Jau nākamnedēļ klajā nāks grāmata par Valsts prezidentu Andri Bērziņu
Baltic Screen21.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nākamajā nedēļā klajā nāks L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmata Latvietis parastais, kas veltīta Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dzīves un darba gaitām.
Kurš gan nezina, ka Andra Bērziņa karjera, izsakoties kādas jūsmīgas žurnālistes vārdiem, ir jāsauc par mūslaiku latviešu sapni, savukārt viņš pats ir uzskatāms piemērs tam, kā miljonus sapelnīt godīgi un kārtīgi?
Šī viedokļa nostiprināšanas labā arī pats jaunās grāmatas galvenais varonis sev raksturīgi, pamazītēm un pacietīgi, ir strādājis jau gadiem, daudzkārt un ar labsajūtu atkārtojot savu „veiksmes stāstu”. Un kur nu vēl viņa ievēlēšanas laikā un pēc tās palaistā propagandas mašīnīte, kas šo domu desmitiem reižu atkārtojusi un atkārtojusi.
Tagadējais valstsvīrs gan nekad nav vēlējies iedziļināties „sīkumos”, jo tāpat jau viss esot skaidrs, - tā vismaz viņš acīmredzami vēlētos. Taču, tāpat kā iepriekš tas bijis ar Andri Šķēli, Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru, Vairu Vīķi-Freibergu un Valēriju Karginu, arī par Andri Bērziņu jaunā grāmata atklāj ne mazums iepriekš publiski nezināma.
„Viņš [latvietis] ir spējīgs un gatavs bez izņēmuma uz katru netikumu, ja rodas kārdinājums un izredzes uz kaut kādu labumu vai arī tikai uz to, ka viņš paliks nesodīts,” – šis citāts no Garlība Merķeļa Latviešiem kā jaunās grāmatas moto nav ņemts nejauši.
Kurā brīdī kompartijas nomenklatūras darbinieks Berziņš Andris Voļdemarovič pārvērtās par latvisko tautsaimnieku Andri Bērziņu? Kā patiesībā tika „sapelnīts” pirmais no Andra Bērziņa miljoniem? Kāda loma šajā pelnīšanā bija klasiskajai deviņdesmito gadu sākuma prihvatizācijai? Arī uz šiem jautājumiem tāpat kā uz daudziem citiem atbildi sniegs Latvietis parastais.
„Pat neraugoties uz visu to, kas par šīs grāmatas varoni ir bijis pateikts iepriekš, mēs ļoti labprāt būtu lieliem burtiem jau grāmatas nosaukumā uzrakstījuši kaut ko, kas aicinātu – skatieties ar cieņu un respektu, te nu reiz ir viens godavīrs. Nesanāca. Un tāpēc, ņemot vērā visu to, kas atrodams jaunajā grāmatā, mēs patiesi ceram, ka atšķirībā no pagājušā gada rudens, kad klajā nāca grāmata par Aināru Šleseru, šoreiz izdosies iztikt bez publiskas raudāšanas,” – tā Latvieša parastā autoru un izdevēju vārdā saka L. Lapsa.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
