Jau pēc ierobežojumu noteikšanas no "Krājbankas" varētu būt aizplūduši aptuveni 50 miljoni latu
PIETIEK29.03.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Aivars Upesciems
21.01.2014. 15:01Runājot par bankrotējušās Krājbankas naudas izņemšanu vakar lasīju laikrakstā "Vesti Segodnja" rakstu, kurā bija teikts, ka tajā laikā, kad parastie ieguldītāji varēja izņemt tikai 70 000 Ls, izrādās, ka bija arī "Izredzētie", kas varēja izņemt krietni vairāk (300-400 000 Ls). Avīzē tika publicēts saraksts ar personām, kas varēja ieguldījumus iznemt arī pēc oficālā bankas bankrota. Starp tādām lielām kompānijām - naudas izņēmējiem kā Air Baltics, Rīgas Meži, RSEBAA, LATVENERGO bija arī ekscentriskais Garkalnes vicemērs Kārlis Bružuks!
Rodās loģisks jautājums, kā starp tām "iekļāvās" tautas kalps Bružuka k-gs, iespejams, ka Maksātnespējas administratoriem ir "īpašas privilēģijas" šādos jautājumos?
Pilnu raksta tekstu var izlasīt:
http://www.delfi.lv/biznes/finances/gazeta-nazvala-imena-izbrannyh-kotorye-vyveli-dengi-iz-zakrytogo-latvijas-krajbanka.d?id=44054373
kaķa smiekli
01.04.2012. 12:16Kā jau muļķu zemē pieņemts - viss noklusīs pāris nedēļu laikā un pie ši jautājuma mediji vairs neatgriezīsies.
Arilds
31.03.2012. 22:17Fragments no J.Ādamsona uzstāšanās Saeimas 29. marta plenārsēdē:
"Diemžēl manā uztverē mēs nedzīvojam demokrātiskā valstī. Bieži vien mūsu valstī ir mafiozas valsts pazīmes vistīrākā veidā."
tante Bauskā
31.03.2012. 17:13Tas kārtējo reizi parāda, ka FKTK ir parodiska iestāde. Ļoti labi atceros kontaktus ar šiem bezgala labi apmaksātajiem, neticami uzpūtīgajiem "speciālistiem". Laba tēma, gaidīšu turpinājumu.
Bundža
31.03.2012. 12:48Ļaunas mēles stāsta, ka dažas skandināvu bankas solīja atgūt iesaldētos līdzekļus krājenē, kas pārsniedza noteikto ciparu. Takse esot bijusi 5% no atgūtās summas, blata sistēma tā teikt strādāja. Vai tas nav jocīgi? Banka, kurai ir ierobežojumi, patiesībā brīvi pārskaita miljonus? Un vēl mierīgi pasaka, ka neko neatklās? Vai tas nenozīmē, ka šājā sfērā Latvijā valda anarhija? Pēc 10 gadiem sāks izmeklēt?
Vai vispār šī skandināvu specdienestu sarīkotā ažiotāža maksātspējīgas bankas likvidācijā neprasa atsevišķu izmeklēšānu, jo Krājbankai nebija likviditātes problēmas?
PS. Kāpēc FUKTUKS nereaģēja uz parx banku, jo SKAIDRI zināja vēl 2 gadus pirms tās kraha, ka banka varētu būt tukša, ko rādīja "precinieku" neatkarīgie auditi no DNordBankas un Alfa Bankas, kas vēlējās šo banku pirkt. Vai Latvijā nav noburbuļojušas kādas 14 bankas un neviens tā pa īstam no šim kontrolējošām institūcijām tā arī nav nesis nekādu atbildību? Vienigie zaudētāji bija uzņēmumi un iedzīvotāji, kas ticēja kaut kādai elementārai kārtībai valstī! Vai tomēr nebūtu laiks ierosināt krimināllietas par nozieguma pēdu slēpšanu? Cik miljardus valsts pakāsusi šmuktuka noziedzīgās (bez) darbības dēļ? Vai šī šmuktuk dāmīte algā kopumā nav saņēmusi kādu miljonu, par to ka patiesībā piesegusi nelikumības? Likums Latvijā beidzis pastāvēt?
grr
30.03.2012. 18:15Hmm, un kāpēc premjerēšanas grāvējs Dombroviskis nespīd ar saviem "noskaidrosim, izveidosim komisiju" domu graudiem?? aaaa, nu pareiz - ģimenes bizness krājenē.. nebūs jamaksā..
tik Vienotībā spēks !
