Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā jau tika prognozēts, ilgi nebija jāgaida jaunās veselības ministres Līgas Menģelsones jaunais samaksas modelis, kas savulaik tika izveidots bijušās veselības ministres elitārā domnīcā un pat plaši netika diskutēts, jo jau sākotnēji bija skaidrs, ka tas nedarbojas ne stacionārā, ne ambulatorā sektorā,

Taču jaunās ministres padomnieki to nezina, un tas jau kā gandrīz ieviests tiek pasniegts līdz ar jauno budžetu: pamata princips – mediķi strādās mazāk, bet saņems vairāk, turklāt vienā darbavietā.

Veselības ministre vienkārši nepārzina veselības aprūpes sistēmu, un Veselības ministrijas (VM) ierēdņi atturas paust viedokli un gatavi izpildīt, ko liek, tai pat laikā arī labi saprot, ar ko tas beigsies – nevar izmainīt samaksas modeli, ja netiek mainīta esošā medicīnas pakalpojumu apmaksas kārtība, tai skaitā kvotas, kas tiek rūpīgi uzraudzītas no privātās medicīnas puses. Jaunais modelis paredz - kvota seko pilnai slodzei.

Lai arī esošais vecais-jaunais premjers ir Krišjānis Kariņš, nav dzirdēts viņa viedoklis par veselības sistēmas izmaiņām, kā arī par to, kādēļ no Informatīvā ziņojuma pazuda atalgojuma pieauguma skaitļi, kas paredzēti modeļa realizēšanai.

Tāpat nav skaidrs, ko ministre L. Menģelsone iesāks ar medicīnas personālu, kas saņem krietni virs noteiktā minimuma vai paredzamās sasniedzamās algas, īpaši vēl pēc Covid piemaksām, kur it visi sajuta papildu eiro savos maciņos.

Arī valdības deklarācijā nav atrodams, ka kardināli tiek plānota veselības sistēmas daļu pārdale, kur, protams, ir arguments, ka L.Menģelsone tās rakstīšanā, kas attiecās uz veselību, nemaz nepiedalījās.

Interesanti kādu politisko vai citu atbildību šajā plānotajā biznesa pārdalē (jo visi veselības aprūpes sniedzēji ir SIA) nesīs Apvienotais saraksts un tā vadība, jo L. Menģelsone ļoti skaidri pateica, ka partijā stāties netaisās.

Tikpat interesanti, vai pilnais darba apmaksas modelis ietver arī tādu nosacījumu kā 8 stundu darba diena vai 40 darba stundas nedēļā, liedzot strādāt medicīnas personālam papildus neatkarīgi no veselības aprūpes sniedzēja uzņēmējdarbības formas, jo citādi turpināsies prakse par 72 stundu darba dienu, ko savulaik konstatēja Veselības inspekcija.

Tai pat laikā Apvienotā saraksta (AS) līderi nolēmuši jauno ministri “sargāt” no negācijām un pat aktīvi iesaistās procesu risināšanā, kas saistīti ar slikto menedžmentu un vadības krīzi Rīgas Austrumu Klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC).

Kaut premjera K. Kariņa uzstādījums ir – nekādas politiskās ietekmes valsts kapitālsabiedrībās –, šobrīd notiek pilnīgi pretējais no jaunās ministres “krustēva” E. Smiltēna un citu Saeimas deputātu puses. Šie politiķi iesaistās sarunās ar slimnīcas ārstiem, mēģina pārliecināt par ministres labajiem nodomiem, par labu pārvaldību, un nebija brīnums, ka iepriekš neafišētā vizīte L.Menģelsone devās uz RAKUS, cerot, ka to kā miesassargi pavadīs AS politiķi.

Var jau teikt, ka AS ir jauni politikā. Taču ne jau nu E.Tavars un E.Smiltēns. Vai varbūt ir pienācis laiks atcelt izlikšanos un politiķiem ļaut iesaistīties aktīvi risināt kapitālsabiedrību problēmas gan politiskā, gan saimnieciskā līmenī.

 Šobrīd var redzēt, ka vairākas pēc it kā stingrajiem OECD kritērijiem ieceltās un jaunizveidotās valdes absolūti nespēj pildīt tām deleģētos uzdevumus un menedžments nestrādā, jo kopumā nav ne vēlēšanās, ne spēju izprast, kā darbojas uzņēmums, ne iniciatīvas, ko uzlabot un kā pieņemt saprātīgus lēmums, jo ne alga, ne pilnvaru termiņš no tā nemainās.

Var redzēt, ka universitāšu valdes un padomes locekļi veiksmīgi apvieno amatus ar citu dažādu uzņēmumu valdēm un padomēm. Varbūt jāvērtē padomju likvidēšana un valdes locekļu skaita samazināšana, - lai paliek tikai spējīgākie un laiku velta tikai  vienai darbavietai, jo kā gan citādi komentēt RAKUS padomes darbu, kas nav pamanījusi ilgi briestošo valdes – mediķu konfliktu.

LOC nav pat investēts aparatūrā, tai pat laikā 10 miljoni ar vieglu roku novirzīti bezjēdzīgā laboratorijas automatizācijā, un šobrīd konkrētajā RAKUS konfliktā padome līdz šim vispār nav redzama un nepiedāvā nekādus risinājumus, bet ļauj visam vienkārši akselerēties, nemaz nedomājot par mediķiem un kur nu vēl pacientiem.

