Jau pēc ierobežojumu noteikšanas no "Krājbankas" varētu būt aizplūduši aptuveni 50 miljoni latu
PIETIEK29.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No Latvijas Krājbankas jau pēc 17. novembra, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noteica ierobežojumus skaidras un bezskaidras naudas darījumiem virs 70 000 latu, aizplūduši vairāki desmiti miljonu latu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Kopējā aizplūdusī summa varētu būt ap 50 miljoniem latu.
Informāciju par liela apmēra darījumiem jau pēc ierobežojumu noteikšanas saņēmusi Saeimā izveidotā "Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu".
Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu atkārtota pieprasījuma informāciju par naudas plūsmu no Latvijas Krājbankas kontiem sniegusi FKTK, Pietiek apstiprināja vairāki šīs komisijas deputāti ar nosacījumu, ka netiks oficiāli citēti, jo informācija atzīta par konfidenciālu.
No vairāku avotu teiktā izriet, ka FKTK sniegtā informācija aptver laika posmu no 17. novembra, kad jau spēkā bija stājušies skaidras un bezskaidras naudas darījumu ierobežojumi. Tomēr turpinoties aktīva komunikācija ar FKTK, lai saņemtu pārskatu arī par darījumiem, kas notikuši jau 16. novembrī un iepriekš, kad publiskajā telpā jau bija izskanējusi informācija, ka Lietuvas valdība pārņem Krājbankas "mātesbanku" Snoras.
Aizdomas par aptuveni 50 miljonu latu aizplūšanu no Krājbankas vēstulē parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pauž arī bankas kreditori. Vairāki komisijas deputāti Pietiek apstiprinājuši, ka arī FKTK sniegtā informācija par naudas plūsmu no bankas kontiem ir vairāku desmitu miljonu apmērā.
Kā zināms, FKTK 2011. gada 17. novembrī pieņēma lēmumu ar 18. novembri noteikt skaidras un bezskaidras naudas izmaksu ierobežojumu uz āru un bankas iekšienē vienam klientam 100 000 eiro (70 000 latu) apmērā. Ierobežojums attiecās tikai uz tiem naudas līdzekļiem, kas atradās klienta norēķinu vai depozītu kontos līdz 17. novembra dienas beigām.
Vēl iepriekš – 16. novembrī Lietuvas Centrālā banka paziņoja par Snoras bankas, kas bija Latvijas Krājbankas lielākais akcionārs, darbības apturēšanu. Tobrīd Latvijas Krājbankas vadība un Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) paziņoja, ka uz mūsu valsts finanšu sistēmu un individuāliem noguldītājiem šīs problēmas nekādas sekas neatstās.
Neoficiāli tiek paustas aizdomas, ka Krājbankai uzliktos ierobežojumus varētu būt apgājušas politiķiem vai partiju sponsoriem pietuvinātas personas. FKTK pēc vairāku parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu teiktā pretojas vēlmei iegūt detalizētu informāciju ne tikai par naudas plūsmu apmēru, bet arī to, uz kādiem kontiem šī nauda pārskaitīta. Arī pašā komisijā neesot vienprātības par to, vai deputātiem ir pilnvaras šādu informāciju pieprasīt un vai tas ir lietderīgi. Šajā jautājumā daloties Vienotības un Zatlera reformu partijas deputātu pozīcija no vienas puses un Nacionālās apvienības, Zaļo zemnieku savienības un Saskaņas centra pozīcija no otras.
Parlamentārajā komisijā Krājbankas kraha izmeklēšanai darbojas 11 Saeimas deputāti: Jānis Lāčplēsis un Jānis Reirs (Vienotība), Romāns Naudiņš un Dāvis Stalts (NA), Kārlis Eņģelis un Juris Viļums (ZRP), Andrejs Elksniņš un Ivars Zariņš (SC), Iveta Grigule un Kārlis Seržants (ZZS) un pie frakcijām nepiederošā tā dēvētā „Olšteina sešinieka” deputāte Elīna Siliņa.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
