Jau kārtējais „Ramoliņa upuris”: šoreiz „izģērbts” neveiksmīgs šoferis
Neatkarīgā06.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklātībā nonācis jau trešais aizdomīgais gadījums, kad no Andra Ramoliņa (attēlā pa kreisi) pārstāvētā uzņēmuma “Stiga RM” un ar to saistītajām personām cieš likumdošanas nianses nepārzinošie vienkāršie ļaudis.
Īsi pirms valsts svētkiem žurnāls “Dienas Bizness” publicēja interviju ar bijušo SIA “Kurzemes finieris” valdes priekšsēdētāju Dzintaru Odiņu par to, kā ar no likuma viedokļa nevainojami izpildītu maksātnespējas procedūru notikusi viņa un viņa tēva, faktiskā uzņēmuma īpašnieka Daiņa Odiņa izspiešana no pašu radītā un veiksmīgi attīstītā koksnes apstrādes biznesa.
2019. gada janvārī “Latvijas Avīze” publicēja Tukuma novada pensionāru pāra Lūcijas un Valda Dravnieka bēdu stāstu, kā, pateicoties abu lētticībai, no viņiem ar ekvilibristiku līgumos un cirsmu izstrādes normatīvo aktu piemērošanā izkrāpts daudz vairāk cirsmas koku nekā bijis sākotnēji atrunāts līgumā.
Tagad atklātībā nonācis spēkā stājies pirmās instances tiesas spriedums, kurā lasāms, ka par upuri iespējamai krāpnieku grupai kļuvis neveiksmīgs autovadītājs, kurš apskādējis Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielas malā, novietotu lepnu luksusa auto “Mercedes Benz”.
Visus trīs gadījumus vieno tas, ka tajos gan cietušie, gan arī dažādas valsts institūcijas atzīst - formāli likumi un normatīvie akti piemēroti atbilstoši situācijai. Visos trijos gadījumos par faktiskajiem ieguvējiem uzskatāmie figuranti ir ar A. Ramoliņa pārvaldīto SIA “Stiga RM” saistītie cilvēki.
“Izģērbj” neveiksmīgu šoferīti
2019. gada 14. novembrī spēkā stājies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas spriedums par kompensācijas piedziņu par ceļu satiksmes negadījumā radītajiem zaudējumiem interesi piesaista divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ar spriedumā atspoguļoto stāstu, kā prasītājs tiesas ceļā tiek pie naudas, pateicoties salīdzinoši vienkāršām pārdomātām civilprocesuālām darbībām. Otrkārt, ka naudu no neveiksmīgā šoferīša ieguvusi kompānija, kurai bijušas juridiskais un ģimeniskas saistības ar pieminēto A. Ramoliņa firmu SIA “Stiga RM”.
Tā kā sprieduma teksts ir anonimizēts, no tā nav iespējams uzzināt neveiksmīgā autovadītāja, konkrētā gadījumā privātpersonas jeb atbildētāja, identitāti. Dokumentā tā nodēvēta par “personu B”. Prasītājs ir atklāts, un tas ir SIA “Investrent”. Datu bāzē “firmas.lv” redzams, ka kompānija 100% pieder Inesei Krūmai, kura ir arī vienīgā valdes locekle un kuras vīrs Mārtiņš Krūms intervijā “Dienas Biznesā” minēts saistībā ar “Stiga RM” kā jurists.
Atspoguļojot satiksmes negadījumu, tiesa spriedumā balstās uz negadījuma vietā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu. 2018. gada 13. aprīlī ap 10.50 “persona B” ar savu auto BMW 320 braukusi pa Krišjāņa Valdemāra ielu no Dzirnavu ielas puses Elizabetes ielas virzienā. “Krišjāņa Valdemāra ielā pie nama nr. 25 netika galā ar transporta līdzekļa vadību, kā rezultātā uzbrauca novietotam stāvēšanai transportlīdzeklim Mercedes Benz GLE 450 4 MATIC ar valsts reģistrācijas numuru valsts reģistrācijas numurs bojājot to,” teikts spriedumā.
Tajā norādīts, ka auto pieder SIA “Investrent” - kompānijai, kura nodarbojas ar vieglo automobiļu iznomāšanu un ekspluatācijas līzingu un kurai uz līguma pamata bijis jāiznomā auto SIA “Stiga RM”.
Nauda Valdemāra ielas malā
Gandrīz piecus mēnešus pēc negadījuma, 2018. gada 6. septembrī SIA “Investrent” vērsusies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pret “personu B” ar prasību par satiksmes negadījumā nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem 6750 eiro, kā arī pieprasījusi noteikt tiesības saņemt 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei.