Vēl vairāk pārsteidz, ka veselības ministre L.Menģelsone liek RAKUS padomei meklēt izlīgumu ar LOC darbiniekiem. Lieki piebilst, ka arī citās struktūrvienības ir augsta neapmierinātība ar valdes darbu, taču šeit mediķi nav tik drosmīgi atšķirībā no LOC, kuri savā ziņā ir neaizvietojami kā monopolisti, taču sarunās viņu prasībām un vadības nepieņemamai attieksmei piekrīt visi.

Tad kā šo vērtēt - kā politisku iejaukšanos kapitālsabiedrības darbā vai absolūtu nepieciešamību, lai vispār darbs RAKUS turpinātos? RAKUS ir lielākā Latvijas slimnīca, kur strādā vairāki tūkstoši mediķu, budžets jau pārsniedz 100 miljonus eiro gadā, tā atrodas tiešā VM pārraudzībā, līdz šim arī Pārresoru koordinācijas centra pārraudzībā. Ja pat tur šobrīd redzams kritiski zemais vadības līmenis, tad kas notiek citur?

JA RAKUS visās jomās jābūt kā paraugam, jo principā nav iemesla tādam nebūt, tad ļoti labi atalgotā valde, kur vēl pirms 5 gadiem īpašais valdes priekšsēdētājs I. Paeglītis ar grandioziem solījumiem un plāniem pieprasīja sev 8000 eiro lielu algu, izrādās čiks.

Un kurš par šo atbild? Vai konkursa komisija, kas it kā izvēlējās I. Paeglīti? Vai tā laika veselības ministre Anda Čakša, kas viņu izvirzīja šim amatam kā savu kandidātu? Kurš atbild par pārējo valdi un impotento padomi?

Praktizējošiem mediķiem ir jautājumi, kādēļ vadošos slimnīcas administrācijas un struktūrvienību amatos nez no kurienes uzrodas cilvēki bez pieredzes ārstniecībā, kuri ilgu laiku strādājuši farmācijas industrijā un kuriem ir skaists CV, bet zināšanu par slimnīcas praktisko darbu nav?

Vai, stājoties amatā, izvirzītos mērķus un sasniegtos rezultātus kāds vispār vēl vērtē? RAKUS valde ir izcēlusies ar nepārdomātām investīcijām, dārgiem eksperimentāliem aparātiem un iekārtām, ne pārāk veiksmīgiem projektiem - kā Patoloģijas centra renovācija, mobilais morgs, zelta gultas, nodaļu pārvietošana utt.

 Ja ministrei būtu kaut neliela izpratne par to, kā norit darbs RAKUS un kas ir sāpīgie punkti, tad jau sen tiktu nomainīta valde ar skaidru uzdevumu un mērķi, taču, tā kā to nespēj definēt un piedāvāt vīziju risinājumam, sistēmas un zināšanu trūkuma dēļ arī rodas dīvaini lēmumi.

Un nebija jau ilgi jāgaida – tā vietā, lai paziņotu par atkāpšanos un atzītu savu vainu sliktā pārvaldībā, RAKUS valde un padome ir atģidusies, ka visam pie vainas sliktais finansējums un zemie tarifi: ja VM to sakārtos, tad viss būs kārtībā, labi apzinoties, ka tas nav iespējams īsā laikā un šādi tiek izmantoti L.Menģelsones nepārdomātie solījumi, stājoties amatā. VM piederoša kapitālsabiedrība veiksmīgi visas problēmas ir novēlusi atpakaļ uz savu īpašnieku, lai sabiedrības acīs izskatītos kā cietēji.

Izskatās, ka līdzīgu scenāriju ies arī Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), kur tās priekšsēdētājs un vienlaikus RAKUS padomes loceklis V.Ābols un valdes locekle finanšu jautājumos I. Riekstiņa, kas vienlaikus ir Rehabilitācijas centra Vaivari valdes locekle, ir iesnieguši BKUS valdes budžetu 2023. gadam, bet to Padome nav apstiprinājusi, jo plānoti pārāk lieli izdevumi.

Vai tas ir paviršības dēļ, vai arī valde neapzinās esošo finanšu situāciju, kur iepriekš līdzekļi bez apdomas tērēti parka teritorijas ainavu dizainam, unikāliem, dārgiem nodaļu gleznojumiem un telpu aprīkojumam, bet ne investēts darbiniekos vai procesu optimizācijā?

Diemžēl nākas secināt, ka AS ar šo veselības ministri ir sācis savu ceļu lejup pa kalnu un nav ilgi jāgaida, kad reitingi ar lavīnveida efektu būs, kur savulaik JKP un KPV… AS sagaida tas pats liktenis, jo nemana, ka partijas tēvu un miljonāru U.Pīlenu, kurš vēl nesen  lielījās ar izcilām krīzes menedžera spējām, ko nu varētu iemēģināt VM un likt lietā, kaut kas satrauktu šajā virzienā. Nē, Pīlēna kungs atpūšas ārzemēs.

Novērtē šo rakstu:

226
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi