Jau otro nedēļu Indriķa Latvieša romāna „Nāve” („Bailes – 4”) pirmā daļa – vispieprasītākā Latvijas grāmatnīcās
PIETIEK09.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Indriķa Latvieša jaunā romāna „Nāve” („Bailes – 4”) pirmā daļa jau otro nedēļu ir vispieprasītākā grāmatā Latvijas lielākajos grāmatnīcu tīklos – „Jāņa Rozes” un „Valtera un Rapas” grāmatnīcās.
Latvijas lasītājiem jaunais politiskais kriminālromāns joprojām ir interesantāks gan par kārtējo erotisko trilleri, gan par biogrāfisko romānu, kas veltīts ulmaņlaiku preses magnātei.
Romāns ir jau ceturtais „Baiļu” sērijā, kuras iepriekšējie trīs romāni „Bailes”, „Vara” un „Nauda” iepriekšējos gados nekavējoties pēc iznākšanas tāpat kļuva par vispieprasītākajām grāmatām Latvijā.
Šoreiz autora iecere bija tik grandioza, ka romānu ir nācies dalīt divās daļās. Pirmā daļa jau nonākusi grāmatnīcās, bet otrā ir sarakstīšanas procesā un tiks pabeigta tuvāko pāris mēnešu laikā.
Uz grāmatas aizmugurējā vāka ir lasāms šāds jaunā romāna „Nāve” varoņu uzskaitījums: „Pāvels Rebanoks. Juta Sviķe. Egils Melits. Romāns Vamzovičs. Baiba Pļautmane. Andris Feikmanis. Jānis Mīzītis. Ilze Piņķele. Jānis Mordāns. Ēriks Melnmeiers. Zelma Labkrance. Einārs Epše. Leonīds Zoginovs. Valdis Bebrovskis. Ralfs Jamiro. Tālis Puškaits. Edgars Jaunpups. Gatis Miglītis. Krišjānis Goldmans. Juris Durašs. Jānis Mīkstenbergs. Pēteris Negaušs. Āris Švīkurs. Atis Āpsis. Krišjānis Knariņš. Normunds Mežmiets. Armands Nufs. Juris Sūkāns. Daniels Pāvuts. Sarmīte Šķēlerte. Jānis Kožaciņš. Gints Peders. Aldis Pabiriks. Juris Cūce. Uģis Pumpis. Ilmārs Būrītis. Dina Zavodska. Juris Ņedovoščikovs. Andrejs Leibermans. Maigonis Sviķis. Edgars Zilēvičs. Aldis Podzems. Mārtiņš Moskvičs. Jānis Damsons. Rūdolfs Veroni. Ieva Kaunzeme. Andris Mazoliņš. Jēkabs Trauma. Mārtiņš Stūķis. Ilze Slotiņa. Vilnis Pirsis.”
Izdevēji aicina lasītājus – ja Jums gadījumā ir zināms kas interesants par personām, kuras varētu būt jaunā romāna „varoņu” prototipi, lūdzu, atrakstiet uz e-pasta adresi [email protected]: šai informācijai ir visas iespējas parādīties „Nāves” otrajā daļā. Pašlaik notiek arī līdzīga satura konkurss Indriķa Latvieša „Facebook” lapā, kurā balvu fondā ir kopumā desmit jaunās grāmatas eksemplāru.
Uz to, kāda pretdarbība ir bijusi jaunā romāna iznākšanai, uzskatāmi norāda uzraksts uz tās vāka „Grāmata, kuras dēļ notika kratīšanas pie Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas”. Domājams, cilvēki, kas ķērušies pie jaunās grāmatas lasīšanas, jau ir sapratuši, kāds varētu būt bijis šīs pretdarbības raksturs.
Protams, „Nāves” lasītāji paši savas labsajūtas vārdā jau tradicionāli tiek laipni aicināti uzskatīt, ka šīs un citu Indriķa Latvieša grāmatu pamatā nekādā gadījumā nav patiesi notikumi un ka to varoņi ir izdomāti no A līdz Z, jo Latvijas valstī, cik nu no tās vairs ir palicis pāri, nekas tāds notikt joprojām nevar.
Jāpiebilst, ka grāmatas mazumtirdzniecības cena grāmatnīcās joprojām nepārsniedz 10 eiro atzīmi. Atbildot uz lasītāju jautājumiem, vai „Nāvi” var gaidīt arī e-grāmatas formātā, varam paskaidrot, ka pēc pirmās drukātās tirāžas izpārdošanas par šo jautājumu tiks nopietni lemts.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
