Jau pusmiljards gadā būs jāatdod tikai par valsts parāda procentiem
Guntars Vītols11.09.2024.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Par valsts parāda apkalpošanas izdevumiem. Tie aug straujāk par ministru algām un kļūst par būtisku budžeta izmaksu posteni. Samazina iespējas naudu novirzīt prioritāriem mērķim, samazina tā saukto fiskālo telpu - katrā nākamajā gadā pieejamos papildu līdzekļus.
Cipariņi. 2023. gadā procentu maksājumi bija 200 miljoni eiro, šogad - 360, 2025. gadā jau 500 miljoni. Pieaugums 2,5 reizes trīs gadu laikā.
Daļa no pieauguma veido tas, ka jāpārfinansē par ~0% agrāk ņemtie aizdevumi uz šābrīža ~4%, daļēji jāņem papildus - katru gadu valdība grābj pa maksimumu, iet deficītā faktiski tik, cik ļauj Eiropas finanšu disciplīnas noteikumi -3% no IKP jeb 1,2 miljardi. Katrs aizņemtais vai pārfinansētais miljards palielina % izdevumus par 40 miljoniem gadā. Kopā mums aizņēmums ir 18 miljardi, katru gadu aug.
Tuvākajos 4 gados plānots aizņemties 12 miljardus (daļa no tā ir 0% esošo parādu refinansēšana - atdod veco, aizvieto to ar jaunu, par augstāku likmi). 12 miljardi radīs papildus aptuveni 400 miljonus procentu izdevumos gadā. Tātad būs kopā varbūt zem miljarda, gadā! Budžets kopā nodokļos ieņem 14 miljardus.
Tātad katru gadu maksāsim vienu „airBaltic uzturēšanas maksu par desmitgadēm” tikai parāda procentos vien.
Visu laiku mums stāsta, ka tas ir maz, jo citām valstīm parādu nasta lielāka un izmaksu apmērs aug straujāk. Es teikšu citādāk - tie 500+ miljoni procentos gadā ir milzīga summa. Par to varētu pacelt veselības budžetu par 25%, aizsardzības budžetu par 40% vai pataisīt mūsu izglītības sistēmu tiptop līmenī. Novirzīt prioritātēm.
Un viss tikai kāpēc? Tāpēc, ka valdība bezbēdīgi un gadiem iet budžeta deficītā saskaņā ar lidotāja Krišjāņa grandiozo ne tikai aviācijas attīstības stratēģiju - “naudas ir tik daudz kā nekad”.
Aizņemtas naudas.
***
Oktobrī sāks skatīt nākamā gada budžetu. Guntaram ir „instrukcija” deputātiem.
Pirmais - jāpārskata likums par budžeta ietvaru uz 3 gadiem, tostarp. Ieliekam ierobežojumu kā Vācijā - budžeta deficīts ne vairāk kā 0,35% no IKP. Sarkanā līnija, lai beigtu pļekarēt uz aizņemtas naudas rēķina.
Otrais - budžets jātaisa sabalansēts (to 0,35% atstājot rezervei, neparedzētiem izdevumiem).
Diskutējiet kā parasti, tukši runājiet, izsakiet nosodījumu un visu kā parasti - es nespiežu Jūs atteikties no pļurināšanas, jo laiks kaut kā taču jāpavada. Bezdeficīta budžets - tas galvenais.
Ja kas, tad „sociālās programmas” tas neietekmēs, tas svarīgi. Minimālās algas celšana un tamlīdzīgi tāpat cels specbudžeta ieņēmumus. Varēs indeksēt pensijas kā parasti. Mazāk aizsargātos nevajag aiztikt - budžets jāoptimizē 5-10% apmērā uz dažādu nelietderīgu naudas apguves programmu rēķina.
Jā, tas nepatiks naudas apguvējiem, kuri šaušalīgi raudās televizorā, bet saņemamies. Vai nu laižam to raudāšanu gar ausīm, vai preventīvi izslēdzam televizoru.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
