Jau kārtējais noziegums pret lāčiem un Dabas aizsardzības pārvaldes parazītu nolaidība
Pietiek lasītājs22.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī ir jau trešā nedēļa, kopš Dabas aizsardzības pārvalde pūlas piesegt biedrības "Latvijas Mednieku asociācija" barveža Haralda Barvika znota vadītās mednieku skolas "Taurs" izlaideņa – surogāta ar mednieka apliecību kabatā Limbažu novadā pie Korģenes pastrādāto noziegumu pret trim īpaši aizsargājamas sugas – brūnā lāča jaundzimušiem mazuļiem lāču migā (pēc biologa izteiktās prognozes medijos ar garantētu mazuļu bojāeju), pirms tam mežizstrādes brigādei no šīs migas aizbiedējot lāceni, turpina imitēt darbību un vilcina lietas nodošanu kriminālprocesa uzsākšanai.
Par šī nozieguma veicēju un vietu, kur tas pastrādāts, kā izrādās, labi zināms arī vietējās biedrības “Pabažu kungi”, SIA “Piejūras mežsaimnieks”, SIA “CC FOREST”, SIA “CARACOLES” valdes loceklim un Saulkrastu novada domes deputātam no Latvijas Zaļās partijas Normundam Brokam. “Pabažu kundziņš” N. Broks par savu informētību gan par nozieguma pastrādājušā mednieķeļa personu, gan par lāču migas atrašānās vietu ir izpļāpājies soctīklos.
Saistībā ar Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) uzlikto funkciju nepildīšanu un sekām jau trešā gadījuma sakarā un atbildīgās iestādes medijos paustajiem sabiedrību maldinošajiem “māņu gājieniem” ir ļoti precīzs kāda lasītāja komentārs DAP Facebook lapā aiz dabas aizsardzības iestādi apkaunojoša materiāla pārpublicēšanas no mednieku portāla:
„Tā vietā, lai šausminātos un par absurdu nosauktu graujošo situāciju valstī ar dabas aizsardzību, Latvijai no Eiropas Komisijas saņemot aizrādījumus, brīdinājumus par pārkāpuma procedūru ierosināšanu pret valsti par pārkāpumiem un neatbilstībām dabas aizsardzības sistēmā, uz ko norādījušas dabas un dzīvnieku organizācijas, izrādot satraukumu un pieprasot nekavējoši pieņemt attiecīgus lēmumus un veikt reālas darbības situācijas maiņai, DAP atbildīgā departamenta direktore Strodes kundze nonicina un norāj organizācijas, kuras uzdod jautājumus pieprasa beidzot reālu rīcību, lai panāktu izmaiņas sistēmā, kura sevi apliecinājusi kā nespējīgu pildīt valstij uzliktos dabas aizsardzības mērķus, EK uzliktos uzdevumus dalībvalstīm sugu kritiskā stāvokļa, straujās izzušanas apturēšanai.
Kur tad ir, Strodes kundze, Jūsu 17.februāra mednieku žurnālam sniegtajā intervijā norāde uz kādiem biologiem, sugu ekologiem ar akadēmiskajiem grādiem (būtiska piebilde - sugu aizsardzības virziena zinātnieku) sniegtajiem AKTUĀLAJIEM ZINĀTNISKAJIEM DATIEM par brūnā lāča (Ursus arctos) sugas aizsardzības stāvokli Latvijā? KUR IR ŠIE JŪSU DATI? Vai Jūs domājat, ka mums būtu jātic Jūsu izteikumiem bez pierādījumiem? Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc IUCN klasifikācijas sugas apdraudētība netiek mērīta un iedalīta vienā šaurā kategorijā, kā Jūs pūlāties novienkāršot.
Sugas apdraudētībai ir trīs klases vai gradāciju līmeņi: kritiski apdraudēta (Criticaly Endangered - CR), apdraudēta (Endangered - EN), neaizsargāta/ riskam pakļauta (Vulnerable - VU). Šīs visas trīs klases ietilpst apdraudēto sugu kategorijā. Kā zināt, vēl atsevišķi tiek izdalīta kategorija - gandrīz apdraudēta (Near Threatened -NT). Kategorija – vismazāk riskam pakļauta (Least Concrened – LC), kas ir labvēlīgs aizsardzības stāvoklis, tiek izdalīta atsevišķi.
Ja Jūs kā atbildīgās dabas aizsardzības institūcijas atbildīgā ierēdne apgalvojat, ka pie mums brūnā lāča suga nav apdraudēta, tad, lūdzu, ar aktuāliem zinātniskiem datiem dabas resursa īpašniekam sabiedrībai aplieciniet, kurā no IUCN kategorijām ar precīzi nosauktām klasēm šobrīd no 2019.-2022.gadam atbilst brūnā lāča aizsardzības statuss Latvijā. Lūdzu, izejas datus, nevis datu interpretācijas, lai varam pārliecināties par Jūsu apgalvojumu patiesumu. Lūdzu, atklāti sniedziet mums precīzu informāciju, lai nav Jums publiskajā telpā jāizplata šis Jūsu izmisums par sabiedrības neizpratni, intereses trūkumu un faktu sagrozīšanu.
Attiecībā uz tendenci vai nākotnes prognozēm, kuru Jūs minējāt, ka tikai tās vērot (piedošanu, laikam tikai pa Siguldas biroja logu ar skatu uz skaisto Gaujas ieleju) un prognozēt pamatā esot Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums, nevis rūpēties par dažu Eiropas nozīmes stingri aizsargājamas sugas mazuļu glābšanu, kas cietuši cilvēku veikto likumpārkāpumu dēļ, tad nevajadzētu aizmirst, ka tā apdraudētības tendence vai vektors sugas aizsardzības stāvokļa vērtējumam kategoriju skalā sākas no - vismazāk riskam pakļauta (Least Concerned) virzienā uz kategoriju – izzūdoša (Extinct). Un tas ir būtiski.
Ne tikai Jūsu atsauce uz sugas aizsardzības plānā minēto it kā tālo, Jūsu izpratnē aizvēsturisko periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam, kas apliecina sugas aizsardzības nelabvēlīgo stāvokli Latvijā, bet arī 2019.gada Ziņojums Eiropas Komisijai par Latviju, kuru izvairāties pieminēt, tieši tāpat brūnā lāča aizsardzības stāvokli apliecina kā nelabvēlīgu - neatbilstošu. Vienīgi izplatība un dzīvotņu pieejamība ir vērtēta labā aizsardzības stāvoklī. Vienīgi tās!
Jāšaubās, vai pēdējā laika pieredzētie ārkārtas gadījumi ar cilvēku darbības rezultātā cietušā Valkas-Gulbenes lācēna pasludināšanu par bīstamu un eitanāziju, dabas lieguma “Lubānas mitrājs” vai tā apkārtnē (konkrēto vietu DAP sabiedrībai neatklāj) lācēna vajāšanas gadījumu ar automašīnu un nu šo Limbažos pie Korģenes pastrādāto likumpārkāpumu varētu papildināt kādu no sugas aizsardzības veicināšanas pasākumu datu ailēm ne tikai Latvijas ziņojumos EK, bet atskaitē konkrēti dabas resursa īpašniekam sabiedrībai par šīs īpaši aizsargājamās sugas labu pārvaldību valstī.
Ak, jā… Jūs teiksiet, - pasaule vainīga – jūk prātā! Jūs teiksiet, ka tas nav DAP mērķis, šādus pārkāpumus izmeklēt un pārkāpējus sodīt! Ak, jā... vērst skatu nākotnē, skatīties uz Gaujas ieleju un izteikt prognozes…”
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