30.03.2012. 11:23Vienotības shēma ! Neakaunības kalngals ! No valsts budžeta pavisam oficiāli maksāt milijinus KPMG, kurš nevis strādā valts labā, cenšoties atgūt Krājbankas līdzekļus, bet taisni otrādi .... zaglim piemaksā, lai tam ir stimuls iet zagt ,,, kaut kā tā apmēram... Tādas acīmredzamas nekaunības pat 3 AŠ kopumā ņemot un reizinot ar 5 nespēj... bet Vienotībā ir spēks - tie SPĒJ ! Uz priekšu, tik uz priekšu ... suņi (tauta) vaukšķ, karavāna (tie kas pie siles) tik rij un rij... oficiāli un vēl 5 reiz vairāk neoficiāli !
niks
30.03.2012. 11:06Nu kādi sīkumi! 50 ļimoni bebru naudas. Lai taču R.Pauls iet uzblimbina "ļistja žoltije" Esplanādes parkā uz soliņa un būs atkal i urlmala i vyss pārējais čangaļu balagāns.
nu, protams!
30.03.2012. 10:37Vai tad kāds šaubās, ka Brazovskis pārtrauca savas ierastās darbības?
Bruno
30.03.2012. 08:43Tad nu gan atklājums, no Parex pēc ierobežojumu uzlikšanas vairāki simti miljonu aizgāja. Ierobežojumi jau neaptur visas naudas plūsmas, tāpēc jau saucas "ierobežojumi" nevis "aizliegums".
giggles
30.03.2012. 00:09kaut kā ... kā lai to noformulē? ... nesatrauc ... parlamentārā komisija un elksniņš, protams, var izmeklēt, būs ar ko hiperaktīvistam no sc nodarboties... opozīcijai tik un tā darīt nav ko!
lubāns
29.03.2012. 18:54Nu tas tik ir materiāls! re, kā strādā jaunie čomi! Mēneša laikā veco buku niķus un stiķus pielieto! Visatļautība, bezkontrole. Totāla. Finansu ministram jādemisionē! Un šitiem diviem vieta aiz restēm ar pilnu konfiskāciju.
fox
29.03.2012. 18:47Vai tad centrālcietumā kameras nav. Ukraiņi malači- bijusī banķiere vai bijusī premjere, lai sēž, tapāt Islandē premjeru paņem aiz dziesmas. Mums te maigojās ar visiem!
HR
29.03.2012. 18:34Galvenais jautājums – vai Vilks apzināti mēģināja novilcināt ierobežojumu noteikšanu? Galu galā, nekāda pienākuma skraidīt apkārt un klaigāt, ka viss būs labi, viņam nebija – bija visas iespējas paklusēt.
Varbūt
29.03.2012. 17:55Pirms pāris gadiem sarunā ar kādu grāmatvedi viņš pilnīgā pārliecībā apgalvoja, ka ES naudu kāds ieguldot uz procentiem. Varbūt vajadzētu pārbaudīt, vai tās nav baumas un vai te nav kāds sakars ar Krājbanku?
Когда и где вы родились? Когда и где вы родились? Когда и где вы родились?
29.03.2012. 17:37Atkal pilnīgi krimināla lieta, bet krimināluzraugi guļ un gaida, kamēr izplēsīsies politiķi un izrakstīsies krustu šķērsu Lapsas saits.
Tikmēr kriminālisti paspēs noslēpt pēdas un saskaņot alibi.
Tā pie mums strādā. Policija, policija... kartupeļu biezputra.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
