā vietā finišēs ZRP (17,3%), trešajā vietā Vienotība ar 10,4% vēlētāju atbalstu, bet tālāk sekotu ZZS (8,5%) un Nacionālā apvienība (7,6%).
Ja Nacionālās apvienības rezultāts vēlēšanās matemātiski dos iespēju izveidot labēju partiju koalīciju no trim spēkiem kopā ar Vienotību un ZRP, neoficiāli tiek prognozēts, ka jau vēlēšanu naktī varētu notikt bloķēšanās starp Vienotību un Nacionālo apvienību par atbalstu Valdim Dombrovskim kā premjera kandidātam. Tas ZRP nostādītu izvēles priekšā – pievienoties šim blokam vai veidot valdību divatā ar SC, ja to ļautu iegūto deputātu mandātu skaits. Neoficiāli no atsevišķiem Vienotības politiķiem izskan, ka tai būtu izdevīgi, ja pirmo valdību ar SC izveidotu ZRP, kas līdz ar to uzņemtos atbildību par šo vēsturisko lēmumu.
Tomēr partiju prognozes sola citu vēlēšanu iznākumu, proti, otrā vieta tiek pareģota Vienotībai nevis ZRP, un šādas prognozes neoficiāli izskan arī no pašu zatleriešu puses. Šādā gadījumā, ņemot vērā arī Vienotības kandidātu sarakstus, kuros ar lielākām ievēlēšanas izredzēm dominē nacionālāk noskaņotie Pilsoniskās savienības politiķi, SC nonākšana valdībā ir apšaubāma. Kā Pietiek neoficiāli norādīja kāds Vienotības valdes loceklis, ja partija vēlēšanu naktī finišētu trešajā vietā aiz ZRP, tai būtu daudz lielākas manevra iespējas kā trešajam iespējamās koalīcijas partnerim samierināties ar valdību, kurā būtu arī SC. Tādā gadījumā iniciatīvu un līdz ar to arī atbildību uzņemtos lielāko atbalstu ieguvusī latviešu partija – ZRP.
Tāpat neskaidras ir partiju izredzes, ka tieši viņu premjera kandidāts tiks aicināts sastādīt nākamo valdību. Tiek pieļauts, ka jau vēlēšanu naktī varētu notikt provizoriskas vienošanās par vēlamo premjera kandidātu un lielākās izredzes varētu būt Valdim Dombrovskim vai kādam ārpus partijām stāvošam bezpartejiskam premjeram. Tieši pēdējo variantu dažādu partiju vadošie politiķi Pietiek pēdējās nedēļās piesaukuši visvairāk. Tas ir izskaidrojams ar vēlēšanu iznākuma grūto prognozēšanu, kā arī lielo ticamību, ka 17. septembrī varētu triumfēt SC, kura izredzes saņemt premjera nomināciju netiek vērtētas kā ticamas.
Bez versijas par bloku starp Vienotību un Nacionālo apvienību, kura premjera amatam virzītu Dombrovski, izskan arī versija, ka bloķēties varētu Vienotība un ZRP, lai nepieļautu SC virzītu premjeru. Šāda versija neoficiāli izskan gan no Vienotības, gan no ZRP, un kā ticama tiek vērtēta gadījumā, ka otro vietu aiz SC vēlēšanās iegūst Vienotība. Jebkurā gadījumā, kā neoficiāli atzinuši vadošie SC politiķi, partija premjera amatam virzītu kādu neitrālu kandidātu, visticamāk – latvieti. Oficiālie Saskaņas premjera kandidāti, ar kuriem tā iet uz vēlēšanām, ir Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs.
Pietiek jau rakstīja, ka Vienotībai līdzšinējo 33 deputātu krēslu vietā pozitīvākā vēlēšanu iznākuma gadījumā tiek prognozētas līdz 25 vietām. Atšķiras Nacionālās apvienības izredžu vērtējumi, kas svārstās amplitūdā no 10 līdz 15 vietām. ZZS iekšējie vērtējumi pašlaik sola aptuveni 10 vietas Saeimā, kas būtu vairāk nekā uz pusi mazāk kā 10. Saeimā.
Vietu sadalījumu 11. Saeimā var ietekmēt arī tas, vai procentu barjeru iekļūšanai parlamentā izdosies pārvarēt Šlesera reformu partijai LPP/LC. Spēcīgie saraksti ar atpazīstamiem politiķiem priekšgalā vairs neļauj viennozīmīgi prognozēt LPP/LC neiekļūšanu Saeimā, kā tas bija pirmajās nedēļās pēc 10. Saeimas atlaišanas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