Nodarītā kaitējuma apmēru un tā pamatotību SIA “Investrent” pierādījusi lakoniski. Tai piederošā automašīna Mercedes Benz GLE 450 4 MATIC 2018. gada 6. janvārī CSDD reģistrēta kā nomas automašīna. 2018 gada 9. aprīlī, faktiski skaitītas stundas pirms negadījuma, starp SIA “Investrent” un SIA “Stiga RM” noslēgts automašīnas nomas līgums uz diviem mēnešiem.
Tieši 13. aprīlī, dienā, kad “persona B” apskādēja Mercedes Benz GLE 450 4 MATIC, SIA “Investrent” no SIA “Stiga RM” saņēmusi pieprasījumu nogādāt lietošanā Mercedes Benz GLE 450 4 MATIC un nodrošināt tās pieejamību Tukumā, Ziedoņa ielā 11, 16. aprīlī ne vēlāk kā 12.00.
Kā tiesai norādījis prasītājs, “personas B” izraisītā negadījuma dēļ SIA “Investrent” nav varējusi gūt ieņēmumus no nomas, jo auto atradies remontā. Auto īres maksa SIA “Stiga RM” bijusi noteikta 150 eiro dienā. Zaudējuma apmērs veidojies, 45 dienas sareizinot ar 150 eiro, kas ir 6750 eiro.
Pierādījumu svars
Tiesa prasību vērtējusi lakoniski - ir vai nav pušu argumentiem pierādījumi, kā to prasa Civillikuma 93. pants. Konstatējot to, ka prasītāja auto tik tiešām bijis reģistrēts CSDD kā nomas automašīna un ka par šīs automašīnas izmantošanu bijis noslēgts nomas līgums, kā arī to, ka satiksmes negadījuma dēļ automašīnu nebija iespējams iznomāt, jo tā atradusies auto servisā, tiesa atzinusi, ka prasītāja norādītie konkrētie zaudējumi ir pierādīti, pamatoti un atlīdzināmi.
Tiesa vērtējusi arī atbildētāja – “personas B” pozīciju. Šī persona, kā norādījusi tiesa, aizbildinoties ar kakla mandeļu iekaisumu, uz tiesas sēdi nav ieradusies. Tiesa kā vienīgo atbildētāja pamatojumu prasības neatzīšanai norādījusi viņa iebildi, ka prasītājs nav pierādījis, ka nodarbojas ar auto iznomāšanu. To apliecinot fakts, ka prasītājs valstij nav maksājis nekādus nodokļus par auto nomu. Tiesa atbildētāja argumentus nav atzinusi par vērā ņemamiem.
No anonimizētā spieduma noprotams, ka prasītāja SIA “Investrent” intereses tiesā pārstāvējis juridiskās palīdzības sniedzējs, bet atbildētājs - “persona B” - pārstāvējis sevi bez advokāta iesaistīšanas.
Roka roku mazgā
“Firmas.lv” dati atklāj, ka SIA “Investrent” un SIA “Stiga RM” vieno plašsaziņas līdzekļu uzmanību piesaistījušo fizisko personu attiecības. SIA “Investrent” vienīgās dalībnieces un vienīgās valdes locekles I. Krūmas vīrs, uzņēmējs M. Krūms šobrīd figurē kā apsūdzētais tā dēvētajā „Trasta komercbankas” likvidēšanas krimināllietā. M. Krūms tiek apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā.
No “firmas.lv” datiem redzams ka SIA “Investrent” sākotnēji piederējusi SIA “Jaunpodziņas”, kura savukārt 100% piederējusi A. Ramoliņa brālim Mārtiņam Ramoliņam. Pieminēšanas vērti ir arī SIA “Investrent” gada pārskati, kuri nerada pārliecību, ka uzņēmums patiesi aktīvi nodarbojas ar automašīnu iznomāšanas biznesu.
Tā, piemēram, pārskatā par 2018. gadu uzņēmuma gada apgrozījums pārskata gada beigās veidoja vien 8575 eiro, bet gada sākumā 3150 eiro. Pārskata periodā uzņēmums bija valstij nomaksājis vien 50 eiro uzņēmuma ienākuma nodokli. Paskaidrojumos peļņas zaudējumu aprēķinam redzams, ka, piemēram, ienākumi no automašīnu iznomāšanas 2019. gadā bijuši 3550 eiro, bet 2020. gadā 1850 eiro.
Stāstam par tehniski korekto likuma normu piemērošanu naudas iegūšanā no šoferīša “personas B” metodoloģiski ļoti līdzinās Dz. Odiņa stāsta būtība par nedienām ar “Stiga RM”. (Pietiek jau pārpublicējis „Dienas Biznesa” rakstu un publicējis A. Ramoliņa tā arī neatbildētos jautājumus, kas viņam bija uzdoti šai sakarā.)
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
